Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Mēs turpinām runāt par disciplīnas un pašdisciplīnas svarīgumu. Mēs ar jums runājām par to, ka disciplīna prasa sevis paverdzināšanu ar nolūku, lai sasniegtu debesu aicinājumu. Dievs maina mūs caur disciplīnu, tālab, mums vajag attiekties nopietni pret disciplīnas jautājumu. Disciplīna – tā ir Dieva, un ne cilvēka iecere. Pastāv vēl viens vārda „disciplīna” definējums: Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums. Disciplinēts cilvēks – tas ir iekšēji organizēts cilvēks, kurš prot uzturēt sevi kārtībā. Aplūkosim vienu fragmentu no Salamana Pamācībām. „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”. Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā. Lai organizētu savu dzīvi, mums ir nepieciešams būt disciplinētiem. Disciplinētiem cilvēkiem ir skaidri aprakstīts plānojums savai dzīvei. Jēzum bija skaidri aprakstīts plānojums Savai dzīvei. Jēzus, dzīvojot uz zemes, vienmēr zināja, ko un kad Viņam vajag darīt, un Viņš tiecās uz to, lai tas viss tiktu izdarīts. Skaidra plānojuma sastādīšana savai dzīvei – tas ir viens no organizētības virzieniem. Gan fiziskajā sfērā, gan garīgajā sfērā sava maršruta izpratne vai skaidrs plānojums palīdzēs cilvēkam būt organizētam, un tas nozīmē, – disciplinētam. Organizētības un kārtības trūkums traucē cilvēkam mainīties. Organizētība un disciplīna ir saistīta arī ar jautājumu par pareizu savu prioritāšu nostādni. Piemēram, Jēzus zināja, kad Viņam vajadzēja atlikt malā kādus darbus, un kad savukārt – nē. Jēzus skaidri zināja prioritātes Savā dzīvē, tālab, Viņš bija organizēts un disciplinēts. Ja mēs organizējam savu dzīvi ar noteiktas vērtību sistēmas palīdzību, pareizu dzīves prioritāšu nostādni un skaidra plānojuma sastādīšanu savai dzīvei, – tas viss palīdzēs mums būt disciplinētiem un izdarīs pozitīvu ietekmi uz mūsu dzīvi. Savukārt, nedisciplinēts cilvēks ir pārāk slinks, lai tērētu laiku savas dzīves organizēšanai. Neorganizēts cilvēks nepaspēj atrisināt galvenos savas dzīves uzdevumus, tik vien kā skraida no vienas svarīgas lietas pie otras. Un šādā veidā arī paiet tāda cilvēka dzīve, kurš tā arī nenonāk līdz sava galvenā mērķa vai sapņa īstenošanai. Tev, tieši tāpat kā visiem cilvēkiem, ir tikai 24 stundas diennaktī, tālab, savu laiku vajag organizēt tā, lai tu ik dienas varētu sasniegt maksimālo labumu sava globālā dzīves mērķa sasniegšanai. Iespējams, šodien tu daudz ko nevari paspēt izdarīt, un esi atstājis novārtā svarīgu savas dzīves jautājumu risināšanu tā iemesla dēļ, ka pār tevi ir nākušas milzum daudzas problēmas. Iespējams, tu jau sen lūdz Dievam palīdzību šo problēmu atrisināšanā. Cilvēkiem, kuri nonākuši dzīves strupceļā, Dievs saka: „Organizējiet savu dzīvi!” Kā jau mēs iepriekš runājām, slinkums traucē organizēt savu dzīvi un tiekties un nosprausto mērķu sasniegšanu. Tālab, disciplīna vienmēr ir saistīta ar centību. Disciplīna – tā ir centība, kas katru lietu noved līdz galam. Disciplinēts cilvēks tiecas uz to, lai novestu iesākto lietu līdz galam, neskatoties uz to, kādu piepūli tas no viņa arī neprasītu. Tur, kur tiek pielikta piepūle, tur slinkumam nav vietas. Rīt mēs parunāsim par to, kādu ļaunumu atnes slinkums cilvēka dzīvē. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Jēzus ir nācis, lai sagrautu visus sātana darbus un parādītu Dieva darbus

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1Jāņa 3:8).Sātans nodara sāpes, zog, nogalina un pazudina cilvēkus, bet Kristū – Dievs nāk un parāda Savu spēku un žēlastību. Jēzū Kristū, Dievs dziedina slimos, piedod grēkus, atjauno likteņus, atbrīvo no lāstiem un ļauno garu ietekmes. Nedaudz vēlāk, mēs konkrēti parunāsim par sātanu, kā par bēdu un ciešanu avotu. Šodien, es gribētu, lai mēs ieraugam, ka arī citu cilvēku grēki ir ciešanu un sāpju avots.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.
  • Satver mūžīgo dzīvību!

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:bēgt no grēka;pieaugt vai dzīties pēc taisnības;cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.