Līdzīgi raksti
Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 1.daļa
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufuss Adžiboije runāja par to, ka Dievs ir dāvājis Saviem bērniem daudz privilēģiju un kopā ar to arī atbildību. Viena no tādām privilēģijām ir privilēģija valdīt uz zemes pār to, kas pieder Dievam. Pareiza jēdziena “pārvaldīšana” izpratne palīdzēs mums pareizi attiekties savā dzīvē pret visu, ko Dievs mums ir dāvājis.
Mūsu aicinājums – iet 4 daļa
Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja sludināt par tēmu „Mūsu aicinājums – iet!”. Katra cilvēka dzīves mērķis ir tajā, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva. Iet tur, kur vēlas Dievs, – tā ir ticīga cilvēka aicinājuma sastāvdaļa. Lai ietu, cilvēkam ir jābūt kustībā.
Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale