Dzīvē – tā ir uzticēšanās
Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo Dieva vārdu!Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir svarīgi saprast pašas dzīves būtību un nozīmīgumu. Mēs runājām, ka dzīve – tas ir laiks, dzīve – tas ir mērķis, un dzīve – tas ir pārbaudījums. Kad tu saproti, ka dzīve – tas ir laiks, tu sadali savu laiku tā, lai ieguldītu to pareizās un svarīgās lietās. Katrs cilvēks ir piedzimis tālab, lai risinātu noteiktu uzdevumu un virzītos uz noteiktu mērķi. Šīs patiesības izprašana palīdz man dzīvot stratēģiski. Bez tam, kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad jebkura smaga situācija no viņa puses tiek uzlūkota kā iespēja, un nevis traucēklis.Šodien gribu jums parādīt vēl vienu dzīves šķautni.Dzīvē – tā ir uzticēšanās.Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.Dzīve – tā ir uzticēšanās! Ja tu saki, ka tu uzticies Dievam, tā nav nekāda varonība. Ir muļķīgi neuzticēties Dievam. Jebkurš cilvēks var uzticēties Dievam. Kāpēc gan neuzticēties Dievam, Kurš var visu un zina visu. Jautājums ir cits – kuram no mums uzticas Dievs? Tev nav grūti uzticēties Dievam, bet svarīgi ir, vai Dievs uzticas tev. Ļoti svarīgi ir, lai Dievs varētu uzticēties tev. Dievs ir uzticējis tev dzīvi, lai pēc tam Viņš varētu tevi svētīt un atbrīvot tavā dzīvē Savus resursus vēl lielākā mērā. Šim nolūkam ir svarīgi, lai tu attaisnotu Dieva uzticēšanos tajā, ko Viņš jau ir tev piešķīris. Katram no mums Dievs kaut ko ir uzticējis. Ja tu saproti, ka visu kas tev ir, tev ir uzticējis Dieva un tu pielieto to visu pēc Viņa norādījumiem un Viņa mērķiem, tu esi pelnījis Viņa uzticēšanos. Kad cilvēks ir pelnījis Dieva uzticēšanos, tad Dievs arvien vairāk un vairāk svētī tādu cilvēku. Tādam cilvēkam Dievs dod lielāku varu, vairāk slavas un svaidījuma.Pārbaudi, kā tu izmanto to, ko Dievs jau ir tev uzticējis. Vairums ticīgo domā, ka lūgšana atrisina visu. Kad viņiem ir problēma, tie lūgšanā Dievam lūdz, lai Viņš tiem palīdz, atrisina viņu problēmas utt.. Es nemazinu lūgšanas spēku, jo lūgšana ir ļoti svarīga. Bet lūgšana nevar atrisināt visu, – lūgšana neatrisina to, ko var atrisināt paklausība. Problēma, kas piemeklējusi nepaklausības dēļ, nevar tikt atrisināta ar lūgšanu, bet tikai ar grēku nožēlu. Paklausība ir zīme grēku nožēlai. Un tad, kad cilvēks ir nopelnījis Dieva uzticēšanos, tad Dievs tādam cilvēkam dod neizmērojami vairāk par to, ko viņš lūdz vai par ko domā.
