Izmaiņām ir jāsākas ar mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā!Es lūdzos par to, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos, un lai mainītos arī itin viss mums apkārt. Dievs vēlas ienest pārmaiņas mūsu ģimenēs, mūsu darba vietās un mūsu sabiedrībā. Taču, itin visas pārmaiņas mums apkārt sākas ar mums pašiem. Iespējams, tu joprojām domā, ka kāds ir vainīgs tavās bēdās, tikai ne tu pats. Iespējams, tu domā, ka tad, ja nebūtu problēmu un apstākļu, kas izveidojušies tev visapkārt, tu spētu savā dzīvā pavirzīties uz priekšu krietni tālāk. Taču, Dievs domā citādāk. Dievs zina, ka tad, ja tu ļausi Viņam izmainīt tevi, tad nekas un neviens nevarēs mainīt Dieva plānu tavai dzīvei. Dievs tev šodien saka: „Ja tu ļausi Man tevi mainīt, tad Es atrisināšu visas tavas problēmas un darīšu neiedomājamus brīnumus tavā dzīvē.” Nekādas problēmas nevarēs iedzīt Dievu stūrī. Tālab, līdz tam brīdim, kamēr mēs paliekam pazemīgi Dieva priekšā un nepaļaujamies uz savu gudrību, bet vaļsirdībā pieņemam Dieva vārdu – Dievs manīs vai pārveidos mūs un mūsu apstākļus.Atšķirībā no Mozus likuma, Dieva vārds, kuru atnesa Jēzus, ir pilns žēlastības un patiesības. Bībele mums saka, ka no Viņa pilnības mēs saņemam žēlastību un atkal žēlastību. Jēzus atnesa nevis vienkārši likumu, bet dzīvību. Tālab ir rakstīts, ka likums dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība – caur Jēzu Kristu. 
„Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.”(Jāņa 1:16-17).
 Kad mēs runājam par pārmaiņām vai izmaiņām, mēs ar to nedomājam kalpošanu burtam vai likumam vai arī kādu noteikumu vai likumu ievērošanu. Runāts tiek par staigāšanu patiesībā un žēlastības pieņemšanu svētai un nevainojamai dzīvei. Žēlastības pieņemšana un staigāšana patiesībā dara mūs brīvus. Bet žēlastība, kas ir apslēpta patiesībā, dod mums spēku un spēju dzīvot saskaņā ar šo patiesību.Un tātad, izmaiņām ir jāsākas ar mums, un tam jānotiek tāpēc, lai šīs izmaiņas izplatītos arī pār to, kas ir mums visapkārt.Reiz es lasīju stāstu par kādu mūku, kurš dzīvoja mūsu ēras 1100 gadā. Šis stāsts apstiprina faktu tam, ka mums apkārt nekas nemainīsies līdz brīdim, kamēr izmaiņas nenotiks mūsos.Lūk, ko šis mūks raksta par sevi vecumdienās:„Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”Kā jūs domājiet, vai tas nav gudrs paziņojums? Tas ir secinājums, pie kura savas dzīves beigās nonāca cilvēks, nožēlojot to, ka pārāk vēlu sapratis, ar ko vajadzēja sākt, lai apkārt itin viss mainītos. Kamēr esat dzīvi, un jums ir laiks un iespēja labot savu ceļu, ir jāņem vērā šis mūka padoms. Lēmums, kuru ikvienam cilvēkam vajag pieņemt katru dienu – pastāvīgi strādāt ar sevi, lai itin viss apkārt varētu mainīties. Ietekmīga dzīve sākas ar to, ka vispirms sākam strādāt paši ar sevi. Izmaiņas sākas ar mani pašu, un tad tas sāk ietekmēt manu ģimeni, kura, savukārt ietekmē savu pasauli vai savu apkārtni.Ja mēs vēlamies ietekmēt savu ģimeni, draudzi, kaimiņus, darba kolēģus un sabiedrību kopumā, tad vispirms ir jāmainās mums pašiem, tad Kristus raksturam ir jāformējas mūsos pašos. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?