Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

Lai vairojas jums labvēlība un miers no Tā Kunga šodien! Mēs turpinām runāt par tēmu ” Dieva labvēlības spēks”. Tā kā tā ir ļoti nopietna tēma, es nolēmu tai veltīt vairāk laika. Šodien es vēlos, lai ieraugi to lomu, kuru spēlē pateicība labvēlības atbrīvošanā pār cilvēka dzīvi. Lūk, ko Dievs vēlas tev teikt šodien: Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks! Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.
„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).
Pateicība, slava un pielūgsme – tas bija viens no Dāvida veiksmīgās dzīves noslēpumiem.Dāvids novērtēja katru Dieva labdarību. Lūk , ko, piemēram, viņš sacīja:
“Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā…. Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.”(Psalms 3:6; 4:9).
Daudzi cilvēki pat nepievērš uzmanību šādām lietām, bet ne Dāvids. Viņš bija pateicīgs cilvēks, kurš pavēlēja savai dvēselei slavēt un svētīt To Kungu.
„Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā, ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.”(Psalms 103:1-5).
Ja lasīsiet par Dāvida lūgšanu dzīvi, jūs pamanīsiet brīnumainu samēru tam, cik reizes dienā Dāvids pateicās Dievam un cik reizes dienā viņš kaut ko lūdza Viņam. Trīs reizes dienā viņš skaitīja lūgšanas (Psalms 55:18), bet septiņas reizes dienā pateicās un slavēja Dievu (Psalms 119:164).Dāvids saprata, ka viņa dzīvē ir tik daudz tā, par ko viņš var pateikties Dievam, vairāk, nekā tā, ko vajag Dievam lūgt. Dievs tik daudz ir paveicis mūsu labā – ticīgo labā. Bībele runā par to, ka mums jau ir pilnība Viņā, un, tālab, mums jāiemācās pateikties Dievam par visu Viņa labdarību.
„Un Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi, jo Viņš ir galva visām varām un spēkiem;” (2.Kolosiešiem 2:10).
Tā vietā, lai mēs pastāvīgi kurnētu, žēlotos un ar īgnumu, neapmierināti ietu pa dzīvi, mums jāiemācās pateikties Dievam par visu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1.Tesaloniķiešiem 5:18).
Es ticu, ka 70% mūsu lūgšanai jāsastāv no slavas un pateicības Dievam. Jēzū mums jau ir dots viss, tālab mūsu lūgšanai par sevi jāaprobežojas ar vienu: pateikties par to, ka mums ir viss, kas mums nepieciešams, un lūgt atklāsmi, gudrību un sapratni tam, lai spētu pielietot visu to, ko Dievs mums jau Kristū dāvājis. Tātad, pateicība atver durvis labvēlībai, bet nepateicība – aizver durvis Dieva labvēlības plūsmai.Šodien līksmosim, priecāsimies, pateiksimies un svinēsim mūsu Radītāja priekšā par to, ka Viņš ir avots visam tam, kas mums nepieciešams. Lai Dieva svētības jums šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Lai problēmas jūs nekad neaptur!

    Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).