Kā ieiet savā kalpošanā

Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Kā ieiet savā kalpošanā?”

Aplūkosim, kas ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.

Jums ir jābūt vēlmei kalpot.

Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu.

(1.Timotejam 3:1).

Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.

Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.

No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?

Vēlēšanās kalpot nāk no sapratnes par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi.

Jums ir jābūt sapratnei par kalpošanas mērķi.

Lai ieietu savā kalpošanā, jums vispirms ir jānoskaidro savas kalpošanas mērķis.

Kāpēc tu kalpo?

Eksistē virkne iemeslu, kāpēc ir jākalpo. Lūk, daži no tiem:

  • Lai realizētu savu potenciālu Dievā.

Dievs katram cilvēkam ir devis dažādus talantus, spējas un milzīgu potenciālu, kurus Viņš vēlas, lai mēs izmantojam Viņa Valstības celtniecībai. Taču bez kalpošanas mēs nekad nevarēsim attīstīt sevī šo potenciālu un novest to līdz maksimumam.

Mēs dzirdēsim par to, kā Dievs strādā caur kādu un veido vēsturi caur kādu, bet paši, kā skatītāji, būsim tikai visa notiekošā vērotāji. Dievs katru no mums ir radījis līdzdalībai, un ne tam, lai mēs būtu vienkārši skatītāji. Dievs ir spēcīgs varenā veidā darboties katrā no mums, ja vien mēs dosim Viņam šādu iespēju, – caur savu pašatdevi un savu dāvanu un spēju došanu.

Diez vai tu varēsi būt apmierināts kā kristietis, ja tu, saliekot rokas, vienkārši sēdi, un skaties uz to, kā citi ceļas un veic lielus varoņdarbus, bet tu tikai sajūsminies par viņiem. Kad tu kalpo, tu attīsties. Pretējā gadījumā, tu aproc savu potenciālu, un tad vispār vari to pazaudēt (skatīt Līdzību par talentiem – Mateja Evaņģēlija 25. nod.).

  • Nākamais kalpošanas mērķis – tas ir sava aicinājuma piepildījums, lai nostiprinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus uz zemes.

Tu neesi parādījies uz zemes nejauši. Dievam ir mērķis tavai dzīvei. Debesis ir radītas zemei (1.Mozus 1:14-18), zeme ir radīta cilvēkam (Jesajas 45:18), bet cilvēks ir radīts Dievam.

Cilvēks ir radīts sadraudzībai ar Dievu un tam, lai nostiprinātu Viņa Debesu Valstību uz zemes, radīts būt par Viņa sūtni vai pārstāvi virs zemes (1.Mozus 1:26-28).

Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:14-18).

Tā saka Tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, – Viņš to nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota. “Vienīgi Es esmu Tas Kungs, cita nav neviena!”

(Jesajas 45:18).

Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”(1.Mozus 1:26-28).

Dievs ir noteicis katram no mums veikt konkrētus labos darbus.

Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).

Viņš grib, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām mūsu Debesu Tēvu. Tāpēc, galvenais kalpošanas mērķis – tas nenozīmē vienkārši realizēt savu potenciālu, bet – paplašināt Dieva Valstību uz zemes, piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu, nostiprinot Viņa principus konkrētās sabiedrības sfērās un iemantojot cilvēkus Dievam.

Rīt mēs turpināsim izskatīt, kas vēl ir nepieciešams tam, lai ieietu savā kalpošanā.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi! II

    Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā.Ja tu nepaklausīsi Dievam šodien, tad rīt tu nevarēsi ieiet savā apsolītajā zemē, jo tava sirds būs nocietinājusies. Ja tu parūpēsies par šodienu, tad Dievs parūpēsies par tavu rītdienu.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.