Efektīva kristieša liecība – evaņģelizācija
Kristieša liecības nepieciešamība
Apskatīsim vēl bez augstāk minētā pamatojuma, kaut gan arī tas ir pietiekoši, lai mudinātu mūs liecināt, dažus punktus, kāpēc ir svarīgi kristietim liecināt,. 1. Četri nopietni jautājumi (Rom.10:13-17). Šajā Rakstu vietā tiek uzdoti četri loģiski jautājumi: “Kā lai piesauc To, Kam nav ticējuši? Kā ticēt Tam, par Ko nav dzirdējuši? Ticība nāk no dzirdēšanas, kā dzirdēt, kad nav kas sludina? Kā lai sludina, ja nav sūtīti?” 2. Balva, kuru mēs saņemam par to: Rom.10:15b – “…cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi” (Ap.d.12:3; Jes.52:7; Lк.15:7,10; Sāl.pam.11:30). а) “Dvēseles vērtība”. “gudrie iemanto cilvēku sirdis, bet saprātīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” (Sāl. pam..11:30; Dan.12:3). Visas šīs rakstu vietas runā par vienu un to pašu: mēs liecinām, un tas ir mums par labu, mūsu liecībai ir mūžīga balva. Atgriezuši daudzus pie taisnības, mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi, vienmēr. Tāpēc ir saprātīgi liecināt, tas ir prātīgāk nekā noguldīt naudu bankā, tāpēc ka dvēsele nekad nemirst, tai ir milzīga vērtība, tās cena nav salīdzināma ne ar ko virs zemes: * Tā ir vērtīgāka par jebkādu šīs pasaules naudu un bagātību (Мt.16:26; Мк.8:36,37). Mēs tik daudz nopūlamies, lai nopelnītu naudu, bet vai nav prātīgi tieši tāpat atdot visus spēkus priekš tā, lai atgrieztu pēc iespējas vairāk cilvēku pie patiesības? Mēs paciešam dažāda veida apvainojumus tikai tāpēc, lai saglabātu darbu, ziedojam ar daudz ko, lai iegūtu naudu utt., bet ja jau dvēselei ir milzīga vērtība, tad vai nav prātīgāk paciest pazemojumus un ziedot visu, kas vajadzīgs, lai atgrieztu daudzus pie taisnības. Tas nenozīmē, ka nevajag strādāt, bet tikai to, ka to kurš atgriezīs dvēseles no elles gaida liela balva; * Cilvēka dvēsele maksā vairāk, nekā visi debesu putni kopā ar dzīvniekiem (Мt.6:26; 10:31). Cik ļoti cilvēki rūpējas par saviem lopiem, suņiem un kaķiem. * Dvēsele ir vērtīgāka nekā fiziskā miesa. Mēs bieži līdzi jūtam tiem, kuri cieš badu, ir kaili, slimi un tas ir labi, taču prātīgāk ir rūpēties par viņu dvēselēm, jo dvēsele maksā vairāk nekā miesa. Cilvēks var būt vesels, taču pēc nāves aiziet uz elli, viņam var būt iztikšana, bet tāpat nokļūst ellē (Lк.16:22-30). Šī Jēzus līdzība stāsta par to, ka pēc nāves cilvēks ir pie pilnas apziņas, jo dvēsele nemirst. Un tā, prātīgāk ir vairāk rūpēties par dvēseli nekā par miesu. b) Рrieks – ticīgo liecība ir kā līdzeklis iepriecināt Dievu (Lк.10:7,10). Eņģeļi priecājas debesīs par vienu dvēseli, kura nožēlo grēkus, taču šis prieks ir ne tikai debesīs, tas atspoguļojas arī tevī, lieciniek. Ja tu gribi staigāt Dieva priekšā, pastāvīgi liecini. Ps.126:5,6 – “…ar gavilēm pļaus”. c) Garīgā izaugsme – liecība ir viens no garīgās izaugsmes sasniegšanas veidiem. Dieva dzīvību mūsos ir jābaro un jāuztur. Lūgšanas un Dieva Vārds ir ļoti svarīgi šajā ziņā, kā arī liecināšana. Jņ.4:14; Jes.12:3 runā par to, ka mūsos ir pestīšanas avots, no tā mēs remdējam mūsu personīgās slāpes, bet Dievam ir vēlēšanās, lai no šī avota plūst dzīvā ūdens straumes pie citiem (Jņ.7:37-39). Tikai tādā veidā tu saglabāsi savu svaigumu, uguni un mīlestību, kuru Dievs mums ir dāvājis. Ja šī dzīvā ūdens straume neplūst, tad mūsu iekšējais avots būs piesārņots un drīz vien pārvērtīsies par purvu. 3. Pasivitātes sekas liecinot. * Jēk.4:17 – “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.”. * Sāl.pam.24:11,12 – “Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt. Kad tu saki: “Redzi, mēs to nesaprotam!”-vai tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?”. * Ecēh.3:17-19 – Dievs atprasīs asinis no tavas rokas, to asinis, kuriem tev vajadzēja liecināt, bet tu to neizdarīji un viņi nokļuva ellē. Apustulis Pāvils bieži cilvēkiem teica. “Es esmu tīrs no jūsu asinīm? Tāpēc ka pasludināja visu Dieva gribu viņiem”. Ja viņi nepieņēma viņa liecību, tad viņu asinis palika uz viņu galvām. (Ap.d..18:6; 20:26). Un tā, ir nepieciešams liecināt, tāpēc ka bez tā, neviens nepiesauks Tā Kunga vārdu, lai glābtos, bez tā mēs zaudējam savu balvu un krītam dzīvā Dieva rokās.
