Izrāviens man, tagad!
No kā ir atkarīgs izrāviens?
Kāpēc izrāviens mūsu varonim ieilga četrdesmit gadus? Kas traucēja viņam pārdzīvot izrāvienu, ja jau Dievs tik ļoti vēlējās dāvāt viņam brīnumu? Aplūkosim dažus iemeslus, kāpēc daudzi nepārdzīvo izrāvienu savā dzīvē.
I. Pieradums pie savas situācijas.
Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nemēģina darīt kaut ko, lai mainītu lietu kārtību. Šis klibais cilvēks bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā 40 gadus. Viņš vairs neticēja jebkāda veida pārmaiņām.
Es lasīju kāda suņa stāstu, kurš bija piesiets ķēdē. Katru reizi kad viņš centās bēgt, viņš sajuta savu ierobežojumu. Pēc daudziem mēģinājumiem, viņš pierada pie šī stāvokļa, pat pēc tam, kad viņu atsaitēja, viņš varēja staigāt tikai pa noteikto rādiusu.
Lūk vēl viens stāsts, kas to ilustrē: kādā lielā akvārijā, ievietoja divas zivis, viena plēsīgā, bet otra parastā zivs. Starp viņām novietoja caurspīdīgu stiklu tā, lai plēsīgā zivs nevarētu aprīt otru zivi. Katru reizi, kad plēsīgā zivs mēģināja aprīt otru zivi, viņa atdūrās pret stiklu, un tūdaļ griezās atpakaļ. Pēc vairākiem tādiem mēģinājumiem, viņa automātiski griezās apkārt, līdzko nonāca līdz vietai, kur bija uzstādīta barjera. Tas turpinājās pat pēc tam, kad barjera tika novākta. Kā pēdējo ilustrāciju aplūkosim vēl kāda kliba cilvēka stāstu, kas ir aprakstīts Jāņa evaņģēlijā:
«Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm. Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu. Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība. Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: „Vai tu gribi vesels kļūt?” Slimais Viņam atbildēja: „Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķi, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.” Jēzus viņam saka: „Celies, ņem savu gultu un staigā!”
Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats.» (Jņ.5: 2-9)Arī šis slimais cilvēks, jau gandrīz padevās pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem. Viņš visu laiku gaidīja, lai kāds viņam palīdzētu, taču veltīgi gaidīja, līdz tam laikam, kad Jēzus satikās ar viņu. Kad atnāk Jēzus tavā situācijā, tad viss izmainās uz labāko. Nepierodiet pie situācijas. Piesauciet Jēzu. Viņš palīdzēs. Nelieciet savu cerību vai paļāvību uz cilvēku. Paļaujieties uz To Kungu. Viņš ir jūsu palīgs. Palīdzība atradīs jūs šodien, Jēzus vārdā!. Ja jums ir vajadzīgs izrāviens, tad nesamierinieties ar to, kas nav jūsu liktenis Kungā.. Esiet kā Jabecs, kurš piedzima ar slimību, taču nesamierinājās ar šo likteni. Viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, tāpēc ka negribēja pierast pie slimības. Viņa pūliņu rezultātā, Dievs ne tikai viņu dziedināja, bet Jabecs kļuva slavenāks par saviem brāļiem, kuri piedzima veseli.«Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: „Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.”
Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: „Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Un Dievs lika tam notikt, ko Viņš bija lūdzis.» (1Laiku.4: 9-10)
II. Nepieņemiet to, kas nav vislabākais no Dieva priekš jums.
Ejiet pēc vislabākā no Dieva. Dažreiz mēs novilcinām savu izrāvienu tāpēc ka mēs pieņemam eksistenci atmodas vietā. Jēzus nāca tamdēļ, lai mums būtu dzīvība un dzīvība ar pārpilnību, bet ne tāpēc, lai mums tiktu svētību pilieni. Klibais iespējams lūdza un gaidīja kaut vai tikai dienišķo maizi šai dienai, kaut vai tikai dažas monētas, lai varētu šodien kaut ko paēst. Sakiet paši sev, es atraidu to kas nav vislabākais no Dieva priekš manis. Viņš taču varēja gaidīt ne tikai maizi vai žēlastību, bet dziedināšanu katru dienu, tomēr, pieradis pie savas situācijas, cilvēks nespēj gaidīt ko labāku. Vai jūs gaidat brīnumu šodien no Tā Kunga? Viņš vēlas dot jums vislabākās svētības. Viņš vēlas piepildīt jūsu sirds vēlēšanos, vai jūsu sirdī ir tiekšanās uz vislabāko no Dieva?
Vai jūs līdzināties Ābrahāmam, kurš lūdza Dievam, lai Viņš svētī vismaz Ismaēlu, kad Dievs viņam bija sagatavojis Īzāku?«Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: „Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.”
Un Dievs sacīja: „Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.» (1 Moz. 17:17-19)Vai jūs līdzināties neauglīgai sievietei, kura saka ka viņai nav vajadzību, kad atnāca viņas izrāviena laiks?
«Un kādu dienu notika, ka Elīsa gāja uz Sunemu, un tur bija kāda bagāta sieva, un tā viņu uzlūdza, ka viņš ar to ēstu mielastu. Un tā notika: cikkārt viņš tur gāja garām, viņš tur iegriezās ēst maizi. Un tā sacīja savam vīram: „Redzi, es atzīstu, ka tas ir svēts Dieva vīrs, kas pie mums še pastāvīgi iegriežas. Mēs varētu viņam iekārtot mazu augštelpu ar sienām, tur tad noliksim viņam gultu un galdu, kā arī krēslu un lukturi, lai viņam pie mums atnākušam būtu, kur ieiet.”
Kādu dienu, kad viņš tur ieradās, viņš iegāja šai augšējā istabā un apgūlās. Un viņš sacīja savam puisim Gehazim: „Paaicini šo sunamieti!” Un viņš to pasauca, un tā ienāca pie viņa. Elīsa sacīja savam kalpam: „Lūdzu, pasaki viņai: redzi, tu mūsu labad esi tā rūpējusies; ko lai mēs tevis labad darām? Vai būtu vēlams tevis labad iebilst kādu labu vārdu pie ķēniņa vai pie karaspēka virspavēlnieka?” Bet viņa atbildēja: „Es dzīvoju droši savas tautas vidū!” Kad viņš vēlreiz jautāja, kas būtu viņas labā darāms, tad Gehazis atbildēja: „Taču kaut kas, jo viņai nav dēla, un viņas vīrs ir vecs.”
Tad Elīsa sacīja: „Atsauc viņu šurp!” Kad viņš bija to pasaucis un viņa stāvēja durvīs, tad viņš sacīja: „Nākamā gadā ap šo laiku tu apkampusi turēsi dēlu.” Bet tā sacīja: „Ak, nē, mans kungs, tu Dieva vīrs, nemaldini savu kalponi!”
Un šī sieva patiesi kļuva grūta un dzemdēja dēlu tanī pašā laikā nākamajā gadā, tieši kā Elīsa viņai bija sacījis.» (2 Ķēn. 4: 8-17).Šī sieviete jau raudzījās uz neauglību kā uz savu likteni dzīvē. Pat tad, kad Dievs acīmredzami gribēja dot viņai izrāvienu, viņa gandrīz zaudēja šo brīnumu. Ja ne Gehazims, Elīsa kalps, viņa nebūtu ieraudzījusi savu neauglību kā problēmu. Mūsu klibais varonis arī piecēlās savā izrāviena dienā, gaidīdams no garām ejošajiem cilvēkiem dažas monētas kā žēlastību. Viņš vairs sen negaidīja neko līdzīgu dziedināšanai. Lūk kāpēc 40 gadus nekas nemainījās viņa dzīvē. Gaidiet pārmaiņas sākot ar šo dienu un jūs pārliecināsieties tajā, ka Dieva nodoms priekš jums – labs! Jūs redzēsiet brīnumus pēc brīnumiem savā dzīvē.
III. Dieva ierobežošana ar neticību.
Klibais cilvēks jau bija izdarījis secinājumu, ka Dievs dažas lietas nespēj darīt. Iespējams, ka viņš uzticējās Dievam, lai Dievs dod labvēlību cilvēku acīs, kuri nāca uz templi, lai tie iemet vairāk monētu. Ja viņš lūdza, viņa lūgšanas iespējams izklausījās tā: «Kungs palīdzi man šodien saņemt daudz žēlastības dāvanu». Kā ar dziedināšanu no klibuma? Vai viņš jebkad bija lūdzis par to? Es šaubos. Kad viņš ieraudzīja Pēteri un Jāni, ko viņš viņiem lūdza? Lai viņi palūgtu par viņa dziedināšanu? Nē, viņš lūdza viņiem žēlastības dāvanu!
«Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu.» (Ap.darbi 3: 3). Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams
«Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: „Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Маt. 19:26)
«Bet Jēzus uz to sacīja: „Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”» (Маr. 9:23).
Nevajag ierobežot Dievu ar savu neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam un noildzinām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, tā ir neticība.
«Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnumu darbiem. Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā.» (Ps.78: 32-33).
Iespējams, ka mēs nezinām kā Dievs izmainīs mūsu situāciju, bet mēs zinām, ka Viņš var izmainīt visu, ja vien mēs Viņam noticēsim.
Israēla bērni Viņu ierobešoja ar savu neticību, un Jēzus neko nevarēja darīt tur.
«Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem viņš rokas uzlika un tos dziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību.» (Мк.6: 5-6).
Jēzus bija gatavs darīt brīnumus viņu vidū, bet tāpēc ka viņi neticēja, Viņš nevarēja tos darīt. Viņš aizgāja uz tuvējiem ciemiem, kur cilvēki ticēja, un tur Viņš darīja neticamus brīnumus. Dievs paies garām neticībai, lai atrastu tos, kuri uzticēsies Viņam. Vai jūs vēlaties piedzīvot izrāvienu no Dieva, tad uzticieties Viņam visā. Viss, ko Dievs vēlās no mums, tas ir tikai ticēt, visu pārējo Viņš izdarīs. Kad jūsu bērni atnāk pie jums, un rāda sarakstu ar to, kas viņiem nepieciešams skolai, vai tad viņi aizdomājas par to, kā šīs vajadzības tiks piepildītas? Nē! Viņi vienkārši tic, ka tētis un mamma par to parūpēsies. Dariet to pašu, uzticiet Dievam jūsu situāciju, un nedomājiet par to, kā Viņš gatavojas to darīt.
«Bet Jēzus uz to sacīja: „Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”» (Маr. 9:23).
