Praktiski norādījumi Bībeles izpētei II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs aplūkojām praktiskus norādījumus, kuri var palīdzēt mums daudz efektīvāk studētu Bībeli. Atkārtosim tos vēl vienu reizi: 
  1. Lūgt, lai Dievs dod spēcīgas slāpes pēc Vārda.
 
  1. Turēties pie sabalansētas Dieva Vārda diētas.
 
  1. Saglabāt secību Bībeles pētīšanā.
 
  1. Lasīt Bībeli pat tad, kad tev nav vēlēšanās to darīt. Šodien es vēlos jums iedot vēl dažus norādījumus Bībeles lasīšanai.
 
  1. Sastādi plānu, lai pētītu Bībeli, virzoties no vienkāršā uz sarežģīto.Plāna skaidrība disciplinē mūs un stimulē turpināt iesākto. Tas skar katru mūsu dzīves sfēru. Tur, kur nav plāna, tur nav arī mērķa, nav tiekšanās. Kad ir tiešs plāns, tad ir uz ko virzīties un pielikt pūli. Tev ir jāzina, uz ko tu tiecies. Tādēļ ir nepieciešams sastādīt plānu, lai studētu Bībeli, kas palīdzēs tev Bībeles lasīšanā katru gadu. Ja es lasīšu katru dienu no Bībeles 3 nodaļas, tad gada laikā es izlasīšu visu Bībeli. Vēlāk es padalīšos ar dažiem jau esošiem plāniem, kuri var jums palīdzēt.
 
  1. Atzīmē vai pieraksti to, ko Bībele tev atklāj tās lasīšanas laikā.Tas palīdzēs tev atgriezties un pārdomāt par atklāsmēm vai mācību, ko māca tev Dievs. Ja tu pārdomāsi to, kas tev jau ir atklājies, tu saņemsi no Dieva vēl lielāku gudrību. Bībelē ir viens interesants piemērs, kas aprakstīts Jozua grāmatā.
 
 „ Un Jozua sacīja Israēla bērniem: “Cik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris? Izraugiet sev trīs vīrus no ikvienas cilts, un es tos izsūtīšu, lai viņi dodas un pārstaigā zemi un to apraksta pēc viņu īpašumu daļām; tad lai viņi griežas atpakaļ pie manis. Viņiem tā būs jādala septiņās daļās; Jūda lai paliek savās robežās dienvidos, un Jāzepa nams lai paliek savās robežās ziemeļos. Tad jums zeme jāuzraksta septiņās daļās un jāatnes man, lai es Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, varu izmest meslus. Levītiem nav nekādas savas zemes daļas jūsu vidū, Tā Kunga priesterība ir viņu mantojums. Bet Gads un Rūbens un puse Manases cilts ir saņēmuši savus īpašumus Jordānai pret rītiem, kurus viņiem iedevis Mozus, Tā Kunga kalps.” Tad tie vīri cēlās un gāja, un Jozua gājējiem pavēlēja šo zemi attēlot rakstos un zīmējumā, sacīdams: “Ejiet, pārstaigājiet to zemi un to aprakstiet; pēc tam nāciet atpakaļ pie manis, tad es šeit, Šīlo, metīšu par jums meslus Tā Kunga priekšā.” (Jozua 18:3-8)
 Dievs sagatavoja Izraēla bērniem Apsolīto zemi, kurā piens un medus tecēja. Dievs pavēlēja viņiem iekarot šo zemi. Mūsu zeme – tā ir Bībele. Bībelē mums ir sagatavota pārpilnība, uzplaukums, dārgi Dieva apsolījumi. Dievs vēlas, lai mēs visu to iemantotu. Tādēļ mums ir nepieciešams mācīties un labi pārzināt mūsu zemi – Bībeli. Jozua teica Izraēla bērniem, lai viņi pārstaigā Apsolīto zemi. Mūsu zeme – tā ir mūsu Bībele, un mums to vajadzētu pārstaigāt, raksturot to, veikt atzīmes, ieraudzīt kur un kas atrodas šajā zemē. Tas viss palīdzēs iekarot mūsu zemi. Iepriekš minētā Rakstu vieta runā par to, ka līdz tam laikam kamēr Izraēla dēli neapstaigāja Apsolīto zemi, viņiem bija pat grūti stādīties priekšā par to, kas atradās šajā zemē. Līdz tam laikam, kamēr mēs neizstaigāsim Bībeli, mēs nezināsim, kas tajā atrodas. Mēs varam dzirdēt no citiem, ka Bībele – tā ir brīnišķīga un svētīga grāmata, bet Dievs vēlas, lai mēs paši izietu tai cauri. Tādēļ ka tu lasi Bībeli tev nepieciešams veikt pierakstus par to, ko Dievs tev parāda Savā Vārdā. Pēc tam, kad tu būsi pārdomājis pierakstīto, tev būs vieglāk pārvaldīt savu zemi, tāpēc, ka tā būs jau tava. Rīt mēs turpināsim aplūkot tos momentus, kas palīdzēs mums Bībeles studēšanā, lai pārvērstu mūs no teorētiķiem par praktiķiem.Bagātīgas Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

    Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc, visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!!
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.