Disciplīna palīdz mums būt modriem

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas priekš mums ik rītu! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu tā cilvēka dzīvē, kurš vēlas piedzīvot veiksmi un realizēties šai dzīvē. Mēs ar jums runājām, ka Dievs atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, uzcītība un ziedošanās. Un kad Dievs atnāk, tad situācijas mainās, un tas, kas izlikās neiespējams, atrisinās un kļūst iespējams. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija. 
„Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41).
 Disciplīna palīdz mums būt modriem. Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga. 
„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
 Jēzus sacīja mācekļiem, ka viņu gars ir labprātīgs, un tas nozīmē, ka tiem bija vēlēšanās darīt to, ko Jēzus viņiem sacīja. Tomēr, viņu miesa bija vāja, tāpēc mācekļi nevarēja piepildīt savu vēlēšanos. Ja mēs nekalpināsim savu miesu caur pašdisciplīnu, kā to darīja Pāvils, tad miesa ņems virsroku pār mums un kā rezultāts tam būs dzīve pārpilna vājību, jo pati par sevi miesa ir vāja. 
„ Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1.Korintiešiem 9:25-27).
 Disciplīna palīdz mums atsvabināt sava gara spēku, lai mēs nedzīvotu pēc savas miesas diktāta. Katram no mums ir vēlēšanās nekrist kārdināšanā. Katram no mums ir brīnišķīgi sapņi kā kļūt par Dieva žēlastības instrumentu, lai veiktu lielus varoņdarbus Dievam. Taču, bez disciplīnas mēs nevarēsim sasniegt šos mērķus. Jēzus sacīja: „Esiet modri un lūdziet, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Tie, kuriem Jēzus to sacīja, tā vietā, lai būtu modri un lūgtu, ātri vien aizmiga, – tālab tie krita kārdināšanā. Piemēram, Bībelē mēs lasām par to, ka Pēteris sāka aizstāvēties miesīgi un nocirta cilvēkam ausi, un pēc tam, vispār noliedza Kristu. Savukārt pārējie mācekļi bailēs vienkārši aizbēga. Paldies Dievam par Viņa labestību, žēlastību un piedošanu, jo tas palīdz mums piecelties pat tad, kad esam pakrituši. Tomēr, tieši disciplīna palīdz mums piepildīt Dieva vārdu un atsvabināt sava gara spēku, lai pastāvētu un nekristu kārdināšanā. Disciplīnas jautājums – tas ir ļoti nopietns un svarīgs jautājums, tālab, padomājiet par to un novērtējiet savu dzīvi, lai ieraudzītu, kādās jūsu dzīves sfērās pastāv vai arī nepastāv disciplīna un kārtība. Atļaujiet Dievam sākt jūs ar šodienu mainīt caur disciplīnu. Dievbijīgi cilvēki –tie ir disciplinēti un uzcītīgi cilvēki! Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Rūpējieties par Dieva Namu un tad Dievs parūpēsies par jūsu problēmām un paaugstinās jūs!

    Dievs sūta šo vārdu ar nolūku, – lai paaugstinātu katru, jo Viņš vienlīdz mīl mūs visus. Lai Dievs mūs paaugstina un paceļ vēl augstākā garīgajā un materiālajā līmenī. Lai šī patiesība tiek ierakstīta mūsu sirdīs. Un lai šī patiesība pasargā mūsu sirdis.Lūdz Dievu, lai Viņš parāda tev tās situācijas, kad tu, attiecībā uz citiem cilvēkiem, rīkojies nepareizi, un tad – nožēlo šos savus grēkus. Bez grēku nožēlas, cilvēka dzīvē nevar atnākt jauna izdevība, jaunas iespējas. Ja esi sastrīdējies ar sev tuvu cilvēku, tad caur grēku nožēlu ir iespējams atjaunot šīs attiecības. Ja reiz tu priecājies par to, ka kāds ir pakritis, nožēlo šo grēku, un tad lūdz par šo cilvēku.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.