Ievērojiet, ko jūs dzirdat

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir apstāties savā ceļā un analizēt savu dzīvi, analizēt to, ko Dievs runā uz mums. Bībelē ir teikts:

„Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un Viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt.” (Marka 4:23-24)

Šī Rakstu vieta runā par to, ka mums jāievēro (jāņem vērā) tas, ko mēs dzirdam. Ar kādu mēru mēs mērīsim dzirdēto Vārdu no Dieva, tādā mērā tiks mērīts mums un vēl taps pielikts klāt. Cilvēks var kaut ko klausīties, bet nepievērst tam uzmanību. Ja mēs neņemsim vērā to, ko dzirdam, mēs nevarēsim virzīties uz priekšu. Laiku pa laikam mums vajag apstāties, pārdomāt, analizēt un domāt par to, ko Dievs grib mums pateikt. Svarīgi ir apstāties un pārskatīt savu dzīvi. Ja mēs uzmanīgi izlasīsim visu Marka evaņģēlija 4.nodaļu, tad ieraudzīsim, ka, pirms Jēzus pateica to, cik svarīgi ir uzmanīgi klausīties Vārdu, Viņš vispirms izstāstīja līdzību par sēklu un sējēju. Šī līdzība atklāj auglīguma noslēpumu un noslēpumu, kas saistīts ar spēju nest augli. Dieva Valstībā viss ir saistīts ar sēšanu. Sēkla – tas ir Dieva Vārds par Valstību. Šo sēklu sēj sējējs. Un svarīgi ir saprast un atcerēties, ka vārds, kas tiek sēts, nenes augli automātiski, bet tas ir atkarīgs no tā, kā tas tiek uzklausīts un uzņemts. Ir cilvēki, kuri klausās, bet nedzird. Kad Jēzus teica: kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird! – Viņš ar to nedomāja fiziskās ausis, bet gan mūsu garīgo uztveri. Kad mēs klausāmies un pieņemam vārdu no Dieva, ar to mēs atļaujam Viņam mainīt mūsu pārliecību, mainīt mūsu dzīves uztveri. Tā rezultātā mainās visa mūsu dzīve, un mēs sākam pienest Dievam tīkamus augļus. Bet, ja mēs klausāmies vārdu no Dieva un tai pašā laikā tik un tā turpinām domāt, rīkoties un dzīvot pa vecam, tad mēs nevaram gaidīt savā dzīvē neko labu.Jēzus par to runā Lūkas evaņģēlija 8.nodaļā.

„Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.” (Lūkas 8:18)

Dievs saka, lai mēs PIELŪKOJAM, KĀ mēs klausāmies. Lasot šo nodaļu, mēs redzam arī to, ka vispirms Jēzus izstāstīja līdzību par sēklu (vārdu), un tikai pēc tam to, cik svarīgi ir pielūkot, kā mēs klausāmies šo vārdu. Svarīgi ir saprast, ka mūsu efektivitāte Dieva valstībā ir saistīta ar mūsu spēju dzirdēt un uzņemt (pieņemt) vārdu no Dieva. Cilvēks, kurš neattīsta sevī šādu spēju, pazaudēs arī to, ko tas tur par savu. Tas nozīmē, ka to patiesību, kuru nepieņemam, mēs pazaudējam. Bez tam, mēs ne tikai pazaudējam patiesību, bet tas kļūst par šķērsli arī tam, lai mēs spētu pieņemt no Dieva kaut ko jaunu. Savu Vārdu Dievs sūta tālab, lai mēs to pieņemtu un pielietotu savā dzīvē. Tikai pieņemot un pielietojot Dieva patiesību, mēs kļūstam brīvi un spējam nest augļus Dievam.