Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

Esiet sveicināti, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs runājām par to, ka par šīs zemes sāli un gaismu mūs dara Dieva daba, kas apslēpta mūsos. Ja mēs atspoguļosim šo Dieva dabu, tad mēs spēsim uzlabot mūsu sabiedrību un piepildīt to ar Dieva patiesības gaismu. Savukārt, ja mēs dzīvosim egoistisku dzīvi, kas pilna nepiedošanas un rūgtuma, ja mēs neatspoguļosim Dieva dabu savā dzīvē, tad mēs būsim kā sāls, kas zaudējusi savu spēku un tāpēc kļuvusi nederīga. Mateja Evaņģēlija 5-tajā nodaļā tiek aprakstītas 8-ņas konkrētas īpašības, kas nepieciešamas tam, lai mēs nepazaudētu savu spēku kā zemes sāls un pasaules gaisma. 
„ Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams: “Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. (Mateja 5:1-12).
 Šai Rakstu vietā mēs redzam sekojošo: 1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu. 2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs. 3) Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. (Mateja 5:5). Lēnprātīgs cilvēks – tas ir cilvēks, kurš pakļauj savu gribu Dieva vārdam un Dieva gribai. Lēnprātība – tā ir īpašība, kura norāda uz sevis pakļaušanu augstākstāvošajam, sevis pakļaušanu Dieva likumiem. Lēnprātīgam cilvēkam galvenā autoritāte un likums ir Dievs un Viņa griba. 4) Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. (Mateja 5:6). Te tiek runāt par to, ka mums arvien vairāk un vairāk jāslāpst vai jāalkst pēc Dieva, pēc attiecībām ar Viņu, pēc Dieva atklāsmēm par Viņa ceļiem un Viņa dabu, kas apslēpta mūsos. Mums jāalkst pēc dziļākas izpratnes par Dieva ceļiem, un mums jāvēlas iepazīt Viņa ceļus. Ja mēs tā dzīvojam, tad mēs patiesi būsim par zemes sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. 5) Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. (Mateja 5:7). Te tiek runāts par to, ka mēs parādām Dieva žēlsirdīgo sirdi mums apkārt esošajiem cilvēkiem. Palīdzot citiem cilvēkiem, kalpojot viņiem viņu vajadzībās un problēmās, – tādā veidā mēs demonstrējam šai pasaulei to, ka mūsu Dievs ir pilns žēlastības un līdzcietības pret cilvēkiem. Mēs varam atspoguļot Dieva mīlestību darbībā. 6) Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. (Mateja 5:8). Te tiek runāts par to, cik svarīgi ir, lai mums būtu šķīsta sirds. Mums ir jāpasargā sava sirds no jebkādas nešķīstības. Mums ir jābūt tīriem motīviem itin visos mūsu darbos. Var darīt labas lietas, un, tai pat laikā, darīt tās bez pareiziem un tīriem motīviem. Mēs spēsim būt par gaismu šai pasaulei un šīs zemes sāli tikai tad, ja mums būs šķīsta sirds un tīri motīvi. 7) Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. (Mateja 5:9). Mums ir jābūt tiem cilvēkiem, kuri meklē mieru un izplata ap sevi mieru, nevis ķildas. Mums ir jāuzlabo cilvēku savstarpējās attiecības, un nevis tās jāsarežģī. Mums jābūt tiem cilvēkiem, kuri tiecas samierināt cilvēkus vienu ar otru. Mums jāizplata miera un vienotības atmosfēra. 8) Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstībaSvētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. (Mateja 5:10-11). Ja cilvēks vēlas būt par Dieva sūtni, vēlas būt par zemes sāli un gaismu uz šīs zemes, – viņam ir jābūt gana izturīgam un spējīgam tikt galā ar dzīves grūtībām, paciest ciešanas, sāpes, netaisnību, un, tai pat laikā, turpināt priecāties par dzīvi. Mums ir jābūt tādiem cilvēkiem, kuri pārbaudījumu un kārdinājumu laikā priecājas, un nevis žēlojas par dzīvi un sēž depresijā, – jo tie zina, ka Dievs visu kontrolē, un ka visa mūsu dzīve ir atkarīga tikai no Viņa. Ja mēs attīstīsim sevī visas šīs 8-ņas īpašības, tad mēs iemantosim spēku, kurš palīdzēs mums sālīt mūsu zemi ar Dieva taisnību un patiesību. Sarunu par šo tēmu mēs turpināsim rīt. Neaizmirstiet, ka jūs esat zemes sāls un gaisma pasaulei!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi! II

    Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā.Ja tu nepaklausīsi Dievam šodien, tad rīt tu nevarēsi ieiet savā apsolītajā zemē, jo tava sirds būs nocietinājusies. Ja tu parūpēsies par šodienu, tad Dievs parūpēsies par tavu rītdienu.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Kad Dievs pēdējoreiz runāja uz tevi?

    Tu lasi Dieva Vārdu, un tu dzirdi Dieva balsi, un Svētais Gars saka tev. Dievam priekš mums ir plāns. Ja mēs dzīvojam šajā plānā, mums ir dzīvība ar pārpilnību. Bet, ja mēs neatrodamies Dieva plānā, mēs nespēsim baudīt šo dzīvību. Ārpus Dieva plāna nav īstas dzīvības. Mēs vēlamies dzīvot Dieva plānā, bet Dievs cilvēkam šo plānu atklāj caur Dieva Vārdu un Svēto Garu.
  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā? II

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 21 Un tādēļ, ka vecmātes bijās Dieva, Viņš tām darīja namus. (2.Mozus1:17,21)
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”