Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām sarunu par mūsu, kā Dieva vēstnešu lomu un funkcijām uz zemes. Mēs runājām par to, ka Bībele mūs sauc par Kristus vēstnešiem, caur kuriem Dievs salīdzina pasauli ar Sevi. Bībele mūs dēvē arī par zemes sāli un pasaules gaismu. Taču, ja mēs kā Kristus vēstneši uz zemes aktīvi nepraktizēsim savu ticību, tad mūsu sabiedrībā iestāsies pagrimums. Ja mēs šodien palūkojamies uz veiksmīgām un uzplaukstošām valstīm, tad mēs redzam, ka šajās valstīs darbojas un tiek praktizētas kristīgās vērtības. Tikai taisnība var paaugstināt tautu, – tas ir Dieva likums. Tikai taisnība paaugstina tautu! Netaisnība un grēks – iznīcina tautu. 
„ Sāls ir laba lieta, bet, ja sāls tapusi nesālīga, ar ko tad jūs to darīsit derīgu? Turiet sāli sevī un turiet mieru savā starpā.” (Marka 9:50).
 Kā redzams šai Rakstu vietā, tad sāls – tā ir laba lieta, un kristīgā ticība ir – ļoti noderīga un nepieciešama katrai sabiedrībai. Sabiedrība, kurā dzīvo ticīgi cilvēki, – tā ir Dieva svētīta sabiedrība. Bet sabiedrība būs svētīta tikai tad, ja tajā dzīvojošie ticīgie apzināsies sevi un rīkosies kā Kristus vēstneši, kā zemes sāls un gaisma šai sabiedrībai. Mums kā ticīgajiem ir jābūt par svētību mūsu sabiedrībai. Mums jāpiepilda mūsu sabiedrība ar patiesības gaismu. Mums ir jāatklāj šai pasaulei mūsu Glābējs Kristus kā dzīvības Autors. Dieva daba, kuru mēs nesam sevī, – tā ir tā, kas dara mūs par sāli mūsu sabiedrībā. Bet ja mēs nepieņemam Dieva dabu un dzīvojam tikai priekš sevis, ja mēs ar savu dzīvi neatspoguļojam Dieva dabu un patiesības gaismu, ja mēs dzīvojam tā, kā dzīvo šī pasaule, – tad mēs kā sāls topam nederīga un nevaram mainīt savu sabiedrību. Mateja Evaņģēlijā tiek uzskaitītas noteiktas rakstura īpašības, kas jāattīsta sevī, lai mēs patiesi būtu zemes sāls, kura nezaudē savu spēku, kura ir par svētību šai zemei. Kad ticīgie patiesi sāks sālīt savu sabiedrību ar Dieva patiesību un Dieva Valstības vērtībām, tad Dievs izmainīs mūsu sabiedrību – caur Saviem bērniem. Bet, par to mēs sīkāk parunāsim rīt. Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no jums!  Līdz rītam!  Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.
  • To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.