Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

 

Sveicu jūs, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” dārgie lasītāji! Varenajā Dieva žēlastībā mums ir dāvāta iespēja ikdienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva Vārdu. Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsas! Dieva Vārda gaisma apgaismo un dara mūs gudrus.

Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.

Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).

Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

Visbiežāk, cilvēki salīdzina rezultātus un vērtē cits citu saistībā ar kvantitāti vai daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc citiem kritērijiem – pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs esam paveikuši to, kas mums bija jāizdara.

Augšminētajā līdzībā mēs ieraugām cilvēku dažādo attieksmi pret to uzdevumu, kuru viņi saņēma no sava Kunga.

Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”

(Mateja 25:16-8).

Katrs cilvēks šajā līdzībā saņēma to, ar ko viņš varēja startēt, bet pēdējam kalpam bija nevērīga attieksme pret saņemto talentu. Šis kalps bija bezatbildīgs un slinks cilvēks, ko vēlāk apstiprināja arī pats Kungs.

Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps.”

(Mateja 25:26a).

Tieši slinkums, viltība un bezatbildība, un ne zināšanu trūkums par Dieva gribu, traucē cilvēkiem nest augļus.

Bieži vien cilvēks nezina savu vietu Jēzus Miesā vai arī savu kalpošanu tāda iemesla dēļ, ka viņš ir slinks, blēdīgs un bezatbildīgs cilvēks!

Neapvainojies, bet tie ir Paša Jēzus vārdi. Pacientam nevajag dusmoties uz ārstu, kurš atklāti runā ar viņu par viņa veselības kritisko stāvokli.

Kad mūsu sirdij ir pareiza attieksme, un kad mēs darām to, ko mēs varam, – mums noteikti būs kaut vai nelieli augļi.

Tu vari lūgt stundām, bet ja tu, saliekot rokas klēpī, turpināsi sēdēt un nesāksi vismaz kaut kā pielietot savas zināšanas, tad tev nebūs ne kalpošanas, ne savas vietas, ne augļu. Augļi būs tikai tāda cilvēka dzīvē, kurš laiž apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šodien un visas nākamās dienas!

Dievs ir labs vienmēr!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.
  • Ja tu iemācīsies dzirdēt Dieva balsi un sekosi Svētā Gara vadībai, neviens nespēs kaitēt tev

    Bībele arī apgalvo, ka itin viss, ko dara Dievs, pastāv mūžīgi.Neviens nevar sagraut vai atcelt to, ko ceļ un dara Dievs. Tieši šī paša iemesla dēļ, neviens nevarēja nogalināt Jēzu līdz brīdim, kamēr nepienāca Dieva laiks, – un tikai tad Jēzus Pats atdeva Savu dvēseli. Jēzus atradās Dieva gribā, tāpēc Viņš rīkojās drosmīgi un bezbailīgi.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu II

    Tas Dieva Vārds, kuru tu glabā savā sirdī, tas tevi arī izglābs! Grūtību laikā, kad cilvēki nostāsies pret tevi, kad pār tevi gāzīsies melu straume, vai kad apstākļi būs tev nelabvēlīgi, – tevi glābs tikai Vārds, kuru tu glabā savā sirdī. Tālab arī ir teikts, ka Dieva Vārds – tas ir balsts. Kas ir balsts? Tas ir kā ēkas nesošā siena. Celtnieki zina, ka, ja tiks nojaukta nesošā siena, ēka sabruks, jo tieši uz nesošās sienas gulstas pamatslodze.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.