Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā! Šī ir jauna diena, kādas nekad agrāk nav bijis. Un Dievs šai dienā ir sagatavojis lielu daudzumu svētību Saviem bērniem. Viņš ir mīlošs Tēvs!Šodien es vēlētos pabeigt sarunu par tēmu, kurā runājām par to, ko mēs darām ar saviem talantiem, kurus mums piešķīris Tas Kungs.Mēs runājām par to, ka viss lielais sākas ar mazumu. Vēl mēs runājām par to, ka uzticība mazumā paaugstinās cilvēku un noliks viņu pār daudzumu. Un vēl, – mēs runājām par to, ka katrs no mums atskaitīsies Dievam par to, kā viņš nodzīvojis savu dzīvi, ko viņš paveicis savā dzīvē.Analizējot līdzības par talentiem, mēs daudz ko iemācījāmies. Mēs ieraudzījām, ka cilvēks, kurš ir uzticīgs mazumā, kurš laiž apgrozībā to, kas viņam ir, kurš pastāvīgi attīstās, – tāds cilvēks saņem atzinību un paaugstinājumu no Tā Kunga.Taču ir arī cita realitāte. Šī pati līdzība atklāj mums, kas notiek ar cilvēkiem, kuri neredz neko vērtīgu talantos un dāvanās, kuras tiem piešķīris Dievs, kuri bēg no sava aicinājuma un neko nedara Dieva Valstībā. Mums jāzina visa patiesība.Aplūkosim, kāda bija trešā kalpa balva.Trešais kalps saņēma, pirmkārt, nosodījumu no sava Kunga. Viņš pazaudēja visu, kas tam bija. Bet, pats briesmīgākais, kas notika ar šo kalpu, ir aprakstīts Mateja 25:30:
„Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”
 Bībeles tulkojumā krievu valodā šī rakstu vieta ir papildināta ar sekojošu tekstu: „Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”Ar šādiem vārdiem Bībelē tiek aprakstīta elle.Mēs nevēlamies nevienu biedēt, bet tie ir Paša Jēzus Kristus vārdi.Visus trīs kalpus Tas Kungs līdzībā ir nosaucis par kalpiem. Tas nozīmē, ka katrs no viņiem it kā ir atzinis Viņa kundzību. Bet, saskaņā ar augšminēto rakstu vietu (Mat.25:30), iznāk, ka vienu no viņiem Tas Kungs ir aizsūtījis uz elli.Jēzus teica: „Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk, tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa.Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.Draudzē ir daudz cilvēku, kuri tikai sauc sevi par ticīgajiem, vienkārši nāk uz draudzi, lasa Bībeli un lūdz, apgrozās ticīgo vidū, bet paklausība Dievam neietilpst viņu prioritātēs. Tādi cilvēki pat netaisās pieņemt Jēzus kundzību. Tādi cilvēki atļaujas darīt un dzīvot tā, kā viņi vēlas, un Dieva Vārds viņiem nav autoritāte. Dieva Vārds tādiem cilvēkiem ir kā skaista dziesma vai gudra filozofija. Viņi neattiecas nopietni pret Dieva Vārdu un savas dzīves aicinājumu. Bet, es vēlos teikt, ka tā ir ļoti bīstama spēle. Ja esi izvēlējies ceļu kopā ar Dievu, tad, patiesībā, esi ar Dievu. Ja esi nosaucis Jēzu par Kungu, tad, patiesībā, lai viņš arī pārvalda tavu dzīvi, un ne tu pats.Mums jāsaprot, ka kalpošana Dievam – tas ir ļoti nopietni.Ko tu dari ar savu talantu?Nemeklē nekādus attaisnojumus, labāk izvēlies ikdienas paklausības ceļu Dievam, un tas ievedīs tevi tavā aicinājumā un kalpošanā. Caur ikdienas paklausību Dievam tu sagatavo sevi savai kalpošanai un aicinājumam. Atver savu sirdi Dieva priekšā un esi Viņam paklausīgs, nepretojies tam, ko Viņš tev liek darīt. Nesalīdzini sevi ar citiem, bet laid apgrozībā to mazumu, kas tev ir. Esi uzticīgs Dievam katru dienu!Visuvarenais Dievs lai tev palīdz!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!