Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

 Labdien, dārgie draugi! Esmu priecīgs, ka varu jums dāvāt dzīvo gudrības vārdu, kuru Tas Kungs šodien ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds jums palīdzēs kļūt par to veiksmīgo personību, par kādu Dievs vēlās, lai jūs kļūtu.Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.Pirmais secinājums, pie kura nonāca šis cilvēks bija tāds, ka dārzs nenes nekādu labumu. Vēlāk viņš padomāja, ka tomēr tā zeme bija slikta.Kamēr gāja laiks, trešais kaimiņš arī iesāka dēstīt savu dārzu. Trešajam kaimiņam uzreiz nebija tik liela raža, kā pirmajam kaimiņam. Neskatoties uz mazo ražu, trešais kaimiņš turpināja centīgi strādāt un mācīties. Tik lielā mērā, kā viņš pielietoja savas jaunā iemaņas un praktizēja jaunās idejas, gadu pēc gada, viņa dārzs atnesa arvien vairāk un vairāk augļus.Patiesība, kuru šis stāsts mums māca ir aprakstīta Salamana pamācību grāmatā:
„Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31 un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33 tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs” (Sal.pam.24: 30-34).
Patiesība šajā stāstā ir acīmredzama, un kāda: Viens un tas pats princips nosaka kā izaugsmi, tā arī stāvēšanu uz vietas mūsu dzīvē un mūsu darbos. Lūgšana, centīgs darbs un pastāvīga, pierādītu principu pielietošana, atdala veiksmīgus cilvēkus no citiem. Un, šis princips ir taisnīgs, neatkarīgi no valsts, kultūras, slāņa, draudzes, kurā mēs atrodamies. Veiksmīgi cilvēki pavada laiku, lai meklētu Dieva vaigu un paļautos uz Viņa virzību un vadību savā dzīvē. Pēc tam viņi iet, lai paklausībā Dievam pielietotu dzīvē tās patiesības un mācības, kuras viņi ir iemācījušies. Attīstot tādus ieradumus, jebkurš cilvēks var nostāties uz izaugsmes un vairošanās ceļa. Izaugsme, veiksme – tā ir Dieva sirds vēlēšanās priekš jums un tāpat arī Viņa pavēle katram ticīgajam šodien.Kā jums ir ar šīm lietām? Vai jūs pieaugat? Vai jūs nesat augļus, kuri pagodina Dievu savā dzīvē? Vai jūs augat Kristū? Cerot uz brīnumu, vai jūs paši kaut ko darāt, vai jūs vienkārši gaidāt ražu, vērojot tikai vēja virzienu. Bībele mums saka par to, ka
„Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas” (Sal.māc.11:4).
Kā jūs redzat, kas nesēj, tam arī nebūs pļaut. Raža, izaugsme, veiksme, vairošanās neatnāks bez jūsu aktīvas dalības. Centīgs darbs, vēl joprojām ir viens uzplaukuma un labklājības instrumentiem. Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties. Liela raža gaida jūs!Uz drīzu tikšanos! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kam mums ir jāsagatavojas?

    Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

    Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.„Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).
  • Kas ir labvēlība?

    Labvēlība -tā ir citas personas slepena vēlme ņemt dalību tavā dzīvē un palīdzēt tev realizēties, īstenoties. Labvēlība – tā ir citu žēlastība un augstsirdība attiecībā pret tevi. Labvēlība – tas ir labsirdības un žēlastības akts, kuru citi izrāda attiecībā pret tevi. Bez tam labvēlība nozīmē īpašu privilēģiju vai palīdzības, atbalsta sniegšanu.