Disciplīna palīdz mums būt modriem

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas priekš mums ik rītu! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu tā cilvēka dzīvē, kurš vēlas piedzīvot veiksmi un realizēties šai dzīvē. Mēs ar jums runājām, ka Dievs atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, uzcītība un ziedošanās. Un kad Dievs atnāk, tad situācijas mainās, un tas, kas izlikās neiespējams, atrisinās un kļūst iespējams. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija. 
„Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41).
 Disciplīna palīdz mums būt modriem. Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga. 
„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
 Jēzus sacīja mācekļiem, ka viņu gars ir labprātīgs, un tas nozīmē, ka tiem bija vēlēšanās darīt to, ko Jēzus viņiem sacīja. Tomēr, viņu miesa bija vāja, tāpēc mācekļi nevarēja piepildīt savu vēlēšanos. Ja mēs nekalpināsim savu miesu caur pašdisciplīnu, kā to darīja Pāvils, tad miesa ņems virsroku pār mums un kā rezultāts tam būs dzīve pārpilna vājību, jo pati par sevi miesa ir vāja. 
„ Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” (1.Korintiešiem 9:25-27).
 Disciplīna palīdz mums atsvabināt sava gara spēku, lai mēs nedzīvotu pēc savas miesas diktāta. Katram no mums ir vēlēšanās nekrist kārdināšanā. Katram no mums ir brīnišķīgi sapņi kā kļūt par Dieva žēlastības instrumentu, lai veiktu lielus varoņdarbus Dievam. Taču, bez disciplīnas mēs nevarēsim sasniegt šos mērķus. Jēzus sacīja: „Esiet modri un lūdziet, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Tie, kuriem Jēzus to sacīja, tā vietā, lai būtu modri un lūgtu, ātri vien aizmiga, – tālab tie krita kārdināšanā. Piemēram, Bībelē mēs lasām par to, ka Pēteris sāka aizstāvēties miesīgi un nocirta cilvēkam ausi, un pēc tam, vispār noliedza Kristu. Savukārt pārējie mācekļi bailēs vienkārši aizbēga. Paldies Dievam par Viņa labestību, žēlastību un piedošanu, jo tas palīdz mums piecelties pat tad, kad esam pakrituši. Tomēr, tieši disciplīna palīdz mums piepildīt Dieva vārdu un atsvabināt sava gara spēku, lai pastāvētu un nekristu kārdināšanā. Disciplīnas jautājums – tas ir ļoti nopietns un svarīgs jautājums, tālab, padomājiet par to un novērtējiet savu dzīvi, lai ieraudzītu, kādās jūsu dzīves sfērās pastāv vai arī nepastāv disciplīna un kārtība. Atļaujiet Dievam sākt jūs ar šodienu mainīt caur disciplīnu. Dievbijīgi cilvēki –tie ir disciplinēti un uzcītīgi cilvēki! Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.