Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ir dāvāta iespēja ik dienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva vārdu.

Vakar mēs sākām izskatīt notikumu, kas saistīts ar Jāzepu un viņa brāļiem. Mēs zinām, ka Jāzeps izgāja caur nopietniem dzīves pārbaudījumiem un problēmām.Un Dievs to visu izmantoja tam, lai mainītu viņu. Jāzeps patiesi kļuva par citu cilvēku, kurš sāka skatīties uz dzīvi ar Dieva acīm.

Vēlreiz vērsīsimies pie notikumiem, ka saistīti ar Jēkaba – Jāzepa tēva ģimeni. Jēkaba dēli bija dzimuši no dažādām mātēm. Jāzeps un jaunākais dēls Benjamīns bija bērni, kas dzimuši Rahēlei, – Jēkaba mīļākajai sievai. Pēc tam, kad Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā, par Jēkaba mīļāko dēlu kļuva Benjamīns – mierinājuma dēls vecumdienās. Jēkabs Benjamīnu mīlēja vairāk kā citus savus dēlus, jo viņš bija vienīgais mīļotās sievas Rahēles mantinieks. Tieši šī iemesla dēļ, Jēkabs nesūtīja Benjamīnu uz Ēģipti kopā ar pārējiem dēliem.

 

„Bet Jāzepa brālim Benjamīnam Jēkabs neļāva iet brāļiem līdzi, jo viņš sacīja: “Ka tam nenotiek kāda nelaime.”(1.Mozus 42:4).

 

Benjamīns bija dārgs Jēkabam, jo viņam piedzimstot Rahēle (Jēkaba sieva) nomira, bet Jāzeps bija Jēkabam zudis vai miris. Tālab, Benjamīns bija vienīgais dārgums, kurš palicis pēc Rahēles.

Mēs runājām par to, ka pēc tam, kad brāļi atnāca uz Ēģipti pēc palīdzības, Jāzeps sarīkoja viņiem vairākus pārbaudījumus. Jāzeps, ieraugot, ka atnākušo brāļu vidū nav Benjamīna, pavēlēja viņiem atgriezties viņu tēva namā un atvest Benjamīnu uz Ēģipti. Jāzepam bija svarīgi redzēt, kā brāļi izturēsies pret Benjamīnu, kuru viņu tēvs īpaši mīlēja, tāpat, kā reiz mīlēja Jāzepu. Jāzepam bija svarīgi uzzināt, vai viņa brāļi vēl joprojām ir skaudības, aizvainojuma, nepiedošanas un dusmu pilni, vai arī tie jau ir mainījušies.

Pēc tam, kad brāļi atgriezās pie sava tēva un paziņoja, ka Jāzeps vēlas redzēt Benjamīnu, Jēkabs ļoti noskuma. Bet mēs redzam tās izmaiņas, kas bija notikušas vienā no brāļiem – Rūbenā, kurš Benjamīna dzīvības dēļ bija gatavs zaudēt savus bērnus. Tas bija patiess grēku nožēlas auglis.

 

„Un Jēkabs, viņu tēvs, sacīja viņiem: “Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav, Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Viss tas ir nācis pār mani!” Tad Rūbens sacīja savam tēvam: “Manus divi dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ.” Un viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē.”1.Mozus 42: 36-38).

 

Lai tikai tēvs atļautu Benjamīnam iet kopā ar viņiem, Rūbens bija gatavs ziedot pat savu dzīvību. Tā jau bija pazīme tam, ka cilvēks ir mainījies. Cilvēks ar Kristus raksturu ir gatavs atdot savu dzīvību par savu brāli.

 

„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.”(1.Jāņa 3:16).

 

Jāzepa brāļi nokārtoja savu pirmo eksāmenu, viņi izmainījās un kļuva citādi. Viņi nožēloja savam miesīgam brālim Jāzepam nodarīto ļaunumu. Tagad, Jēkaba dēli vairs nejuta skaudību vai nepatiku pret Banjamīnu, kurš bija viņu tēva mīļākais dēls.

Un tātad, Jēkabs palaiž Benjamīnu kopā ar viņa brāļiem uz Ēģipti. Bet, ar to Jāzepa pārbaudījumi attiecībā pret viņiem nebeidzās. Tikai pēc tam, kad brāļi bija nokārtojuši visus eksāmenus, Jāzeps atklājās viņiem un atzinās, ka viņš ir viņu brālis. Jāzeps vispirms vēlējās uzzināt, ar ko ir piepildītas viņu sirdis. Atceraties, mēs runājām, ka cilvēku neapgāna tas, kas tajā ieiet, bet gan tas, kas iziet no viņa sirds.

Jāzepam vajadzēja pārbaudīt savu brāļu sirds saturu, un šī iemesla dēļ viņš pakļāva viņus dažādiem pārbaudījumiem.

Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs. Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.

 

Līdz rītam!

Lai Dievs svētī katru no jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā - tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit...

  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu?

    Katrs no mums vēlas redzēt Dievu savā dzīvē – stipru un varenu Dievu.Katram no mums ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums, ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdī. Es esmu radīts tam, lai risinātu un apmierinātu citu vajadzības.Dievs ir labs vienmēr! Šai sakarā Viņš nemainās! Tavas problēmas, tavas slimības nespēj mainīt Dieva labvēlību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi apmānīt. Zini to, ka Dievs ir labs vienmēr!

    Katrs no mums vēlas redzēt Dievu savā dzīvē - stipru un varenu Dievu. Katram no mums ir svarīgi, kā Dievs skatās...

  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam. Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas...

  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās...

  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams...