Izmaiņām ir jāsākas ar mums
Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!
Es lūdzos par to, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.
Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos, un lai mainītos arī itin viss mums apkārt. Dievs vēlas ienest pārmaiņas mūsu ģimenēs, mūsu darba vietās un mūsu sabiedrībā. Taču, itin visas pārmaiņas mums apkārt sākas ar mums pašiem. Iespējams, tu joprojām domā, ka kāds ir vainīgs tavās bēdās, tikai ne tu pats. Iespējams, tu domā, ka tad, ja nebūtu problēmu un apstākļu, kas izveidojušies tev visapkārt, tu spētu savā dzīvā pavirzīties uz priekšu krietni tālāk. Taču, Dievs domā citādāk. Dievs zina, ka tad, ja tu ļausi Viņam izmainīt tevi, tad nekas un neviens nevarēs mainīt Dieva plānu tavai dzīvei. Dievs tev šodien saka: „Ja tu ļausi Man tevi mainīt, tad Es atrisināšu visas tavas problēmas un darīšu neiedomājamus brīnumus tavā dzīvē.” Nekādas problēmas nevarēs iedzīt Dievu stūrī. Tālab, līdz tam brīdim, kamēr mēs paliekam pazemīgi Dieva priekšā un nepaļaujamies uz savu gudrību, bet vaļsirdībā pieņemam Dieva vārdu – Dievs manīs vai pārveidos mūs un mūsu apstākļus.
Atšķirībā no Mozus likuma, Dieva vārds, kuru atnesa Jēzus, ir pilns žēlastības un patiesības. Bībele mums saka, ka no Viņa pilnības mēs saņemam žēlastību un atkal žēlastību. Jēzus atnesa nevis vienkārši likumu, bet dzīvību. Tālab ir rakstīts, ka likums dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība – caur Jēzu Kristu.
„Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.”(Jāņa 1:16-17).
Kad mēs runājam par pārmaiņām vai izmaiņām, mēs ar to nedomājam kalpošanu burtam vai likumam vai arī kādu noteikumu vai likumu ievērošanu. Runāts tiek par staigāšanu patiesībā un žēlastības pieņemšanu svētai un nevainojamai dzīvei. Žēlastības pieņemšana un staigāšana patiesībā dara mūs brīvus. Bet žēlastība, kas ir apslēpta patiesībā, dod mums spēku un spēju dzīvot saskaņā ar šo patiesību.
Un tātad, izmaiņām ir jāsākas ar mums, un tam jānotiek tāpēc, lai šīs izmaiņas izplatītos arī pār to, kas ir mums visapkārt.
Reiz es lasīju stāstu par kādu mūku, kurš dzīvoja mūsu ēras 1100 gadā. Šis stāsts apstiprina faktu tam, ka mums apkārt nekas nemainīsies līdz brīdim, kamēr izmaiņas nenotiks mūsos.
Lūk, ko šis mūks raksta par sevi vecumdienās:
„Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
Kā jūs domājiet, vai tas nav gudrs paziņojums? Tas ir secinājums, pie kura savas dzīves beigās nonāca cilvēks, nožēlojot to, ka pārāk vēlu sapratis, ar ko vajadzēja sākt, lai apkārt itin viss mainītos. Kamēr esat dzīvi, un jums ir laiks un iespēja labot savu ceļu, ir jāņem vērā šis mūka padoms. Lēmums, kuru ikvienam cilvēkam vajag pieņemt katru dienu – pastāvīgi strādāt ar sevi, lai itin viss apkārt varētu mainīties. Ietekmīga dzīve sākas ar to, ka vispirms sākam strādāt paši ar sevi. Izmaiņas sākas ar mani pašu, un tad tas sāk ietekmēt manu ģimeni, kura, savukārt ietekmē savu pasauli vai savu apkārtni.
Ja mēs vēlamies ietekmēt savu ģimeni, draudzi, kaimiņus, darba kolēģus un sabiedrību kopumā, tad vispirms ir jāmainās mums pašiem, tad Kristus raksturam ir jāformējas mūsos pašos.
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
