Jēzus līdzība par labo Samarieti

Sveicinu jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka caur kalpošanu Dievs mums palīdz attīstīt sevī un parādīt Dieva līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem un tādā veidā arvien vairāk līdzināties Jēzum.Aplūkosim Jēzus līdzību par labo Samarieti, kas ir aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā.
„ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” ”. (Lūkas 10: 25-37).
Šajā līdzībā mēs redzam 4 tipu cilvēkus: upuris, laupītājs, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki.Upuris – tas ir cilvēks, kas cieta no ļaunu un viltīgu cilvēku rokas. Šis personības tips pārstāv tos ievainotos un apbižotos cilvēkus, kuri ir ap mums un kuriem Dievs vēlās dāvāt Savu mīlestību un žēlsirdību. Augtāk minētajā līdzībā upuri pārstāv cilvēks, kurš gāja no Jeruzālemes uz Jēriku (30.p).Laupītāji – tie ir tie, kuri pastāvīgi laupa un apbižo citus, uzskatot, ka viss tas, kas pieder citiem ir viņu īpašums un tāpēc viņi meklē iespēju, lai atņemtu to cilvēkiem. Šis cilvēku tips izmanto citus cilvēkus lai sasniegtu savus mērķus. Augstāk minētajā līdzībā zagļi ir stādīti priekšā kā laupītāji, kuri novilka drēbe nepazīstamam cilvēkam, sasita viņu un atstāja pusmirušu guļam (30 p.).Šeit mēs redzam augstākā egoisma ainu un tāda cilvēks sirds stāvokli, kurš nav nožēlojis savus grēkus. Šiem laupītājiem bija vajadzība pēc kaut kā tāda, ko viņi atrada savā upurī. Un viņiem tas bija vajadzīgs uz līdzenas vietas, tiklīdz viņi tikās ar savu upuri. Laupītājus neinteresē, kādā veidā iespējams iegūt vēlamo, – viņiem visi līdzekļi ir vienlīdz labi. Tāpēc viņi uzbruka nevainīgam cilvēkam, atņēma viņam visu, kas viņam bija un atstāja viņu pusmirušu. Tas ir tieši tas, kas šodien notiek pasaulē. Egoisms mudina cilvēkus uz ļaunu – slepkavību, meliem, vardarbību, laupīšanu utt.Un ir arī vēl viens cilvēku tips – vienaldzīgie cilvēki. Vienaldzīgie ir tie , kuri tic, ka viss kas viņiem pieder ir tikai priekš viņiem pašiem. Viņi ir fokusēti tikai uz sevi. Augstāk minētajā līdzībā vienaldzīgos cilvēkus pārstāv priesteris un levīts, kuri redzēdami pusdzīvo cilvēku guļam asinīs, aizgāja garām viņam (31-32 p.).Cilvēki ir vienaldzīgi pret apkārtējiem dažādu iemeslu dēļ. Steiga ir viens no tādiem iemesliem, kuru dēļ cilvēki neatrod laiku apstāties un palīdzēt vajadzībās nonākušajiem cilvēkiem. „Man nav laika! Es steidzos!” – tā atbild vairums cilvēku, kad pie viņiem vēršas pēc palīdzības. Vienaldzīgie cilvēki domā tikai par savām problēmām un par to, kā var šīs problēmas atrisināt. Bet Dievs tā nerīkojas! Dieva žēlastība un Viņa līdzcietība izlīst pār katru, kurš nāk pie Viņa.
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ..” (Mat.11:28).
Rīt mēs parunāsim par ceturto cilvēku kategoriju, kas pārstāvēta šajā līdzība, – par līdzcietīgajiem cilvēkiem.Lai Dievs šajā dienā dāvā jums iespēju parādīt Viņa mīlestību un līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem! Svētīgāk ir dot, nekā ņemt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

    Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.“Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Lūdz Dievu par saviem bērniem!

    Mātes pastāvība ticībā gūst varenu balvu. Es vēlos uzmundrināt visas mātes. Audzināt un palīdzēt saviem bērniem nostāties uz kājām – tas nav viegls uzdevums. Dzīvē mēdz būt dažādi izaicinājumi, bet Dievs ir apsolījis, ka Viņš arvien būs kopā ar mums. Dievs gaida no mums, ka būsim pastāvīgi savā ticībā.Lai Dievs palīdz mums nekad nezaudēt ticību tam, ka Dievs spēj pacelt mūsu bērnus, spēj palīdzēt viņiem nostāties uz kājām, lai tie dzīvotu dievbijīgu dzīvi un būtu veseli ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Ir tik svarīgi, lai šī pasaule piepildītos ar bērniem, kuri mājās saņēmuši labu audzināšanu un ir savu vecāku mācīti pārvarēt grūtības.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli II

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.
  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.