Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie!

Sveicinu jūs dārgie draugi! Pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums svētības, tik lielā mērā, cik jūs pārdomāsiet Dieva vārdu, kuru Viņš mums šodien dod.

Mēs turpinam runāt par tēmu kā kalpošana maina cilvēka dzīvi.

Kad runa iet par kalpošanu no Bībeliskā redzes viedokļa, var rasties dažādi un praktiski jautājumi: „Kāds man ir labums no kalpošanas, par kuru man neviens nemaksā? Vai tad var dzīvot šajā pasaulē, kalpojot bez maksas? Vai tad cilvēkiem nav jādzīvo tikai sevis dēļ? Kāds labums ir dzīvot citu labā un nevis sevis dēļ? Kurš tad risinās manas problēmas?”

Mēs pacentīsimies atbildēt uz visiem šiem jautājumiem, meklējot gudrību Dieva vārdā. Mēs redzēsim, ka Dievs nekļūdās, kad saka, lai mēs kalpojam citiem cilvēkiem ar savām dāvanām. Dieva gudrība- tā ir pati augstākā gudrība, kāda vien pastāv. Ja Dievs mums saka, lai mēs dzīvojam tādā veidā, tad Viņš zina, ka šāds dzīves veids palīdzēs mums un kalpos mūsu labā.

 

„Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. ”. (1 Pēt 4:10).

 

Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie.

Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu Dievs mūs izmainīs!

Aicinājums kalpot Dievam un cilvēkiem-tas ir aicinājums uz izmaiņām un pilnību, auglīgu un laimīgu dzīvi. Vai tu esi atbildējis uz Dieva aicinājumu kalpot citiem cilvēkiem ar tām dāvanām, kuras tu esi saņēmis no Dieva? Varbūt tu regulāri lūdz par to, lai Tas Kungs tevi izmaina. Es vēlos tev pateikt, ka par to ir vērts turpināt lūgt, jo Dievs mūs maina arī caur lūgšanām. Tomēr, Dievs mainīs mūs ne tikai caur lūgšanām, bet arī caur kalpošanu. Lūk, kāpēc Dievs saka, ka ja mēs patiesi vēlamies ieraudzīt acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, mums ir jākalpo viens otram ar tām dāvanām, kuras esam saņēmuši no Viņa.

Bībelē ir teikts:

 

„Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus , ja kāds kalpo , tad kā ar to spēku , kuru Dievs pie šķir ” . (1 Pēt. 4:11).

 

Šaja pantā runa iet par diviem dažādiem veidiem, kā mēs varam paust savu kalpošanu Dievam un cilvēkiem, – caur runu (runāšanu) un caur praktiskiem darbiem.

Es varu paust savu kalpošanu runājot, ja mana dāvana ir saistīta ar runas dāvanām vai atklāsmes dāvanām. Piemēram, var nodot citiem cilvēkiem atklāsmes, uzmundrinājumu, mierinājumu un iedvesmošanu caur runas dāvanām. Par piemēru šādām dāvanām var kalpot pravietojumi, svētrunas, mācība, pamācība, konsultēšana un padoms.

Viss ko mēs runājam, var kļūt par kalpošanas izpausmes veidu citiem cilvēkiem. Es varu kalpot citiem ar savu runu. Lūk, kāpēc ir rakstīts: „Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus”. (1 Pēt. 4:11).

Dieva vārds ir pilns žēlastības un ir noderīgs mācīšanai, vainas pierādīšanai, labošanai, pamācīšanai taisnībā (2 Tim.3:16-17). Tāpēc Dievs vēlās, lai sadraudzības laikā runājot vienam ar otru, mūsu runa ir tīkama un ar sāli sālīta.

 

„Jūsu runa lai aizvien ir tīkama , ar sāli sālīta , lai jūs zinātu , kā ikvienam atbildēt ” . (Kolos.4: 6).

 

Mēs visi pastāvīgi kaut ko runājam, vai ne? Taču tas ko mēs sakam cilvēkiem, vai nu kalpos viņiem un cels, vai arī apbēdinās viņus un vienkārši atņems viņu dārgo laiku.

Tomēr, ja mūsu sirds ir piepildīta ar Dieva Vārdu, tad mēs varēsim pamācīt viens otru, tā kā to vēlās Dievs.

 

„Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam! ” . (Kol.3: 16).

 

Pēc tikšanās ar mums, cilvēkiem, kuri mūs klausās, ir jāatplaukst garā, jāatgūst cerība un jāuzmundrinās, pat ja līdz šim viņiem bija panīcis gars. Kā Dieva kalpotājs tu rūpējies par to, lai tu vienmēr varētu teikt cilvēkiem uzmundrinājuma, mierinājuma, dziedināšanas, atjaunošanās, lūgšanu vai svētības vārdus.

Un tātad, Dieva Vārda runāšana ir viens no veidiem, ar kura palīdzību mēs varam kalpot viens otram ar to dāvanu, kuru esam saņēmuši no Dieva. To var darīt dažādos veidos, piemēram, kā lūgšanu, dziedāšanu vai slavēšanu, sludināšanu, konsultēšanu, mācīšanu, evaņģelizāciju un daudzos citos līdzīgos veidos.

 

„Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus!” (1 Pēt. 4:11).

 

Tomēr, bez runāšanas kā kalpošanas izpausmes pret savu tuvāko, Bībele runā arī par praktisko kalpošanu vai praktiskiem darbiem.

 

„Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir”. (1 Pēt. 4:11).

 

Par to mēs parunāsim rīt!

Bagātīgas jums Dieva svētības šajā dienā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš...

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam. Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka...

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes...

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz...

  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu...

  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, - Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs...