Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

 Labdien, dārgie draugi! Esmu priecīgs, ka varu jums dāvāt dzīvo gudrības vārdu, kuru Tas Kungs šodien ir ielicis manā sirdī. Es ticu, ka šis vārds jums palīdzēs kļūt par to veiksmīgo personību, par kādu Dievs vēlās, lai jūs kļūtu.Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.Pirmais secinājums, pie kura nonāca šis cilvēks bija tāds, ka dārzs nenes nekādu labumu. Vēlāk viņš padomāja, ka tomēr tā zeme bija slikta.Kamēr gāja laiks, trešais kaimiņš arī iesāka dēstīt savu dārzu. Trešajam kaimiņam uzreiz nebija tik liela raža, kā pirmajam kaimiņam. Neskatoties uz mazo ražu, trešais kaimiņš turpināja centīgi strādāt un mācīties. Tik lielā mērā, kā viņš pielietoja savas jaunā iemaņas un praktizēja jaunās idejas, gadu pēc gada, viņa dārzs atnesa arvien vairāk un vairāk augļus.Patiesība, kuru šis stāsts mums māca ir aprakstīta Salamana pamācību grāmatā:
„Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31 un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33 tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs” (Sal.pam.24: 30-34).
Patiesība šajā stāstā ir acīmredzama, un kāda: Viens un tas pats princips nosaka kā izaugsmi, tā arī stāvēšanu uz vietas mūsu dzīvē un mūsu darbos. Lūgšana, centīgs darbs un pastāvīga, pierādītu principu pielietošana, atdala veiksmīgus cilvēkus no citiem. Un, šis princips ir taisnīgs, neatkarīgi no valsts, kultūras, slāņa, draudzes, kurā mēs atrodamies. Veiksmīgi cilvēki pavada laiku, lai meklētu Dieva vaigu un paļautos uz Viņa virzību un vadību savā dzīvē. Pēc tam viņi iet, lai paklausībā Dievam pielietotu dzīvē tās patiesības un mācības, kuras viņi ir iemācījušies. Attīstot tādus ieradumus, jebkurš cilvēks var nostāties uz izaugsmes un vairošanās ceļa. Izaugsme, veiksme – tā ir Dieva sirds vēlēšanās priekš jums un tāpat arī Viņa pavēle katram ticīgajam šodien.Kā jums ir ar šīm lietām? Vai jūs pieaugat? Vai jūs nesat augļus, kuri pagodina Dievu savā dzīvē? Vai jūs augat Kristū? Cerot uz brīnumu, vai jūs paši kaut ko darāt, vai jūs vienkārši gaidāt ražu, vērojot tikai vēja virzienu. Bībele mums saka par to, ka
„Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas” (Sal.māc.11:4).
Kā jūs redzat, kas nesēj, tam arī nebūs pļaut. Raža, izaugsme, veiksme, vairošanās neatnāks bez jūsu aktīvas dalības. Centīgs darbs, vēl joprojām ir viens uzplaukuma un labklājības instrumentiem. Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties. Liela raža gaida jūs!Uz drīzu tikšanos! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

    Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.“Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! III

    Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.