Dzīvē – tā ir uzticēšanās

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo Dieva vārdu!Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir svarīgi saprast pašas dzīves būtību un nozīmīgumu. Mēs runājām, ka dzīve – tas ir laiks, dzīve – tas ir mērķis, un dzīve – tas ir pārbaudījums. Kad tu saproti, ka dzīve – tas ir laiks, tu sadali savu laiku tā, lai ieguldītu to pareizās un svarīgās lietās. Katrs cilvēks ir piedzimis tālab, lai risinātu noteiktu uzdevumu un virzītos uz noteiktu mērķi. Šīs patiesības izprašana palīdz man dzīvot stratēģiski. Bez tam, kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad jebkura smaga situācija no viņa puses tiek uzlūkota kā iespēja, un nevis traucēklis.Šodien gribu jums parādīt vēl vienu dzīves šķautni.Dzīvē – tā ir uzticēšanās.Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.Dzīve – tā ir uzticēšanās! Ja tu saki, ka tu uzticies Dievam, tā nav nekāda varonība. Ir muļķīgi neuzticēties Dievam. Jebkurš cilvēks var uzticēties Dievam. Kāpēc gan neuzticēties Dievam, Kurš var visu un zina visu. Jautājums ir cits – kuram no mums uzticas Dievs? Tev nav grūti uzticēties Dievam, bet svarīgi ir, vai Dievs uzticas tev. Ļoti svarīgi ir, lai Dievs varētu uzticēties tev. Dievs ir uzticējis tev dzīvi, lai pēc tam Viņš varētu tevi svētīt un atbrīvot tavā dzīvē Savus resursus vēl lielākā mērā. Šim nolūkam ir svarīgi, lai tu attaisnotu Dieva uzticēšanos tajā, ko Viņš jau ir tev piešķīris. Katram no mums Dievs kaut ko ir uzticējis. Ja tu saproti, ka visu kas tev ir, tev ir uzticējis Dieva un tu pielieto to visu pēc Viņa norādījumiem un Viņa mērķiem, tu esi pelnījis Viņa uzticēšanos. Kad cilvēks ir pelnījis Dieva uzticēšanos, tad Dievs arvien vairāk un vairāk svētī tādu cilvēku. Tādam cilvēkam Dievs dod lielāku varu, vairāk slavas un svaidījuma.Pārbaudi, kā tu izmanto to, ko Dievs jau ir tev uzticējis. Vairums ticīgo domā, ka lūgšana atrisina visu. Kad viņiem ir problēma, tie lūgšanā Dievam lūdz, lai Viņš tiem palīdz, atrisina viņu problēmas utt.. Es nemazinu lūgšanas spēku, jo lūgšana ir ļoti svarīga. Bet lūgšana nevar atrisināt visu, – lūgšana neatrisina to, ko var atrisināt paklausība. Problēma, kas piemeklējusi nepaklausības dēļ, nevar tikt atrisināta ar lūgšanu, bet tikai ar grēku nožēlu. Paklausība ir zīme grēku nožēlai. Un tad, kad cilvēks ir nopelnījis Dieva uzticēšanos, tad Dievs tādam cilvēkam dod neizmērojami vairāk par to, ko viņš lūdz vai par ko domā.
„Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.” (Lūkas 8:18).
Dieva Valstībā darbojas garīgs princips: tam, kuram ir, tam tiks dots vēl vairāk.Tas, par ko mēs šobrīd runājam, tā ir fundamentāla patiesība. Ja tu neiesakņosies šajā patiesība, – visas pārējās patiesības tev nepalīdzēs, bet tikai vairos tevī lepnību.Tavā dzīvē visam ir jābūt būvētam uz fundamentālām patiesībām. Dzīve – tā ir Dieva uzticēšanās tev!Vai zināt ko, nekrāpsim Dievu, bet attaisnosim Viņa uzticēšanos attiecībā pret mums, nesot Viņa Valstībai augļus, kurus Viņš no mums gaida!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.
  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Dievs mums ir atklājis daudzus noslēpumus, kurus citi nesaprot, tāpēc mums ir iemesls slavēt un pateikties Dievam

    Mēs varam pateikties Dievam par to, ka mums ir atklāti Viņa darbi un brīnumi. Mēs jau tagad varam redzēt un demonstrēt Dieva darbus savā dzīvē.Mums ir jākļūst kā bērniem, lai personīgi pārdzīvotu Dievu. Kad mēs sākam strīdēties ar Dievu, domājot, ka mēs zinam un saprotam vairāk nekā Dievs, tad mēs kļūstam gudri paši savās acīs un zaudējam piekļuvi Dieva gudrībai un noslēpumiem.