Kā izpelnīties paaugstināšanu no Dieva

Ļoti interesants un svarīgs ir stāsts par Dāvidu un Saulu. Dievs nosauca Dāvidu par vīru pēc Savas sirds. Dāvids nekļuva tāds vienas nakts laikā, bet Dāvids nopelnīja šo paaugstināšanu. Vēl bez tam, Dievs viņam teica, ka Dāvida tronis tiks nostiprināts uz visiem laikiem. Un līdz pat šai dienai tā ir patiesība. Dāvids bija parasts gans, un cilvēciski raugoties viņš nebija cienīgs pat atrasties starp saviem brāļiem. Tad kad Samuēls atnāca svaidīt par ķēniņu, Dāvida tēvs pat neņēma vēra savu jaunāko dēlu. Bet Dievs redzēja Dāvida sirdi, kurā mājoja mīlestība prêt Dievu. Ja tu vēlies lai Dievs tevi paaugstina, tev ir jāmīl Dievu un cilvēkus. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos, tie ir divi augstākie baušļi. Visas tavas zināšanas par Dievu nedos tev nekādu rezultātu, ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus. Vai jūs esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas kuras Dievs vienkārši neuzklausa, kad mēs pārkāpjam šos divus baušļus-mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība pret Dievu un savu tuvāko, tas ir tas spēks, kuram būtu jāvirza mūs visu dzīvi. Dāvids mīlēja Dievu. Viņš slavēja Dievu arī tad, kad viņu neviens neredzēja, tāpēc ka viņš to darīoja ne priekš cilvēkiem, bet priekš sava Dieva. Dievs viņu vēroja. Šajā pat laikā Sauls bija Izraēla ķēniņš. Pirms Sauls kļuva par ķēniņu, viņš bija mazs un pieticīgs pats savās acīs. Dievs ņēma un paaugstināja Saulu. Taču pēc šīs paaugstināšanas Sauls kļuva lepns, sāka uzskatīt sevi līdzīgu Dievam, pārstāja paklausīt Dievam. Sauls sāka visu darīt pa savam, nevis tā kā viņam teica Dievs. Pa savam-tā ir nepaklausība. Sauls aizmirsa To, Kurš viņu paaugstināja. Tamdēļ Sauls tika pazemots un viņa vietā par ķēniņu tika iecelts Dāvids. Tā bija Dāvida paaugstināšana. Taču Dāvida sirds līdz ar paaugstināšanu nemainījās-viņš tieši tāpat turpināja mīlēt un slavēt Dievu, kā viņš to darīja būdams gans. Reiz Dāvids dejoja un pat sieva par viņu pasmējās, nosaucot viņu par neprātīgu. Dāvids nekļuva lepns, bet gan vienmēr un visā meklēja un paļāvās uz Dievu. Sauls turpretī pats gribēja celt savu valstību. Kad Sauls sagrēkoja un Dievs pie viņa sūtīja Samuēlu, tad tajā vietā, lai nožēlotu savu grēku, Sauls lūdza Samuēlu izdarīt tā, lai visi viņu mīlētu, lai saglabātos viņa vieta. Uz to Samuēls atbildēja, ka viņam tiek atņemta valstība un tiks atdota citam, kurš ir pelnījis šo vietu. Tam kurš vēlās paaugstinājumu no Dieva ir jāpaliek vienkāršam. Esmu pamanījis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj vienkāršībā dejot Dieva priekšā, jo ir kļuvuši tik ļoti svarīgi. Kaut gan atminieties, kā jūs priecājāties un līksmojāt Dieva priekšā pēc grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti kontaktēties, jo viņi ir kļuvuši pārāk pieauguši, svarīgi. Dāvids avju gans un Dāvids ķēniņš vienādi stipri mīlēja un slavēja Dievu. Dāvida stāvoklis neizmainīja un nepadarīja uzpūtīgu viņa sirdi. Mums visi šie mēsli ir jāizvāc no savas sirds.«Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi.» Sālam. pam. 24:17.Ir lietas kurām mums ir jāpievērš uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, paaugstināšana nemēdz būt automātiska, tas ir jānopelna. Ja tu piever acis uz šīm lietām un domā ka šīs svētības arī tāpat velsies no debesīm pār tevi, tad tu pats sevi maldini. Dievs vēlās izliet pār mums Savu gaismu. Nepriecājies par to, ka tavs ienaidnieks krīt. Iespējams ka ārēji tu nepriecājies, bet tavā sirdī ir pavisam kas cits. Vēro savu sirdi. Dievs redz tavu sirdi. Dievs ir mīlestības Dievs un Dievs vēlās lai mēs dzīvojam mīlestībā. Mīlestība priecājās par patiesību. Tad kad kāds krīt, nedomā ka Dievs neieredz šo cilvēku. Pat tad kad Viņš izlej Savas dusmas pār kādu, vienalga Viņš paliek mīlošs. Vecāki soda savus bērnus mīlestībā, turpinot mīlēt viņus. Nekad nedomā par otru, ka paldies Dievam ar viņu tā ir noticis, ka Dievs viņu ir sodījis un nevis mani. Šis otrs ir tikpat dārgs Dievam, kā tu. Tad kad mēs priecājamies par otra krišanu, tad tā vairs nav mīlestība, bet tad kad mēs nestaigājam mīlestībā, mēs zaudējam Dieva aizsardzību. Tāpēc tad kad kāds krīt, pat ja viņš ir tavs ienaidnieks, tev jādara ir tikai viena lieta-lūdz par viņu, lai viņš saprot to ko Dievs viņam grib iemācīt un atgriežas ar uzvaru. Jēzus teica, lai mēs lūdzam un svētījam pat savus ienaidniekus. Ja mēs tā nerīkojamies, tad mēs neesam pelnījuši paaugstinājumu no Dieva. Dievs vēlas, lai mēs, Viņa bērni, staigātu Viņa mīlestībā. Nepriecājies par citu cilvēku krišanu. Ja es par to priecājos, tad tikai tāpēc, ka es domāju par sevi. Dievs nevēlās, lai kāds kristu, Viņš vēlās pacelt ikvienu. Taču sirds apcietināšanās dēļ, Dievs izmanto dažādus veidus lai mīkstinātu un aizskartu cilvēka sirdi, lai gala rezultātā salauztu un dziedinātu šo cilvēku. Dievs salauž, bet pēc tam sadziedē. Un tas ko Dievs uzceļ, tas ir daudz labāks. Bīsties Dievu un nepriecājies par otra krišanu.«Un, ja es būtu līksmojies sava ienaidnieka posta dēļ, ka es būtu bijis sajūsmināts par to, ka viņš tagad saņēmis sodu» (Ījaba 31:29).