Satver mūžīgo dzīvību! II

Lai vairojas miers un labvēlība jūsu dzīvē no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam satvert mūžīgo dzīvību. Vakar mēs lasījām, ko šai sakarā sacīja apustulis Pāvils:
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).
Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā). 1.Vēstulē Korintiešiem 13:12 Pāvils saka:
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
 Šajā Rakstu vietā tiek runāts par to, ka šobrīd mums ir daļēja Dieva atziņa, bet, ja mēs satversim mūžīgo dzīvību un aiziesim līdz galam, tad, – mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā) un pilnīga mūžīgās dzīvības balva. 
„Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1.Jāņa 3:2).
Šī Rakstu vieta mums saka, ka tagad mēs esam – Dieva bērni, un tas ir mūžīgās dzīvības sākums. Tad, kad mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, mēs kļuvām par Dieva bērniem, bet tas vēl nav viss. Tas ir mūsu ceļa, mūsu darbības lauka sākums. Mums ir jānoiet šis ceļš līdz galam, un tad mēs Viņu ieraudzīsim Tādu, kāds Viņš ir. Un tad atklāsies Dieva slavas pilnība, kas apslēpta mūsos. Satvert mūžīgo dzīvību – tas nozīmē būt pārliecinātam par to, ka tu aiziesi līdz finiša līnijai. Nepietiek tikai ar grēku nožēlu un ar to, ka atzīstam Jēzu par savu Kungu, nepietiek ar to, ka uzsākam Dieva atziņas (iepazīšanas) ceļu, – šajā ceļā ir svarīgi aiziet līdz galam. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir mūsu ticības Iesācējs un Piepildītājs. Jēzus uzsāka Savu ceļu un pabeidza to. Dievs mūs aicina atbalstīt Jēzu tajā. Vēstulē Ebrejiem 12:1-2 ir teikts:
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”
Mēs redzam, ka Jēzus atnāca uz šo zemi, uzsāka un pabeidza Savu darbu, – un tagad Viņš sēd pie Dieva labās rokas. Tas ir tieši tas, ko Dievs gaida no mums katra – lai mēs ne tikai uzsākam savas staigāšanas ceļu Dievā, bet arī aizejam līdz galam. Lai tas notiktu, mums ir jāatmet viss tas, kas mums traucē. Un tāpēc, lai mēs varētu pabeigt savu darbu un satvert mūžīgo dzīvību – mēs ar pacietību virzāmies uz priekšu un cīnāmies ticības cīņu.Ir svarīgi nemānīt sevi, kā arī nepieļaut to, ka citi mūs piemāna. Tāpēc katru dienu ir jābūt pārliecinātam par to, ka tu ej pa šo šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.Dārgie draugi, šodien ir tik daudz lietu, kas var novērst mūsu uzmanību, tāpēc mums ir jābūt fokusētiem uz galveno mērķi, finiša līniju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai nokļūtu līdz finišam.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.