Jēzus līdzība par labo Samarieti

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs mums palīdz attīstīt sevī un parādīt Dieva līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem un tādā veidā arvien vairāk līdzināties Jēzum.Aplūkosim Jēzus līdzību par labo Samarieti, kas ir aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā.
„ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” ”. (Lūkas 10: 25-37).
Šajā līdzībā mēs redzam 4 tipu cilvēkus: upuris, laupītājs, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki.Upuris – tas ir cilvēks, kas cieta no ļaunu un viltīgu cilvēku rokas. Šis personības tips pārstāv tos ievainotos un apbižotos cilvēkus, kuri ir ap mums un kuriem Dievs vēlās dāvāt Savu mīlestību un žēlsirdību. Augtāk minētajā līdzībā upuri pārstāv cilvēks, kurš gāja no Jeruzālemes uz Jēriku (30.p).Laupītāji – tie ir tie, kuri pastāvīgi laupa un apbižo citus, uzskatot, ka viss tas, kas pieder citiem ir viņu īpašums un tāpēc viņi meklē iespēju, lai atņemtu to cilvēkiem. Šis cilvēku tips izmanto citus cilvēkus lai sasniegtu savus mērķus. Augstāk minētajā līdzībā zagļi ir stādīti priekšā kā laupītāji, kuri novilka drēbe nepazīstamam cilvēkam, sasita viņu un atstāja pusmirušu guļam (30 p.).Šeit mēs redzam augstākā egoisma ainu un tāda cilvēks sirds stāvokli, kurš nav nožēlojis savus grēkus. Šiem laupītājiem bija vajadzība pēc kaut kā tāda, ko viņi atrada savā upurī. Un viņiem tas bija vajadzīgs uz līdzenas vietas, tiklīdz viņi tikās ar savu upuri. Laupītājus neinteresē, kādā veidā iespējams iegūt vēlamo, – viņiem visi līdzekļi ir vienlīdz labi. Tāpēc viņi uzbruka nevainīgam cilvēkam, atņēma viņam visu, kas viņam bija un atstāja viņu pusmirušu. Tas ir tieši tas, kas šodien notiek pasaulē. Egoisms mudina cilvēkus uz ļaunu – slepkavību, meliem, vardarbību, laupīšanu utt.Un ir arī vēl viens cilvēku tips – vienaldzīgie cilvēki. Vienaldzīgie ir tie , kuri tic, ka viss kas viņiem pieder ir tikai priekš viņiem pašiem. Viņi ir fokusēti tikai uz sevi. Augstāk minētajā līdzībā vienaldzīgos cilvēkus pārstāv priesteris un levīts, kuri redzēdami pusdzīvo cilvēku guļam asinīs, aizgāja garām viņam (31-32 p.).Cilvēki ir vienaldzīgi pret apkārtējiem dažādu iemeslu dēļ. Steiga ir viens no tādiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki neatrod laiku apstāties un palīdzēt vajadzībās nonākušajiem cilvēkiem. „Man nav laika! Es steidzos!” – tā atbild vairums cilvēku, kad pie viņiem vēršas pēc palīdzības. Vienaldzīgie cilvēki domā tikai par savām problēmām un par to, kā var šīs problēmas atrisināt. Bet Dievs tā nerīkojas! Dieva žēlastība un Viņa līdzcietība izlīst pār katru, kurš nāk pie Viņa.
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ..” (Mat.11:28).
Rīt mēs parunāsim par ceturto cilvēku kategoriju, kas pārstāvēta šajā līdzība, – par līdzcietīgajiem cilvēkiem.Lai Dievs šajā dienā dāvā jums iespēju parādīt Viņa mīlestību un līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem! Svētīgāk ir dot, nekā ņemt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Vai tu priekš savas paaudzes kļūsi par cilvēku, kurš līdzinās Noa?

    „Šis ir stāsts par Noa: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.” (1Mozus 6:9) 1. Noa bija taisns cilvēks. 2. Noa bija taisns un bezvainīgs cilvēks savā dzimtā, savā paaudzē. 3. Noa staigāja Dieva priekšā. Kad Dievs atrod tādu cilvēku, Viņš nostiprina Savu derību ar viņu.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.