Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

Labdien, draugi!

 

Cik lieliski, ka šai brīnišķīgajā dienā mēs no jauna varam baroties ar Dieva vārdu.

 

Vakar mēs runājām par to, kāds ir Dieva disciplīnas process. Mēs runājām, ka:

 

1) ja mēs esam nepaklausīgi Dievam, tad sākumā Viņš atmasko mūs ar Svēto Garu;

 

2) ja mēs nereaģējam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanu), tad Dievs sūta pie mums Savu vēstnesi, Savu pravieti, caur kuru viņš atmasko mūs grēkā.

 

Vakar mēs redzējām, ka tieši tā Dievs rīkojās ar Dāvidu, sūtot viņa ceļā pravieti Nātānu. Dievs darīja to tālab, ka Dāvids noniecināja Svētā Gara pamācības(atmaskošanu).

 

Pēc tam, kad Dāvids bija noklausījies Nātāna stāstu par cilvēku, kurš bija sagrēkojis, Dāvids pat nesaprata, ka šis stāsts ir par viņu pašu. Noklausoties Nātāna stāstīto, Dāvids, tā vietā, lai vērstu savas dusmas pret savu paša grēcīgo rīcību, iedegās lielās dusmās pret stāstā minēto cilvēku.

 

„ Tad Dāvids iedegās ļoti lielās dusmās pret to vīru, un viņš sacīja Nātānam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis! Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!” (2.Samuēla 12:5-6).

 

Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks.

 

Es pateicos Dievam par to, ka Viņš sūtīja manā dzīvē cilvēku, pateicoties kuram es atdevu savu dzīvi Jēzum. Līdz pat šim brīdim Dievs sūta pie mums Savus vēstnešus ar nolūku, lai atturētu mūs no muļķīgiem lēmumiem vai spriedumiem un izlabotu mūsu grēcīgos ceļus. Tādā veidā Dievs palīdz mums mainīties un pielīdzināties Viņa Dēla Jēzus Kristus tēlam.

 

Paldies Dievam par to, ka Dāvids atzinās savos grēkos un nožēloja tos Dieva priekšā, jo citādi – viņš nomirtu.

 

„ Tad Dāvids sacīja Nātānam: “Es esmu grēkojis pret To Kungu!” Un Nātāns atbildēja Dāvidam: “Tad nu Tas Kungs arī tavus grēkus piedod: tev nebūs mirt!”(2.Samuēla 12:13).

 

Soda mērķis ir – lai cilvēks nožēlotu savus grēkus un novērstos no sava maldu ceļa. Līdzko Dievs sasniedz šo mērķi, Viņam vairs nav iemesla pastiprināt vai palielināt Savus soda mērus. Tomēr, ja nav grēku nožēlas, tad Dievs palielina soda mērus.

 

3) Ja mēs neklausām Dieva vēstnesim, tad Dievs pieļauj mūsu dzīvē koriģējošas tiesas vai sodus.

 

Pie tādām koriģējošām Dieva tiesām vai sodiem attiecas tādi fiziskie mēri, kā biznesa krahs, aizvērtas durvis, sausums utt. Taču par to mēs parunāsi rīt.

 

Rīt mēs aplūkosim arī to, ko par to saka Svētie Raksti.

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.” Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem...

  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts...

  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām. Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību. Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.

    Piedošana - tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām. Ik pa laikam katrs cilvēks...

  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana -...