Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

 

Labdien, dārgie draugi!

 

Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man dod.

 

Mēs turpinām runāt par svēto vietu un katru no tās sastāvdaļām.

 

Mēs noskaidrojām, ka svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, un ieiet tālab, lai nestu upurus Dievam.

 

Telpas apgaismošanai svētajā vietā tika nolikts zelta lukturis, kas ir Dieva gaismas prototips. Cilvēks, kurš nāk Dieva klātbūtnē, sāk redzēt Dieva gaismu, sāk redzēt un uztvert visu notiekošo ar Dieva acīm.

 

Mēs runājām arī par to, ka vairums mūsu problēmu pieņemot lēmumus rodas mūsu neziņas un zināšanu trūkuma dēļ. Tālab, katram no mums pastāvīgi ir jāmeklē un jālūdz Dievam Viņa gudrība.

 

Izņemot zelta lukturi, svētajā vietā atradās galds ar svaigu maizi. Pievērsiet savu uzmanību tam, ka uz galda ikdienu bija jāatrodas svaigai maizei.

 

Jēzus teica, ka Viņš ir dzīvības maize:

 

„Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).

 

Tas, kurš ēdīs šo maizi katru dienu, iegūst spēku, stiprumu un tiek atjaunots. Jēzus teica, ka Viņa Miesa ir šis ēdiens. Bet, mēs zinām, ka Jēzus ir arī dzīvais Vārds, kurš tapis par miesu.

 

„Bet Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī. Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi.” (Jāņa 6:53-58).

 

„ Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.”  (Jāņa 1:1-4;14).

 

Tātad, dzīvības maize simbolizē Dieva Vārdu. Dieva Vārds – tas ir ticības, spēka un iedvesmas avots. Dieva Vārds ir pilns žēlastības un patiesības, kura atbrīvo cilvēku no katra veida verdzības un apspiešanas.

 

Mēs ik rītu varam nākt pie Dieva pēc svaigas maizes, tieši tāpat, kā to darīja Israēla bērni, ik rītu izejot pēc svaigas mannas no debesīm.

 

„ Šī ir Viņa pavēle: salasiet no tās ikviens, cik var apēst, gomeru uz katru cilvēku, pēc jūsu dvēseļu skaita; ikviens lai ņem tik cilvēkiem, cik to ir viņa teltī.” Un Israēla bērni tā arī darīja; cits salasīja vairāk, cits mazāk. Bet, kad viņi pārmēroja ar gomeru, tad nepalika pāri tam, kas daudz bija salasījis, un nepietrūka tam, kas maz bija salasījis; ikviens bija salasījis tik, cik varēja apēst. Un Mozus tiem sacīja: “Lai neviens neko no tā neatlicina līdz rītam.” Bet tie Mozum neklausīja, un kādi vīri atlicināja no tā līdz rītam, tad saradās tārpi, un tas smirdēja, un Mozus noskaitās uz viņiem.” (2.Mozus 16:16-20).

 

Šai dienai vakardienas manna vairs neder, jo Dieva žēlastība atjaunojas ik rītu.

 

„ Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir Tava uzticība. Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.” (Raudu dziesma 3:22-24).

 

Vakardienas atklāsme ir laba un svarīga, bet, šodien Dievam priekš tevis ir svaiga atklāsme, kura neanulē vakardienas atklāsmi, bet padara to rīcībspējīgāku. Mēs uzreiz nevaram ietilpināt sevī visu to, ko Dievs vēlas mums atklāt, tālab Viņš dod mums tādā mērā, kā mēs spējam sevī ietilpināt. Kad mēs ikdienu nākam Dieva priekšā, Viņš paplašina mūsu iespējas un mūsu garīgo apetīti.

 

Dievs spēj dāvāt tev krietni vairāk par to, ko tu lūdz vai par ko domā.

 

Turpināsim rīt!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās

    Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks.

    Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks.

  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu?

    Ko mēs patiesībā domājam, uzdodot sev jautājumu: „Kāda ir Dieva griba priekš manis?” Vairākums cilvēku ar to grib teikt: „Kāds ir Dieva plāns priekš manis šai situācijā? Kāds pareizs lēmums man šobrīd ir jāpieņem?” Mēs vēlamies saņemt virzienu no Dieva dažādos dzīves apstākļos. Mēs gribam pazīt Dieva balsi, jo, pazīstot Dieva balsi, mēs nonākam pie atziņas par Viņa gribu. Savukārt Dievs vēlas, lai ikviens no mums zinātu Viņa gribu attiecībā uz itin visu.

    Ko mēs patiesībā domājam, uzdodot sev jautājumu: „Kāda ir Dieva griba priekš manis?” Vairākums cilvēku ar to grib...

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad...

  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa. Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai?

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka tieši taisnība kvalificē cilvēku svētībām un Dieva labvēlībai. Tātad, pamats labvēlībai ir taisnība.

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka...

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva - tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo...