Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs runājām par to, ka bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē. Pamatojoties uz Apustuļu Darbu grāmatu 1:1-12 mēs ieraudzījām, ka: 1) Jēzus deva pavēli Apustuļiem caur SVĒTO GARU. Jēzus Pats, atrodoties miesā, paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš darīja. Lai parādītu Dievu, Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu, tātad mums tas ir nepieciešams jo vairāk. 2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir pavēle, nevis ieteikums.
„…līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs.”(Apustuļu darbi 1:2).
Jēzus pavēlēja visiem, kuri vēlas sekot Viņam, kristīties un piepildīties ar Svēto Garu. Bez Svētā Gara mēs esam ierobežoti, un mēs netiksim galā ar sava aicinājuma uzdevumu. Bez Svētā Gara mēs dzīves kaujās zaudēsim. Bez Svētā Gara spēka mūsu miesu nav iespējams darīt pazemīgu un pakļaut. Veiksmīgas kristīgās dzīves noslēpums ir- būt piepildītam ar Svēto Garu. Pāvils to saprata, jo tieši piepildīšanās ar Svēto Garu mainīja visu viņa dzīvi. „ Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara.” (Apustuļu darbi 9:17).
Piepildīšanās ar Svēto Garu – tas ir spēka un veiksmes noslēpums. Piepildīšanās ar Svēto Garu – tas ir pārdabisks spēks, kurš nepieciešams mums tāpēc, lai mēs varētu parādīt Dievu. Pāvils bija visai talantīgs un mācīts cilvēks, taču, neskatoties uz to visu, pirmais, ko Dievs izdarīja viņa dzīvē – piepildīja viņu ar Svēto Garu. Saprotot to, cik svarīgi un cik nepieciešami ir piepildīties ar Svēto Garu, Pāvils daudzkārt runā par to savās svētrunās un savās Vēstulēs. Pēc tam, kad Pāvils bija saticis 12 mācekļus Efezā, kuriem uz to mirkli nebija nekādas ietekmes sabiedrībā, pirmais viņa jautājums tiem bija „Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?”. Viņu atbilde izskaidroja viņu bezspēcību un neefektivitāti. „Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?” Tie viņam atbildēja: “Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir.” Viņš jautāja: “Ar kādu kristību jūs esat kristīti?” Tie atbildēja: “Ar Jāņa kristību.” Bet Pāvils sacīja: “Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum.” To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja. Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.” (Ap.darbi19:1-7).
Šiem cilvēkiem nebija pozitīvas ietekmes uz apkārtējo pasauli. Viņu atbilde, ka tie neko nezina un nav dzirdējuši par Svēto Garu, liecināja par to, ka tie nebija piepildīti ar Svēto Garu. Līdzko Pāvils viņiem visu izskaidroja, tie tūlīt pat pieņēma Svēto Garu. Svētais Gars – tas ir mūsu spēka noslēpums! „ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,..” (Efeziešiem 5:18).
Pāvils uzrakstīja šos vārdus, jo pats bija piedzīvojis spēku, ko sniedz piepildīšanās ar Svēto Garu. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Piepildīties ar Svēto Garu – tā ir pavēle, un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Paklausība – tā ir cena, kura jāmaksā par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri paklausa Viņam. „Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas Viņam paklausa.”(Apustuļu darbi 5:32).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije
