Jēzus līdzība par labo Samarieti

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs mums palīdz attīstīt sevī un parādīt Dieva līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem un tādā veidā arvien vairāk līdzināties Jēzum.

Aplūkosim Jēzus līdzību par labo Samarieti, kas ir aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā.

„ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” ”. (Lūkas 10: 25-37).

Šajā līdzībā mēs redzam 4 tipu cilvēkus: upuris, laupītājs, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki.

Upuris – tas ir cilvēks, kas cieta no ļaunu un viltīgu cilvēku rokas. Šis personības tips pārstāv tos ievainotos un apbižotos cilvēkus, kuri ir ap mums un kuriem Dievs vēlās dāvāt Savu mīlestību un žēlsirdību. Augtāk minētajā līdzībā upuri pārstāv cilvēks, kurš gāja no Jeruzālemes uz Jēriku (30.p).

Laupītāji – tie ir tie, kuri pastāvīgi laupa un apbižo citus, uzskatot, ka viss tas, kas pieder citiem ir viņu īpašums un tāpēc viņi meklē iespēju, lai atņemtu to cilvēkiem. Šis cilvēku tips izmanto citus cilvēkus lai sasniegtu savus mērķus. Augstāk minētajā līdzībā zagļi ir stādīti priekšā kā laupītāji, kuri novilka drēbe nepazīstamam cilvēkam, sasita viņu un atstāja pusmirušu guļam (30 p.).

Šeit mēs redzam augstākā egoisma ainu un tāda cilvēks sirds stāvokli, kurš nav nožēlojis savus grēkus. Šiem laupītājiem bija vajadzība pēc kaut kā tāda, ko viņi atrada savā upurī. Un viņiem tas bija vajadzīgs uz līdzenas vietas, tiklīdz viņi tikās ar savu upuri. Laupītājus neinteresē, kādā veidā iespējams iegūt vēlamo, – viņiem visi līdzekļi ir vienlīdz labi. Tāpēc viņi uzbruka nevainīgam cilvēkam, atņēma viņam visu, kas viņam bija un atstāja viņu pusmirušu. Tas ir tieši tas, kas šodien notiek pasaulē. Egoisms mudina cilvēkus uz ļaunu – slepkavību, meliem, vardarbību, laupīšanu utt.

Un ir arī vēl viens cilvēku tips – vienaldzīgie cilvēki. Vienaldzīgie ir tie , kuri tic, ka viss kas viņiem pieder ir tikai priekš viņiem pašiem. Viņi ir fokusēti tikai uz sevi. Augstāk minētajā līdzībā vienaldzīgos cilvēkus pārstāv priesteris un levīts, kuri redzēdami pusdzīvo cilvēku guļam asinīs, aizgāja garām viņam (31-32 p.).

Cilvēki ir vienaldzīgi pret apkārtējiem dažādu iemeslu dēļ. Steiga ir viens no tādiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki neatrod laiku apstāties un palīdzēt vajadzībās nonākušajiem cilvēkiem. „Man nav laika! Es steidzos!” – tā atbild vairums cilvēku, kad pie viņiem vēršas pēc palīdzības. Vienaldzīgie cilvēki domā tikai par savām problēmām un par to, kā var šīs problēmas atrisināt. Bet Dievs tā nerīkojas! Dieva žēlastība un Viņa līdzcietība izlīst pār katru, kurš nāk pie Viņa.

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ..” (Mat.11:28).

Rīt mēs parunāsim par ceturto cilvēku kategoriju, kas pārstāvēta šajā līdzība, – par līdzcietīgajiem cilvēkiem.

Lai Dievs šajā dienā dāvā jums iespēju parādīt Viņa mīlestību un līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem! Svētīgāk ir dot, nekā ņemt!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem. Savukārt piedošana...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau...

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē III

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest.

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa...

  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.

    3-ais variants - Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!” Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”...

  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc...

  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās...