Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:
1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”
2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”
Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.
„Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.
Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).
Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja(atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības pret cilvēkiem vadīts. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi.
Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums.
„Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija”. (Mt.5:3-12)
atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.
Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.
Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.
Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.
Vai jūs zināt savas dzīves misiju? Vai esat sev atklājuši savu aicinājumu šai dzīvē? Vai redzat sevi Rakstos, kad jūs tos lasāt?
Vai atceraties to, ka Dieva gribas piepildīšana jūsu dzīvē ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs tas, vai uz zemes tiks piepildīta vispārējā vai kopīgā Dieva griba.
Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.
„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).
“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”
(Lūkas 22:42).
Pateicoties tam, ka Jēzus iepazina Dieva gribu un piepildīja Savu misiju, mēs ar jums šodien varam ieiet Dieva klātbūtnē, saņemt grēku piedošanu un atbildes uz savām lūgšanām.
Ļoti svarīgi ir ieraudzīt to, ka cilvēku likteņi ir atkarīgi no tā, vai mēs dzīvē piepildām savu misiju un Dieva gribu vai arī nē. Ja jūs nepiepildīsiet savu misiju, tad daži cilvēki nevarēs ieiet savā liktenī, vai arī jūsu dēļ tiks kavēta dažu cilvēku aicinājuma izpilde.
Tieši šī iemesla dēļ, Jēzus ļoti nopietni uztvēra Dieva gribu un tās piepildīšanu. Mūsu Kunga Jēzus galvenā prioritāte bija, – pabeigt Sava Tēva, Kas Viņu sūtījis, darbus .
