Izmaiņām ir jāsākas ar mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!Es lūdzos par to, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos, un lai mainītos arī itin viss mums apkārt. Dievs vēlas ienest pārmaiņas mūsu ģimenēs, mūsu darba vietās un mūsu sabiedrībā. Taču, itin visas pārmaiņas mums apkārt sākas ar mums pašiem. Iespējams, tu joprojām domā, ka kāds ir vainīgs tavās bēdās, tikai ne tu pats. Iespējams, tu domā, ka tad, ja nebūtu problēmu un apstākļu, kas izveidojušies tev visapkārt, tu spētu savā dzīvā pavirzīties uz priekšu krietni tālāk. Taču, Dievs domā citādāk. Dievs zina, ka tad, ja tu ļausi Viņam izmainīt tevi, tad nekas un neviens nevarēs mainīt Dieva plānu tavai dzīvei. Dievs tev šodien saka: „Ja tu ļausi Man tevi mainīt, tad Es atrisināšu visas tavas problēmas un darīšu neiedomājamus brīnumus tavā dzīvē.” Nekādas problēmas nevarēs iedzīt Dievu stūrī. Tālab, līdz tam brīdim, kamēr mēs paliekam pazemīgi Dieva priekšā un nepaļaujamies uz savu gudrību, bet vaļsirdībā pieņemam Dieva vārdu – Dievs manīs vai pārveidos mūs un mūsu apstākļus.Atšķirībā no Mozus likuma, Dieva vārds, kuru atnesa Jēzus, ir pilns žēlastības un patiesības. Bībele mums saka, ka no Viņa pilnības mēs saņemam žēlastību un atkal žēlastību. Jēzus atnesa nevis vienkārši likumu, bet dzīvību. Tālab ir rakstīts, ka likums dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība – caur Jēzu Kristu. 
„Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.”(Jāņa 1:16-17).
 Kad mēs runājam par pārmaiņām vai izmaiņām, mēs ar to nedomājam kalpošanu burtam vai likumam vai arī kādu noteikumu vai likumu ievērošanu. Runāts tiek par staigāšanu patiesībā un žēlastības pieņemšanu svētai un nevainojamai dzīvei. Žēlastības pieņemšana un staigāšana patiesībā dara mūs brīvus. Bet žēlastība, kas ir apslēpta patiesībā, dod mums spēku un spēju dzīvot saskaņā ar šo patiesību.Un tātad, izmaiņām ir jāsākas ar mums, un tam jānotiek tāpēc, lai šīs izmaiņas izplatītos arī pār to, kas ir mums visapkārt.Reiz es lasīju stāstu par kādu mūku, kurš dzīvoja mūsu ēras 1100 gadā. Šis stāsts apstiprina faktu tam, ka mums apkārt nekas nemainīsies līdz brīdim, kamēr izmaiņas nenotiks mūsos.Lūk, ko šis mūks raksta par sevi vecumdienās:„Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”Kā jūs domājiet, vai tas nav gudrs paziņojums? Tas ir secinājums, pie kura savas dzīves beigās nonāca cilvēks, nožēlojot to, ka pārāk vēlu sapratis, ar ko vajadzēja sākt, lai apkārt itin viss mainītos. Kamēr esat dzīvi, un jums ir laiks un iespēja labot savu ceļu, ir jāņem vērā šis mūka padoms. Lēmums, kuru ikvienam cilvēkam vajag pieņemt katru dienu – pastāvīgi strādāt ar sevi, lai itin viss apkārt varētu mainīties. Ietekmīga dzīve sākas ar to, ka vispirms sākam strādāt paši ar sevi. Izmaiņas sākas ar mani pašu, un tad tas sāk ietekmēt manu ģimeni, kura, savukārt ietekmē savu pasauli vai savu apkārtni.Ja mēs vēlamies ietekmēt savu ģimeni, draudzi, kaimiņus, darba kolēģus un sabiedrību kopumā, tad vispirms ir jāmainās mums pašiem, tad Kristus raksturam ir jāformējas mūsos pašos. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.