Dzīves mērķa meklēšana VII

Laipni lūgti rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es vēlētos noslēgt mūsu sarunu par cilvēka mērķa meklēšanu savai dzīvei un par to, kā mēs varam atrast patiesu laimi, dzīvojot zem šīs saules. Mēs redzējām, ka Sālamans, laimes un apmierinājuma meklējumos, nogāja garu un smagu ceļu. Slava Dievam, ka tas ir pierakstīts priekš mums, lai mēs spētu izvairīties no tām kļūdām, par kurām Sālamans runā Sālamana mācītāja grāmatā. Sālamans saprata, ka dzīve bez Dieva ir pilnīga ilūzija, laime bez Dieva ir mirāža. Sālamana mācītāja grāmatas noslēgumā Sālamans raksta:  Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.  (Sālam. mācītājs 12:13-14).Sālamans runā par to, ka mūsu dzīves mērķis un dzīves apmierinājums ir saistīts ar Dievu un mūsu attiecībām ar Viņu — mūsu Radītāju. Ja mēs domājam par to, ka var dzīvot arī bez Dieva (to pamēģināja arī Sālamans), tad šis ceļš būs ļoti grūts un tik un tā, katrs no mums stāsies Dieva priekšā, lai atskaitītos par savu dzīvi. Ko nozīmē bīties Dievu?Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.  viņš sacīja: “Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo.”  Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. Tā Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un tapa ļoti varena.” (2.Mozus 1:16, 17, 20).Kāpēc Dievs vēlās, lai mēs būtu Dievbijīgi? Kad mēs bīstamies un godājam Dievu, mēs tādā veidā apzinamies, ka esam atbildīgi Dieva priekšā par savu dzīvi, kā Viņa radījumi. Mēs esam atbildīgi Dieva priekšā par to, kā pavadam katru mirkli un katru savas dzīves dienu.  Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!  (Sāl. māc.11:9). Dievbijība atbrīvo mūs no visām citām neveselīgām bailēm. Dievbijība ļauj cilvēkam patiesi baudīt dzīvi. Dievbijība palīdz mums rīkoties gudri šajā dzīvē.  Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību.  (Sālam.pam. 1:7). Dievbijība palīdz mums pildīt Viņa baušļus un pavēles. Veiksme šajā dzīvē ir saistīta ar spēju izpildīt Dieva instrukcijas. Ļoti bieži cilvēki domā, ka viņi ir gudrāki par Dievu, ka viņiem nav vajadzīgi nekādi norādījumi un instrukcijas no Dieva. Šo iemeslu dēļ cilvēku ir aizrāvusi viņa paša gudrība, sasniegumi un bagātība. Tamdēļ arī cilvēki ļoti bieži ignorē Dieva gudrību. Taču, tad kad mēs pildam Dieva pavēles, mēs daram to, ko Dievs mums saka darīt. Sālamans savas dzīves laikā nonāca pie šāda secinājuma, ka pats galvenais priekš cilvēka ir mīlēt Dievu, paklausīt Viņam, izpatikt Dievam, bīties Viņu un pildīt Viņa pavēles. Šis ir galvenais mērķis cilvēka dzīvei. Dzīvojot tādā veidā, mēs būsim laimīgi, veiksmīgi, mums būs gudrība, mēs būsim brīvi no jebkāda veida bailēm. Lai Dievs palīdz mums veidot savu dzīvi, nonākot pie atziņas, pie kuras nonāca Sālamans:   Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!  Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns. „ (Sāl.māc.12:13-14). Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Auglīgums un tā nozīme

    Bībelē ļoti skaidri tiek runāts par to, ka Dievs vēlas, lai mēs kā Viņas bērni, nestu augļus Debesu Valstībai. Kad mēs nesam augļus – Dievs tiek pagodināts. Pagodināt Dievu – tas ir kas vairāk, nekā dziedāt Viņam slavas un pielūgsmes dziesmas. Dieva godināšana ir saistīta ar to, ko mēs darām ar savu dzīvi. Vairākas dienas mēs runāsim par auglīgas dzīves nozīmi, mērķi un principiem.
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.
  • Dieva Vārds – tas ir ūdens

    Dieva Vārds – tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams nostiprināties mūžīgai dzīvībai, kuru dāvājis mums Dievs.Bībele saka:„Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.”(Sāl.pam.25:2)