Kā ieiet savā kalpošanā

Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?”

Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.

Jums ir jābūt vēlmei kalpot.

Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu.

(1.Timotejam 3:1).

Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.

Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.

No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?

Vēlēšanās kalpot nāk no sapratnes par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi.

Jums ir jābūt sapratnei par kalpošanas mērķi.

Lai ieietu savā kalpošanā, jums vispirms ir jānoskaidro savas kalpošanas mērķis.

Kāpēc tu kalpo?

Eksistē virkne iemeslu, kāpēc ir jākalpo. Lūk, daži no tiem:

  • Lai realizētu savu potenciālu Dievā.

Dievs katram cilvēkam ir devis dažādus talantus, spējas un milzīgu potenciālu, kurus Viņš vēlas, lai mēs izmantojam Viņa Valstības celtniecībai. Taču bez kalpošanas mēs nekad nevarēsim attīstīt sevī šo potenciālu un novest to līdz maksimumam.

Mēs dzirdēsim par to, kā Dievs strādā caur kādu un veido vēsturi caur kādu, bet paši, kā skatītāji, būsim tikai visa notiekošā vērotāji. Dievs katru no mums ir radījis līdzdalībai, un ne tam, lai mēs būtu vienkārši skatītāji. Dievs ir spēcīgs varenā veidā darboties katrā no mums, ja vien mēs dosim Viņam šādu iespēju, – caur savu pašatdevi un savu dāvanu un spēju došanu.

Diez vai tu varēsi būt apmierināts kā kristietis, ja tu, saliekot rokas, vienkārši sēdi, un skaties uz to, kā citi ceļas un veic lielus varoņdarbus, bet tu tikai sajūsminies par viņiem. Kad tu kalpo, tu attīsties. Pretējā gadījumā, tu aproc savu potenciālu, un tad vispār vari to pazaudēt (skatīt Līdzību par talentiem – Mateja Evaņģēlija 25. nod.).

  • Nākamais kalpošanas mērķis – tas ir sava aicinājuma piepildījums, lai nostiprinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus uz zemes.

Tu neesi parādījies uz zemes nejauši. Dievam ir mērķis tavai dzīvei. Debesis ir radītas zemei (1.Mozus 1:14-18), zeme ir radīta cilvēkam (Jesajas 45:18), bet cilvēks ir radīts Dievam.

Cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu un tam, lai nostiprinātu Viņa Debesu Valstību uz zemes, radīts būt par Viņa sūtni vai pārstāvi virs zemes (1.Mozus 1:26-28).

Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:14-18).

Tā saka Tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, – Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota. “Vienīgi Es esmu Tas Kungs, cita nav neviena!”

(Jesajas 45:18).

Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”(1.Mozus 1:26-28).

Dievs ir noteicis katram no mums veikt konkrētus labos darbus.

Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).

Viņš grib, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām mūsu Debesu Tēvu. Tāpēc, galvenais kalpošanas mērķis – tas nenozīmē vienkārši realizēt savu potenciālu, bet – paplašināt Dieva Valstību uz zemes, piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu, nostiprinot Viņa principus konkrētās sabiedrības sfērās un iemantojot cilvēkus Dievam.

Rīt mēs turpināsim izskatīt, kas vēl ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).