Jēzus līdzība par labo Samarieti

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs mums palīdz attīstīt sevī un parādīt Dieva līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem un tādā veidā arvien vairāk līdzināties Jēzum.Aplūkosim Jēzus līdzību par labo Samarieti, kas ir aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā.
„ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” ”. (Lūkas 10: 25-37).
Šajā līdzībā mēs redzam 4 tipu cilvēkus: upuris, laupītājs, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki.Upuris – tas ir cilvēks, kas cieta no ļaunu un viltīgu cilvēku rokas. Šis personības tips pārstāv tos ievainotos un apbižotos cilvēkus, kuri ir ap mums un kuriem Dievs vēlās dāvāt Savu mīlestību un žēlsirdību. Augtāk minētajā līdzībā upuri pārstāv cilvēks, kurš gāja no Jeruzālemes uz Jēriku (30.p).Laupītāji – tie ir tie, kuri pastāvīgi laupa un apbižo citus, uzskatot, ka viss tas, kas pieder citiem ir viņu īpašums un tāpēc viņi meklē iespēju, lai atņemtu to cilvēkiem. Šis cilvēku tips izmanto citus cilvēkus lai sasniegtu savus mērķus. Augstāk minētajā līdzībā zagļi ir stādīti priekšā kā laupītāji, kuri novilka drēbe nepazīstamam cilvēkam, sasita viņu un atstāja pusmirušu guļam (30 p.).Šeit mēs redzam augstākā egoisma ainu un tāda cilvēks sirds stāvokli, kurš nav nožēlojis savus grēkus. Šiem laupītājiem bija vajadzība pēc kaut kā tāda, ko viņi atrada savā upurī. Un viņiem tas bija vajadzīgs uz līdzenas vietas, tiklīdz viņi tikās ar savu upuri. Laupītājus neinteresē, kādā veidā iespējams iegūt vēlamo, – viņiem visi līdzekļi ir vienlīdz labi. Tāpēc viņi uzbruka nevainīgam cilvēkam, atņēma viņam visu, kas viņam bija un atstāja viņu pusmirušu. Tas ir tieši tas, kas šodien notiek pasaulē. Egoisms mudina cilvēkus uz ļaunu – slepkavību, meliem, vardarbību, laupīšanu utt.Un ir arī vēl viens cilvēku tips – vienaldzīgie cilvēki. Vienaldzīgie ir tie , kuri tic, ka viss kas viņiem pieder ir tikai priekš viņiem pašiem. Viņi ir fokusēti tikai uz sevi. Augstāk minētajā līdzībā vienaldzīgos cilvēkus pārstāv priesteris un levīts, kuri redzēdami pusdzīvo cilvēku guļam asinīs, aizgāja garām viņam (31-32 p.).Cilvēki ir vienaldzīgi pret apkārtējiem dažādu iemeslu dēļ. Steiga ir viens no tādiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki neatrod laiku apstāties un palīdzēt vajadzībās nonākušajiem cilvēkiem. „Man nav laika! Es steidzos!” – tā atbild vairums cilvēku, kad pie viņiem vēršas pēc palīdzības. Vienaldzīgie cilvēki domā tikai par savām problēmām un par to, kā var šīs problēmas atrisināt. Bet Dievs tā nerīkojas! Dieva žēlastība un Viņa līdzcietība izlīst pār katru, kurš nāk pie Viņa.
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ..” (Mat.11:28).
Rīt mēs parunāsim par ceturto cilvēku kategoriju, kas pārstāvēta šajā līdzība, – par līdzcietīgajiem cilvēkiem.Lai Dievs šajā dienā dāvā jums iespēju parādīt Viņa mīlestību un līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem! Svētīgāk ir dot, nekā ņemt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.