Dzīves mērķa meklēšana

Labdien, dārgie draugi! Daudzi cilvēki gribētu ieraudzīt šo laiku, bet viņiem šī iespēja netika dota. Tāpēc, lai mēs šo gadu varētu nodzīvot ar cieņu, mums ir jāuzticas Dievam; lai šī privilēģija, kas ir Dieva dota, netiktu izmantota ļaunprātīgi.Gribu vērsties pie jums un uzsākt sarunu par tēmu: „Dzīves mērķa meklēšana”. Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas. Tieši tāpēc daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tāpēc, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs. Šajā grāmatā autors stāsta mums par to, kā viņš pats mēģināja atrasts jēgu un mērķi savai dzīvei. Autors atklāj nepareizos (maldu) ceļus, kas noved pie vilšanās, un patiesos ceļus, kas ved uz pilnvērtīgu dzīvi. Es ticu, ka katrs no mums spēs mācīties no kļūdām, kuras pieļāvis pats autors, un atklās priekš sevis savas dzīves patieso mērķi. Pirms mēs sāksim sīki iztirzāt grāmatu Salamans Mācītājs un tās pamācības, kuras mēs varam gūt priekš sevis, es gribētu, lai vispirms mēs aplūkojam vienu fragmentu no Rakstiem, un konkrēti Salamans Mācītājs 1:1; un mēs spēsim saprast, kurš tad ir grāmatas Salamans Mācītājs autors. 
„Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.”
 Grāmatas Salamans Mācītājs autors ir Salamans –Dāvida dēls. 
„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē.” (Salamans 1:12).
 Salamans bija slavens ar to, ka bija sava laika pats bagātākais un pats gudrākais cilvēks. 
„Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam!” (Salamans Mācītājs 1:16).
 Salamans bija gudrs un bagāts cilvēks, un viņa dzīve iesākās ļoti labi – viņš iepazina patieso Dievu un staigāja ar Viņu. Bet pēc tam Salamans aizrāvās ar šīs dzīves ārējo spožumu. Paldies Dievam par to, ka vecumdienās Salamans no jauna ieguva patieso mērķi savai dzīvei. Un tas, kā viņš meklēja šo patieso dzīves mērķi, ir aprakstīts grāmatā Salamans Mācītājs. Tāpēc mums ir tik svarīgi pievērst savu uzmanību tam, ko Salamans māca šajā grāmatā. Apmierinājuma gūšana dzīvē nekādā veidā nav saistīta ar dzīšanos pēc ārējām lietām, pēc mirāžas, pēc ilūzijas. 
„Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana,” (Salamans Mācītājs 1:12-14).
 Saskaņā ar šo Rakstu vietu, viss, kas zem debess tiek darīts, pēc autora atzinuma ir niecība un vēja ķeršana. Slava Dievam, ka tas nav vienīgais atzinums, pie kura Salamans savas dzīves laikā ir nonācis. Vēlāk Salamans saprata, ka dzīvi var uzlūkot ne tikai no cilvēka perspektīvas, kurš dzīvo zem debess, bet arī no Dieva perspektīvas – perspektīvas, kas ir virs debess. Salamans saprata, ka nav nekā brīnišķīga tajā, lai tā vienkārši nodzīvotu savu zemes dzīvi bez Dieva, lai būtu atkarīgs tikai no tā, kas notiek zem debess. Tikai ar Dievu mēs varam rast patieso mērķi savai dzīvei. Rīt mēs sīkāk aplūkosim to, kā varam atrast patieso mērķi savai dzīvei. Un vēl mēs parunāsim par to, ko mums nevajag darīt savā dzīvē.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.