Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

 

Sveicu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” dārgie lasītāji! Varenajā Dieva žēlastībā mums ir dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas! Dieva Vārda gaisma apgaismo un dara mūs gudrus.

Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.

Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).

Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

Visbiežāk, cilvēki salīdzina rezultātus un vērtē cits citu saistībā ar kvantitāti vai daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc citiem kritērijiem – pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs esam paveikuši to, kas mums bija jāizdara.

Augšminētajā līdzībā mēs ieraugām cilvēku dažādo attieksmi pret to uzdevumu, kuru viņi saņēma no sava Kunga.

„Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”

(Mateja 25:16-8).

Katrs cilvēks šajā līdzībā saņēma to, ar ko viņš varēja startēt, bet pēdējam kalpam bija nevērīga attieksme pret saņemto talentu. Šis kalps bija bezatbildīgs un slinks cilvēks, ko vēlāk apstiprināja arī pats Kungs.

„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps.”

(Mateja 25:26a).

Tieši slinkums, viltība un bezatbildība, un ne zināšanu trūkums par Dieva gribu, traucē cilvēkiem nest augļus.

Bieži vien cilvēks nezina savu vietu Jēzus Miesā vai arī savu kalpošanu tāda iemesla dēļ, ka viņš ir slinks, blēdīgs un bezatbildīgs cilvēks!

Neapvainojies, bet tie ir Paša Jēzus vārdi. Pacientam nevajag dusmoties uz ārstu, kurš atklāti runā ar viņu par viņa veselības kritisko stāvokli.

Kad mūsu sirdij ir pareiza attieksme, un kad mēs darām to, ko mēs varam, – mums noteikti būs kaut vai nelieli augļi.

Tu vari lūgt stundām, bet ja tu, saliekot rokas klēpī, turpināsi sēdēt un nesāksi vismaz kaut kā pielietot savas zināšanas, tad tev nebūs ne kalpošanas, ne savas vietas, ne augļu. Augļi būs tikai tāda cilvēka dzīvē, kurš laiž apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šodien un visas nākamās dienas!

Dievs ir labs vienmēr!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā spēja dzirdēt Dieva balsi aizstāvēja mūsu paaudzes cilvēkus no atklātas traģēdijas un glāba viņiem dzīvību

    Dzīves ilustrācija Nr.1. Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī traģiskā notikuma daudzi cilvēki, kuri palika dzīvi, liecināja par to, kā Dievs viņus ir brīnišķīgā veidā izglābis. Es lasīju viena ticīga cilvēka liecību, kura ofiss atradās vienā no tām ēkām, kuras tajā dienā tika pilnībā iznīcinātas. Pamostoties no rīta, šis cilvēks lūdza Dievu un Dievs viņam teica, lai viņš nebrauc pa to ceļu, pa kuru viņš parasti brauc uz darbu.

    Dzīves ilustrācija Nr.1. Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī...

  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē IV

    Vai tu esi tik aizņemts ar kalpošanu, ka nav laika pavadīt laiku ar Kungu? Kā tu zināsi vai iepriecini Viņu vai nē, ja nebūsi veltījis laiku ieklausoties Viņa vērtējumā par tavu darbību? Ir ļoti svarīgi attīstīt jūtīgu sirdi, kas var viegli atpazīt Dieva vēlmes. Šādu sirdi varam iemantot saprotot, ka kalpošanai jāsākas ar Dieva klātbūtni.

    Vai tu esi tik aizņemts ar kalpošanu, ka nav laika pavadīt laiku ar Kungu? Kā tu zināsi vai iepriecini Viņu vai...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu. „Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15). Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu. „Tas tāpat kā ar cilvēku...

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes...

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) - tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai...

  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23). Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: "Cilvēkiem tas nav...