Dzīves mērķa meklēšana

Labdien, dārgie draugi! Daudzi cilvēki gribētu ieraudzīt šo laiku, bet viņiem šī iespēja netika dota. Tāpēc, lai mēs šo gadu varētu nodzīvot ar cieņu, mums ir jāuzticas Dievam; lai šī privilēģija, kas ir Dieva dota, netiktu izmantota ļaunprātīgi.Gribu vērsties pie jums un uzsākt sarunu par tēmu: „Dzīves mērķa meklēšana”. Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas. Tieši tāpēc daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tāpēc, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs. Šajā grāmatā autors stāsta mums par to, kā viņš pats mēģināja atrasts jēgu un mērķi savai dzīvei. Autors atklāj nepareizos (maldu) ceļus, kas noved pie vilšanās, un patiesos ceļus, kas ved uz pilnvērtīgu dzīvi. Es ticu, ka katrs no mums spēs mācīties no kļūdām, kuras pieļāvis pats autors, un atklās priekš sevis savas dzīves patieso mērķi. Pirms mēs sāksim sīki iztirzāt grāmatu Salamans Mācītājs un tās pamācības, kuras mēs varam gūt priekš sevis, es gribētu, lai vispirms mēs aplūkojam vienu fragmentu no Rakstiem, un konkrēti Salamans Mācītājs 1:1; un mēs spēsim saprast, kurš tad ir grāmatas Salamans Mācītājs autors. 
„Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.”
 Grāmatas Salamans Mācītājs autors ir Salamans –Dāvida dēls. 
„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē.” (Salamans 1:12).
 Salamans bija slavens ar to, ka bija sava laika pats bagātākais un pats gudrākais cilvēks. 
„Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam!” (Salamans Mācītājs 1:16).
 Salamans bija gudrs un bagāts cilvēks, un viņa dzīve iesākās ļoti labi – viņš iepazina patieso Dievu un staigāja ar Viņu. Bet pēc tam Salamans aizrāvās ar šīs dzīves ārējo spožumu. Paldies Dievam par to, ka vecumdienās Salamans no jauna ieguva patieso mērķi savai dzīvei. Un tas, kā viņš meklēja šo patieso dzīves mērķi, ir aprakstīts grāmatā Salamans Mācītājs. Tāpēc mums ir tik svarīgi pievērst savu uzmanību tam, ko Salamans māca šajā grāmatā. Apmierinājuma gūšana dzīvē nekādā veidā nav saistīta ar dzīšanos pēc ārējām lietām, pēc mirāžas, pēc ilūzijas. 
„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana,” (Salamans Mācītājs 1:12-14).
 Saskaņā ar šo Rakstu vietu, viss, kas zem debess tiek darīts, pēc autora atzinuma ir niecība un vēja ķeršana. Slava Dievam, ka tas nav vienīgais atzinums, pie kura Salamans savas dzīves laikā ir nonācis. Vēlāk Salamans saprata, ka dzīvi var uzlūkot ne tikai no cilvēka perspektīvas, kurš dzīvo zem debess, bet arī no Dieva perspektīvas – perspektīvas, kas ir virs debess. Salamans saprata, ka nav nekā brīnišķīga tajā, lai tā vienkārši nodzīvotu savu zemes dzīvi bez Dieva, lai būtu atkarīgs tikai no tā, kas notiek zem debess. Tikai ar Dievu mēs varam rast patieso mērķi savai dzīvei. Rīt mēs sīkāk aplūkosim to, kā varam atrast patieso mērķi savai dzīvei. Un vēl mēs parunāsim par to, ko mums nevajag darīt savā dzīvē.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Atbilstoši tam, kā jūs atvērsieties vai atklāsieties citu priekšā, tā arī citi cilvēki atvērsies, lai palīdzētu jums

    Jēzus Kristus draudze – tā ir vieta, kurā mēs atskaitāmies cits cita priekšā, nevis vieta, kur katrs dara to, ko viņš grib. Jaunajā Derībā ir ierakstīti daudzi Dieva baušļi, kuros bieži vien ir sastopams vārdu savienojums „cits citu”. Tas liecina par to, ka mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet esam atbildīgi arī cits cita priekšā.Piemēram, virknē Rakstu vietu ir teikts, lai mēs mīlam viens otru.
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?