Dzīves mērķa meklēšana

Labdien, dārgie draugi! Daudzi cilvēki gribētu ieraudzīt šo laiku, bet viņiem šī iespēja netika dota. Tāpēc, lai mēs šo gadu varētu nodzīvot ar cieņu, mums ir jāuzticas Dievam; lai šī privilēģija, kas ir Dieva dota, netiktu izmantota ļaunprātīgi.Gribu vērsties pie jums un uzsākt sarunu par tēmu: „Dzīves mērķa meklēšana”. Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas. Tieši tāpēc daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tāpēc, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs. Šajā grāmatā autors stāsta mums par to, kā viņš pats mēģināja atrasts jēgu un mērķi savai dzīvei. Autors atklāj nepareizos (maldu) ceļus, kas noved pie vilšanās, un patiesos ceļus, kas ved uz pilnvērtīgu dzīvi. Es ticu, ka katrs no mums spēs mācīties no kļūdām, kuras pieļāvis pats autors, un atklās priekš sevis savas dzīves patieso mērķi. Pirms mēs sāksim sīki iztirzāt grāmatu Salamans Mācītājs un tās pamācības, kuras mēs varam gūt priekš sevis, es gribētu, lai vispirms mēs aplūkojam vienu fragmentu no Rakstiem, un konkrēti Salamans Mācītājs 1:1; un mēs spēsim saprast, kurš tad ir grāmatas Salamans Mācītājs autors. 
„Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.”
 Grāmatas Salamans Mācītājs autors ir Salamans –Dāvida dēls. 
„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē.” (Salamans 1:12).
 Salamans bija slavens ar to, ka bija sava laika pats bagātākais un pats gudrākais cilvēks. 
„Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam!” (Salamans Mācītājs 1:16).
 Salamans bija gudrs un bagāts cilvēks, un viņa dzīve iesākās ļoti labi – viņš iepazina patieso Dievu un staigāja ar Viņu. Bet pēc tam Salamans aizrāvās ar šīs dzīves ārējo spožumu. Paldies Dievam par to, ka vecumdienās Salamans no jauna ieguva patieso mērķi savai dzīvei. Un tas, kā viņš meklēja šo patieso dzīves mērķi, ir aprakstīts grāmatā Salamans Mācītājs. Tāpēc mums ir tik svarīgi pievērst savu uzmanību tam, ko Salamans māca šajā grāmatā. Apmierinājuma gūšana dzīvē nekādā veidā nav saistīta ar dzīšanos pēc ārējām lietām, pēc mirāžas, pēc ilūzijas. 
„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana,” (Salamans Mācītājs 1:12-14).
 Saskaņā ar šo Rakstu vietu, viss, kas zem debess tiek darīts, pēc autora atzinuma ir niecība un vēja ķeršana. Slava Dievam, ka tas nav vienīgais atzinums, pie kura Salamans savas dzīves laikā ir nonācis. Vēlāk Salamans saprata, ka dzīvi var uzlūkot ne tikai no cilvēka perspektīvas, kurš dzīvo zem debess, bet arī no Dieva perspektīvas – perspektīvas, kas ir virs debess. Salamans saprata, ka nav nekā brīnišķīga tajā, lai tā vienkārši nodzīvotu savu zemes dzīvi bez Dieva, lai būtu atkarīgs tikai no tā, kas notiek zem debess. Tikai ar Dievu mēs varam rast patieso mērķi savai dzīvei. Rīt mēs sīkāk aplūkosim to, kā varam atrast patieso mērķi savai dzīvei. Un vēl mēs parunāsim par to, ko mums nevajag darīt savā dzīvē.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Kad esam iemācījušies dzirdēt no Dieva un sekot Viņa norādījumiem, tad izglābšanās no sātana tīkliem kļūst iespējama

    Kādā reizē, mēs ar vienu brāli no mūsu draudzes braucām mājās ar mašīnu no Tallinas. Viss bija ļoti tumšs. Mēs braucām lielā ātrumā, es sēdēju priekšējā sēdeklī un biju iemidzis. Sapnī es redzēju, ka mēs notriecam cilvēkus, kuri šķērso ceļu. Tajā brīdī es pamodos un teicu vadītājam, lai viņš samazina braukšanas ātrumu. Burtiski pēc dažām minūtēm, mēs ieraudzījām, ka sieviete ar bērniem šķērso ceļu tajā vietā, kur nebija nekāds apgaismojuma. Mēs apstājāmies un palaidām viņus, pēc kā mēs slavējām Dievu par Viņa aizsardzību un rūpēm par Saviem bērniem. Ja, mēs būtu turpinājuši braukt ar iepriekšējo ātrumu, tad viennozīmīgi, mēs būtu notriekuši šos cilvēkus. Bet, slava Dievam par to, ka Viņš mūs glāba un iepriekš brīdināja.