Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

 

Sveicu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” dārgie lasītāji! Varenajā Dieva žēlastībā mums ir dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas! Dieva Vārda gaisma apgaismo un dara mūs gudrus.

Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.

Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).

Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

Visbiežāk, cilvēki salīdzina rezultātus un vērtē cits citu saistībā ar kvantitāti vai daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc citiem kritērijiem – pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs esam paveikuši to, kas mums bija jāizdara.

Augšminētajā līdzībā mēs ieraugām cilvēku dažādo attieksmi pret to uzdevumu, kuru viņi saņēma no sava Kunga.

Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”

(Mateja 25:16-8).

Katrs cilvēks šajā līdzībā saņēma to, ar ko viņš varēja startēt, bet pēdējam kalpam bija nevērīga attieksme pret saņemto talentu. Šis kalps bija bezatbildīgs un slinks cilvēks, ko vēlāk apstiprināja arī pats Kungs.

Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps.”

(Mateja 25:26a).

Tieši slinkums, viltība un bezatbildība, un ne zināšanu trūkums par Dieva gribu, traucē cilvēkiem nest augļus.

Bieži vien cilvēks nezina savu vietu Jēzus Miesā vai arī savu kalpošanu tāda iemesla dēļ, ka viņš ir slinks, blēdīgs un bezatbildīgs cilvēks!

Neapvainojies, bet tie ir Paša Jēzus vārdi. Pacientam nevajag dusmoties uz ārstu, kurš atklāti runā ar viņu par viņa veselības kritisko stāvokli.

Kad mūsu sirdij ir pareiza attieksme, un kad mēs darām to, ko mēs varam, – mums noteikti būs kaut vai nelieli augļi.

Tu vari lūgt stundām, bet ja tu, saliekot rokas klēpī, turpināsi sēdēt un nesāksi vismaz kaut kā pielietot savas zināšanas, tad tev nebūs ne kalpošanas, ne savas vietas, ne augļu. Augļi būs tikai tāda cilvēka dzīvē, kurš laiž apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šodien un visas nākamās dienas!

Dievs ir labs vienmēr!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli III

    Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.
  • Lūgšana – tas ir spēka avots!

    Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.