Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

Sveicinu jūs, dārgie draugi, un lūdzu par to, lai jūsu dzīve, pateicoties Dieva gudrībai, kuru Viņš sūta mums caur Savu Vārdu, šai dienā tiek piepildīta ar Dieva slavu!Pievērsīsimies Dieva Vārdam.
„Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē, lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā. Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.”(1.Kor.2:4-7).
Apustulis Pāvels saka mums par to, ka Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību. Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes. Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.Nākamais Bībeles fragments parāda acīmredzamu Dieva gudrības pārsvaru pār cilvēcisko gudrību, kura tiek saukta par zemes, par dabas, par sātana gudrību.
„Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā. Bet, ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību. Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes nākoša, no dabas, no sātana; jo, kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.”(Jēkaba 3:13-17).
Tieši tālab, ir tik svarīgi, lai Svētais Gars atklātu mums Dieva Vārda dziļumu, tā, lai mūsu dzīve pastāvīgi piepildītos ar Dieva gudrību, kura spējīga sagādāt slavu mūsu dzīvei un atvieglot mūsu ceļus.Lūdziet šodien Dievam gudrības un atklāsmes garu, lai Viņa Vārda dziļumi atklātos jums, kā nekad agrāk.Atcerieties, ka ikviens cilvēks, kurš apzinās, ka viņam viņai nepietiek gudrības, un tas, kurš ticībā lūdz Dievam, – noteikti saņems lielu devu Dieva gudrības savai dzīvei.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?

    Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?
  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu

    Dievs ir tik labs pret katru no mums! Esmu pateicīgs Dievam par šo iespēju dalīties ar jums atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Dievs vēlas, lai viņa tauta iepazīst Viņa vārdu – patiesību, kura atbrīvo cilvēku no jebkādiem meliem un grēka. Bībelē ir teikts, ka Jēzus atnāca tāpēc, lai dotu mums dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Dieva dzīvība ir apslēpta Viņa Vārdā. Dieva gudrība un varenums apslēpts Viņa Vārdā! Dievs vēlas, lai tu izprastu, kāda bagātība tev dāvāta caur Dieva Vārdu. Šo bagātību nevar salīdzināt ne ar sudrabu, ne ar zeltu. Dieva Vārds – tā ir nezūdoša bagātība, mūžīga, tāda, kas atnes dzīvību un veselību, atbildes un risinājumus.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.