Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

Sveicu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Pēc varenās Dieva žēlastības mums ir dāvāta iespēja ik dienas barot savu sirdi ar dzīvo Dieva vārdu.

Vakar mēs sākām izskatīt notikumu, kas saistīts ar Jāzepu un viņa brāļiem. Mēs zinām, ka Jāzeps izgāja caur nopietniem dzīves pārbaudījumiem un problēmām.Un Dievs to visu izmantoja tam, lai mainītu viņu. Jāzeps patiesi kļuva par citu cilvēku, kurš sāka skatīties uz dzīvi ar Dieva acīm.

Vēlreiz vērsīsimies pie notikumiem, ka saistīti ar Jēkaba – Jāzepa tēva ģimeni. Jēkaba dēli bija dzimuši no dažādām mātēm. Jāzeps un jaunākais dēls Benjamīns bija bērni, kas dzimuši Rahēlei, – Jēkaba mīļākajai sievai. Pēc tam, kad Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā, par Jēkaba mīļāko dēlu kļuva Benjamīns – mierinājuma dēls vecumdienās. Jēkabs Benjamīnu mīlēja vairāk kā citus savus dēlus, jo viņš bija vienīgais mīļotās sievas Rahēles mantinieks. Tieši šī iemesla dēļ, Jēkabs nesūtīja Benjamīnu uz Ēģipti kopā ar pārējiem dēliem.

 

„Bet Jāzepa brālim Benjamīnam Jēkabs neļāva iet brāļiem līdzi, jo viņš sacīja: “Ka tam nenotiek kāda nelaime.”(1.Mozus 42:4).

 

Benjamīns bija dārgs Jēkabam, jo viņam piedzimstot Rahēle (Jēkaba sieva) nomira, bet Jāzeps bija Jēkabam zudis vai miris. Tālab, Benjamīns bija vienīgais dārgums, kurš palicis pēc Rahēles.

Mēs runājām par to, ka pēc tam, kad brāļi atnāca uz Ēģipti pēc palīdzības, Jāzeps sarīkoja viņiem vairākus pārbaudījumus. Jāzeps, ieraugot, ka atnākušo brāļu vidū nav Benjamīna, pavēlēja viņiem atgriezties viņu tēva namā un atvest Benjamīnu uz Ēģipti. Jāzepam bija svarīgi redzēt, kā brāļi izturēsies pret Benjamīnu, kuru viņu tēvs īpaši mīlēja, tāpat, kā reiz mīlēja Jāzepu. Jāzepam bija svarīgi uzzināt, vai viņa brāļi vēl joprojām ir skaudības, aizvainojuma, nepiedošanas un dusmu pilni, vai arī tie jau ir mainījušies.

Pēc tam, kad brāļi atgriezās pie sava tēva un paziņoja, ka Jāzeps vēlas redzēt Benjamīnu, Jēkabs ļoti noskuma. Bet mēs redzam tās izmaiņas, kas bija notikušas vienā no brāļiem – Rūbenā, kurš Benjamīna dzīvības dēļ bija gatavs zaudēt savus bērnus. Tas bija patiess grēku nožēlas auglis.

 

„Un Jēkabs, viņu tēvs, sacīja viņiem: “Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav, Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Viss tas ir nācis pār mani!” Tad Rūbens sacīja savam tēvam: “Manus divi dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ.” Un viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kurā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manu sirmo galvu ar skumjām novestu pazemē.”1.Mozus 42: 36-38).

 

Lai tikai tēvs atļautu Benjamīnam iet kopā ar viņiem, Rūbens bija gatavs ziedot pat savu dzīvību. Tā jau bija pazīme tam, ka cilvēks ir mainījies. Cilvēks ar Kristus raksturu ir gatavs atdot savu dzīvību par savu brāli.

 

„No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.”(1.Jāņa 3:16).

 

Jāzepa brāļi nokārtoja savu pirmo eksāmenu, viņi izmainījās un kļuva citādi. Viņi nožēloja savam miesīgam brālim Jāzepam nodarīto ļaunumu. Tagad, Jēkaba dēli vairs nejuta skaudību vai nepatiku pret Banjamīnu, kurš bija viņu tēva mīļākais dēls.

Un tātad, Jēkabs palaiž Benjamīnu kopā ar viņa brāļiem uz Ēģipti. Bet, ar to Jāzepa pārbaudījumi attiecībā pret viņiem nebeidzās. Tikai pēc tam, kad brāļi bija nokārtojuši visus eksāmenus, Jāzeps atklājās viņiem un atzinās, ka viņš ir viņu brālis. Jāzeps vispirms vēlējās uzzināt, ar ko ir piepildītas viņu sirdis. Atceraties, mēs runājām, ka cilvēku neapgāna tas, kas tajā ieiet, bet gan tas, kas iziet no viņa sirds.

Jāzepam vajadzēja pārbaudīt savu brāļu sirds saturu, un šī iemesla dēļ viņš pakļāva viņus dažādiem pārbaudījumiem.

Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs. Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.

 

Līdz rītam!

Lai Dievs svētī katru no jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam. Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas...

  • Kādas var būt nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana dod vietu sātanam mūsu dzīvē un draudzē.Bībele aicina mūs nedot vietu sātanam. Nepiedošana ir viens no veidiem, kā mēs varam dot vietu sātanam. „Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.”(Efeziešiem 4:26-27).

    Nepiedošana dod vietu sātanam mūsu dzīvē un draudzē. Bībele aicina mūs nedot vietu sātanam. Nepiedošana ir viens...

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā...

  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu...

  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve - tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs...

  • Kādā veidā Dievs mums ir piedevis

    Ja Dievs mums ir piedevis, tad kā? Tam vajag pievērst uzmanību divu iemeslu dēļ.Pirmkārt, tas palīdzēs mums ar cieņu pieņemt Dieva piedošanu.Otrkārt, tas parādīs mums to, kā mums vajag piedot citiem cilvēkiem.

    Ja Dievs mums ir piedevis, tad kā? Tam vajag pievērst uzmanību divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas palīdzēs mums ar...