Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!

Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”

Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.

Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.

Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.

Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.

Acīmredzams ir fakts, ka, ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas. Par to liecina nākamās Rakstu vietas:

Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”(Marka 4:25).

Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties! Jo, kam ir, tam dos, un, kam nav, tam atņems arī to, ko tas tur par savu.”(Lūkas 8:18).

Izteiciens „kam ir” runā par to, ka katram no mums jau kaut kas ir dots. Un tieši ar to mēs varam sākt, lai arī cik mazs un nenozīmīgs tas izskatītos mūsu acīs. Tikai tad, kad mēs sāksim izmantot to, kas mums jau ir un novedīsim to līdz maksimumam, Dievs varēs dot mums ko vairāk.

Izteiciens „kam nav” liecina par to, ka, ja mēs ilgstoši nerīkosimies, mēs varam pazaudēt to, kas mums ir. Tad, kad tu velti tērē daudz laika, esi pasīvs, – tavas iespējas, tavas spējas, tavas zināšanas un tava gudrība pamazām sāk tevi nogalināt. Var iestāties tāds mirklis, kad tu atklāsi, ka tavas rokas jau vairs ne uz ko nav spējīgas. To ko tu neizmanto, to tu pazaudēsi. Bet tas, ko tu laid apgrozībā, noteikti pavairosies. Lūk, kālab pamats pieaugumam visās dzīvēs sfērās ir sēšanas un pļaušanas likums. Līdz brīdim, kamēr tu nepārvērtīsi sēklā to, kas tev šobrīd ir rokās, – raža vai pavairošanās nav iespējama.

Jēzus līdzība par talentiem pamato šo domu.

Viņiem klausoties, Tas stāstīja vēl vienu līdzību, tamdēļ, ka viņi, Jēzum tuvu pie Jeruzālemes esot, domāja, ka tūliņ vajag parādīties Dieva valstībai. Viņš teica: “Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās. Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu. Bet viņa tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: mēs negribam, ka šis pār mums valda. Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis. Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas. Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc, ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām. Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas. Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām. Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā. Jo es baidījos no tevis, tāpēc, ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis. Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis, kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ. Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas. Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas. Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”(Lūkas 19:11-26).

Šajā līdzībā mēs varam ieraudzīt to, kā spriež Jēzus, un ko Viņš gaida no katra kristieša.Jēzus vēlas, lai katrs cilvēks ir uzticams mazumā, un tad Viņš tādu cilvēku iecels pār ko lielu. Lai mēs sāktu kalpot Dievam un nest augļus Dieva Valstībai, Viņš katram no mums dod vienādas iespējas. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Kungs sacīja saviem kalpiem: „Atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas.” Tā nav diskriminācija vai neobjektivitāte, tas ir princips, kurš darbojas līdz pat šim brīdim. Turpināsim rīt!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus II

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana pam.13:18).Mēs varam vēlreiz ieraudzīt, ka finansiālās grūtības šo cilvēku dzīvē neiestājās tāpēc ka Dievs tās viņiem sūtīja, bet tās bija sekas tam, ka viņi noraidīja un neņēma vērā Dieva vadību un mācību.
  • Kas ir tie cilvēki, kuriem Dievs atklāj Sevi un Savus noslēpumus?

    „..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana Pamācības 8:13).
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).