Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs ar jums runājām par horizontālo attiecību veidiem – savstarpējās attiecības bērnu un vecāku starpā un savstarpējās attiecības darba devēja un strādnieka starpā. Un vairākkārt mēs runājām par to, ka Dievs mūs maina caur visa veida attiecībām.Nākamajos Svēto Rakstu fragmentos Dievs ir devis skaidru instrukciju priekšniekiem un strādniekiem. 
„Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dievs valstībā! Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem. Nebiedrojieties ar viņiem. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība.”(Efeziešiem 5:5-9).
 
„Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt , darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.
 
Kungi, kā tas ir pareizi un taisnīgi, tā darait saviem kalpiem; jūs zināt: arī jums ir Kungs – debesīs. (Kolosiešiem 3:22- 4:1).
  
„Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.”(1.Pētera 2:18).
 Šai attiecību kategorijai pieder arī savstarpējās attiecības draudzes locekļu un tās vadītāju starpā. Mēs jau runājām, ka Dievs caur savstarpējām attiecībām vēlas mainīt abas puses. Daudzas izmaiņas, kas notiek manī, kā mācītājā, Dievs veic caur savstarpējām attiecībām un darbu ar mūsu draudzes locekļiem. Tas nozīmē, ka ne tikai es sludinu, mācu, pamācu un audzinu draudzes locekļus, bet arī viņi palīdz man mācīties un mainīties. Saprotot to, es nenāku pie cilvēkiem ar tādu attieksmi, it kā tikai viņiem būtu nepieciešamas izmaiņas, bet es – tāds svētais, kuram saistībā ar šiem jautājumiem jau viss ir kārtībā. Nē, dārgie, pateicoties šīm savstarpējām attiecībām, es mainos un pieaugu.Un tātad, jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs. 
Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.” (1.Pētera 5:1-5).
 
Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.”(Ebrejiem 13:17).
 
„Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.”(Romiešiem 13:1).
 Kad es mācījos institūtā, man nācās saskarties ar daudziem pasniedzējiem, kuru vidū bija gan patīkami un taisnīgi pasniedzēji, gan arī ne visai patīkami un pat netaisnīgi, kuri bez jebkāda pamatojuma juta naidu pret mani. Es īpaši atceros kādu pasniedzēju automātikā un releju aizsardzībā. Lai kā arī būtu uzrakstīts mans darbs, viņš vienmēr man piekasījās un lika pārrakstīt darbu vairākas reizes. Es pat gāju pie viņa uz konsultācijām, un nesāku rakstīt savu darbu līdz brīdim, kamēr pasniedzējs to nebija akceptējis. Bet, tik un tā, pēc darba nodošanas viss bija pasvītrots, un es biju spiests visu pārrakstīt. Daudzi mani kursa biedri, kuri pazina mani kā teicamnieku, nevarēja saprast, kāpēc šis pasniedzējs tā rīkojās. Sākumā, šī pasniedzēja un viņa attieksmes dēļ, es sašutu, žēlojos, kurnēju un gandrīz vai neieredzēju šo priekšmetu. Es lūdzos par to, un Dievs parādīja man manu nepareizo attieksmi – kurnēšanas, sašutuma un naida attieksmi. Es nožēloju grēkus Dieva priekšā, mainīju savu attieksmi un lūdzu Dievam palīdzību, lai tiktu galā ar visu šo naidu. Pēc manas lūgšanas pasniedzēja attieksme nemainījās, bet es jau biju cits cilvēks. Es sāku vēl cītīgāk studēt šo priekšmetu, izpildīju visus uzdevumus, pastāvīgi gāju uz konsultācijām. Rezultātā, es uz teicami noliku eksāmenu šai priekšmetā. Pēc pēdējā noliktā eksāmena, kuru pieņēma šis pasniedzējs, es piegāju pie viņa un sacīju: „Paldies jums par visu, ko jūs darījāt manā labā. Paldies par jūsu attieksmi pret mani. Pateicoties jums, šis priekšmets ir kļuvis par manu mīļāko priekšmetu!” Tie nebija glaimi. Protams, pasniedzējs bija visai izbrīnīts par to, ko dzirdēja. Taču, fakts ir tāds, ka Dievs izmainīja mani caur šīm attiecībām. Bet, es esmu pārliecināts par to, ka šīs savstarpējās attiecības mainīja arī šo pasniedzēju. Pēc institūta beigšanas, viens pasniedzējs pat palūdza man piedošanu par savu nepareizo attieksmi pret mani. Lūk, kā Dievs mūs maina caur savstarpējām attiecībām.Ļaujiet Dievam mainīt jūs! Neizstājieties no trases pārāk ātri!Dieva svētības vienmēr ir nesalīdzināmi lielākas, nekā tā cena, kuru mums nākas maksāt par to, lai mūsu dzīve tiktu izmainīta. Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! III

    Pirmkārt, – Dievs „neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām (spēkiem)”. JŪS pat varat tā nedomāt, bet, patiesībā, Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņš jau ir noteicis robežu tam, kas ir pāri par jūsu spēkiem. Dievs nepieļaus to, ka jūsu dzīvē atnāk kas tāds, kas ir pāri jūsu spēkiem. Iespējams, jūs nenovērtējat savu spēku, bet Dievs jūs pazīst labāk. Kad jūs spriežat pareizi, jūs pārvarat grūtības! Jums vajag barot savu saprātu ar domu par to, ka jūs tiksiet galā ar visām grūtībām, jo Dievs nepieļaus jūsu dzīvē to, kas ir pāri par jūsu spēkiem.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?