Jēzus līdzība par labo Samarieti

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs mums palīdz attīstīt sevī un parādīt Dieva līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem un tādā veidā arvien vairāk līdzināties Jēzum.Aplūkosim Jēzus līdzību par labo Samarieti, kas ir aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā.
„ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” ”. (Lūkas 10: 25-37).
Šajā līdzībā mēs redzam 4 tipu cilvēkus: upuris, laupītājs, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki.Upuris – tas ir cilvēks, kas cieta no ļaunu un viltīgu cilvēku rokas. Šis personības tips pārstāv tos ievainotos un apbižotos cilvēkus, kuri ir ap mums un kuriem Dievs vēlās dāvāt Savu mīlestību un žēlsirdību. Augtāk minētajā līdzībā upuri pārstāv cilvēks, kurš gāja no Jeruzālemes uz Jēriku (30.p).Laupītāji – tie ir tie, kuri pastāvīgi laupa un apbižo citus, uzskatot, ka viss tas, kas pieder citiem ir viņu īpašums un tāpēc viņi meklē iespēju, lai atņemtu to cilvēkiem. Šis cilvēku tips izmanto citus cilvēkus lai sasniegtu savus mērķus. Augstāk minētajā līdzībā zagļi ir stādīti priekšā kā laupītāji, kuri novilka drēbe nepazīstamam cilvēkam, sasita viņu un atstāja pusmirušu guļam (30 p.).Šeit mēs redzam augstākā egoisma ainu un tāda cilvēks sirds stāvokli, kurš nav nožēlojis savus grēkus. Šiem laupītājiem bija vajadzība pēc kaut kā tāda, ko viņi atrada savā upurī. Un viņiem tas bija vajadzīgs uz līdzenas vietas, tiklīdz viņi tikās ar savu upuri. Laupītājus neinteresē, kādā veidā iespējams iegūt vēlamo, – viņiem visi līdzekļi ir vienlīdz labi. Tāpēc viņi uzbruka nevainīgam cilvēkam, atņēma viņam visu, kas viņam bija un atstāja viņu pusmirušu. Tas ir tieši tas, kas šodien notiek pasaulē. Egoisms mudina cilvēkus uz ļaunu – slepkavību, meliem, vardarbību, laupīšanu utt.Un ir arī vēl viens cilvēku tips – vienaldzīgie cilvēki. Vienaldzīgie ir tie , kuri tic, ka viss kas viņiem pieder ir tikai priekš viņiem pašiem. Viņi ir fokusēti tikai uz sevi. Augstāk minētajā līdzībā vienaldzīgos cilvēkus pārstāv priesteris un levīts, kuri redzēdami pusdzīvo cilvēku guļam asinīs, aizgāja garām viņam (31-32 p.).Cilvēki ir vienaldzīgi pret apkārtējiem dažādu iemeslu dēļ. Steiga ir viens no tādiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki neatrod laiku apstāties un palīdzēt vajadzībās nonākušajiem cilvēkiem. „Man nav laika! Es steidzos!” – tā atbild vairums cilvēku, kad pie viņiem vēršas pēc palīdzības. Vienaldzīgie cilvēki domā tikai par savām problēmām un par to, kā var šīs problēmas atrisināt. Bet Dievs tā nerīkojas! Dieva žēlastība un Viņa līdzcietība izlīst pār katru, kurš nāk pie Viņa.
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ..” (Mat.11:28).
Rīt mēs parunāsim par ceturto cilvēku kategoriju, kas pārstāvēta šajā līdzība, – par līdzcietīgajiem cilvēkiem.Lai Dievs šajā dienā dāvā jums iespēju parādīt Viņa mīlestību un līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem! Svētīgāk ir dot, nekā ņemt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana III

    Lūgšana – tā ir tuvināšanās Dievam.Aplūkosim Jēkaba 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…..”Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam. Lūgt – tas nozīmē apzināti sevi tuvināt Dievam.Kurš no jums vēlas tuvināties Dievam? Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir viņam tuvāk? Dievs nevar būt tuvāk, kā Viņš jau ir. Bet tu vari tuvināties Dievam. Dievs ir tuvu mums, Viņš saka: „Es esmu te!” Bet tu jautā: „Dievs, kur tu esi?”. Atcerieties, tad kad Ēlija aizbēga, viņš sauca: „Dievs, kur Tu esi?”. Bet Dievs bija ar viņu. Dievs ir it visur! Un mēs varam tuvināties Dievam caur lūgšanu.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Atrodiet cilvēku, kuram jūs varētu atzīties un pilnībā atvērties!

    Un tad jūs pat nespējat iedomāties, kāda brīvība ienāks jūsu dzīvē! Brīvība atnāk ne tikai no tā, ka mēs daudz lūdzamies, bet arī no tā ka mēs staigājam patiesībā. Kad mēs daram pareizas lietas, kas balstās Dieva Vārdā, tad atnāk patiesa Dieva Dēla brīvība.„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” ”. (Jāņa 8:31-32).