Izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē atnāk tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo Dieva vārdu!Mēs ar jums runājām par to, ka pūlis seko Dievam tad, kad tas tam ir izdevīgi, bet Jēzus mācekļi seko Viņam tālab, ka tie mīl Dievu un ir ziedojuši Viņam savu dzīvi.Mēs runājām arī par to, ka Dievs vēlas, lai mēs topam līdzīgi Jēzum. Kad mēs pielīdzināsimies Jēzum, tad viss mūsu dzīvei nepieciešamais taps pielikts mums.Dievs var uzticēt lielu naudas summu cilvēkam, kurš caur prāta atjaunotni ar Dieva vārdu ir atbrīvojies no skopuma, alkatības un pārmērīgas taupības. Dievs var to darīt, jo Viņš zina, ka šāda cilvēka sirds nav pielipusi naudai.Ja jūs vēlaties mainīties, jums ir jākļūst par Jēzus Kristus mācekli. Būt par Jēzus mācekli – tas nozīmē būt disciplinētam tajā, lai pastāvīgi mācītos no Jēzus un itin visā sekotu Viņa piemēram. Jēzus mācekļi mainās ne jau tāpēc, ka tie ir piepildīti ar zināšanām par Jēzu un Viņa dzīves veidu, bet tāpēc, ka tie pieliek piepūli tam, lai Dieva vārds kļūtu par miesu viņu dzīvēs. Un tikai tādā veidā cilvēks mainās Kristus līdzībā un kļūst par Kristus vēstuli, kuru lasa visi.Daudzi cilvēki mīl mācīties un iegūt jaunas zināšanas, tai skaitā arī zināšanas par Dievu, par Bībeli, par ticību. Taču, ar vienām zināšanām vien nepietiks, lai cilvēks kļūtu par patiesu Jēzus mācekli.Eksistē cilvēku kategorija, kuri pastāvīgi piepildās ar jaunu informāciju par Dievu, bet tas nekā neatspoguļojas viņu dzīves veidā.Par tādiem cilvēkiem Pāvils raksta savā Vēstulē Timotejam. 
„Kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.”(1.Timotejam 3:7).
 Tādi cilvēki pastāvīgi mācās, bet nekad nesasniedz patiesības atziņu.Ko tas nozīmē? Cilvēki, kuri visu laiku mācās un mācās, bet nepielieto savā dzīvē to, ko Dievs tiem saka, – tie nekad nesasniegs patiesības atziņu.Jēzus sacīja, ka tikai tas, kurš grib DARĪT Tēva prātu, varēs saprast(atzīt) Viņa mācību. 
„Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis.” (Jāņa 7:17)
 Līdz brīdim, kamēr cilvēks meklē tikai zināšanas par Dievu un Viņa gribu(prātu), bet netiecas uz to, lai pielietotu šīs zināšanas savā dzīvē, viņš nekad nespēs saprast (atzīt) patiesību. Bet mēs zinām, ka tikai patiesības atziņa dara cilvēku brīvu. 
„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”(Jāņa 8:31-32).
 Bībele saka, ka Dieva vārds ir pilns patiesības un žēlastības (Jāņa 1:14). Kad mēs pieņemam Dieva vārda patiesību , mūsu dzīvē atbrīvojas Dieva žēlastība, kas palīdz mums darīt to, ko tīri cilvēciski izdarīt nav iespējams. Dieva žēlastība pilnībā maina mūs un dara mūs tādus, kādiem mums jābūt.Izmaiņas un pārmaiņas mūsu dzīvē atnāk tad, kad mēs kļūstam par Dieva vārda darītājiem. 
„Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.”(Jēkaba 1:21-25).
  Mūsu sarunu turpināsim rīt!Esiet svētīti šai brīnišķīgajā dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.
  • Kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus

    1. Dievs izmanto Savu Vārdu – Bībeli, lai disciplinētu mūs.Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu? Vai mācos es Dieva vārdu kopā ar citiem ticīgajiem? Vai klausos dievkalpojumus, kur tiek sludināts Dieva vārds? Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo Dievs runā ar mani personīgi caur Svētajiem Rakstiem. Caur Savu vārdu Dievs mācīs mani un dos svarīgas instrukcijas attiecībā uz to kā man būtu jādzīvo. Dievs redz un zin kā tu dzīvo.
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)

One Comment

  1. Paldies, mācītāj Rufuss!!!!
    Par tik dziļām un dzīvām domām!!! Tās nāk no Svētā Gara!!!
    Man prieks par to, ka domājam līdzīgi un saprotu, ka Tas ir pareizais ceļš!!!!
    Jūsu raksti, domas un Dievkalpojumi ir tie, kur Dievs pabaro, pamāca, dod skaidrību un atziņu!!!! Kas palīdz un palīdzēs daudziem piecelties, iet un turēt šo kursu uz mērķi, kurš visus mūs vieno!!!!
    Paldies saku Debesu Tēvam par Jums, par Jūsu kalpošanu, par iedvesmām un žēlastībām, ko Tēvs Jums dāvā!!!! Esiet laimīgs, ka esat un dalaties ar to, kas Jūsos ir tik dzīvs!!!!

    Ar pateicību sirdī, Silva

Comments are closed.