Bībele nešaubīgi runā par to, ka mūsu dzīvei uz zemes ir mērķis un nozīme. Daudzas Rakstu vietas to apgalvo, taču mani spēcīgi aizskāra tas, ko Pāvils uzrakstīja vēstulē Efeziešiem 2: 10 «Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.». Kāda dziļa patiesība apslēpta šajā nelielajā Bībeles Rakstu vietā. Izanalizējot tās nozīmi mēs varam izdarīt dažus secinājumus:
Dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.
Kopdzīve pirms laulībām pārdesmit gadu laikā ir kļuvusi teju vai par normu. Diemžēl sliktu un postošu normu. Nevajag būt kristietim, lai saprastu, ka šāda izvēle nevis tuvina laimīgai laulībai, bet gan no tās attālina.Šajā rakstā ir uzskaitīti vairāki socioloģisko pētījumu atzinumi, kas uzskatāmi parāda, kādas ir kopdzīves pirms laulībām sekas.
Mērķis ir katram cilvēkam – vai cilvēks runā par to skaļi vai nē. Cilvēku kaut kas virza, lai viņš kaut ko darītu. Bet ja runājam par mēķi, tad ir CIENĪGI un NECIENĪGI mērķi.