Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

Labdien, draugi! Cik lieliski, ka šai brīnišķīgajā dienā mēs no jauna varam baroties ar Dieva vārdu. Vakar mēs runājām par to, kāds ir Dieva disciplīnas process. Mēs runājām, ka: 1) ja mēs esam nepaklausīgi Dievam, tad sākumā Viņš atmasko mūs ar Svēto Garu; 2) ja mēs nereaģējam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanu), tad Dievs sūta pie mums Savu vēstnesi, Savu pravieti, caur kuru viņš atmasko mūs grēkā. Vakar mēs redzējām, ka tieši tā Dievs rīkojās ar Dāvidu, sūtot viņa ceļā pravieti Nātānu. Dievs darīja to tālab, ka Dāvids noniecināja Svētā Gara pamācības(atmaskošanu). Pēc tam, kad Dāvids bija noklausījies Nātāna stāstu par cilvēku, kurš bija sagrēkojis, Dāvids pat nesaprata, ka šis stāsts ir par viņu pašu. Noklausoties Nātāna stāstīto, Dāvids, tā vietā, lai vērstu savas dusmas pret savu paša grēcīgo rīcību, iedegās lielās dusmās pret stāstā minēto cilvēku. 
„ Tad Dāvids iedegās ļoti lielās dusmās pret to vīru, un viņš sacīja Nātānam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis! Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!” (2.Samuēla 12:5-6).
 Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks. Es pateicos Dievam par to, ka Viņš sūtīja manā dzīvē cilvēku, pateicoties kuram es atdevu savu dzīvi Jēzum. Līdz pat šim brīdim Dievs sūta pie mums Savus vēstnešus ar nolūku, lai atturētu mūs no muļķīgiem lēmumiem vai spriedumiem un izlabotu mūsu grēcīgos ceļus. Tādā veidā Dievs palīdz mums mainīties un pielīdzināties Viņa Dēla Jēzus Kristus tēlam. Paldies Dievam par to, ka Dāvids atzinās savos grēkos un nožēloja tos Dieva priekšā, jo citādi – viņš nomirtu. 
„ Tad Dāvids sacīja Nātānam: “Es esmu grēkojis pret To Kungu!” Un Nātāns atbildēja Dāvidam: “Tad nu Tas Kungs arī tavus grēkus piedod: tev nebūs mirt!”(2.Samuēla 12:13).
 Soda mērķis ir – lai cilvēks nožēlotu savus grēkus un novērstos no sava maldu ceļa. Līdzko Dievs sasniedz šo mērķi, Viņam vairs nav iemesla pastiprināt vai palielināt Savus soda mērus. Tomēr, ja nav grēku nožēlas, tad Dievs palielina soda mērus. 3) Ja mēs neklausām Dieva vēstnesim, tad Dievs pieļauj mūsu dzīvē koriģējošas tiesas vai sodus. Pie tādām koriģējošām Dieva tiesām vai sodiem attiecas tādi fiziskie mēri, kā biznesa krahs, aizvērtas durvis, sausums utt. Taču par to mēs parunāsi rīt. Rīt mēs aplūkosim arī to, ko par to saka Svētie Raksti. Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.