Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

Dārgie brāļi un māsas!

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai jūsu dzīvēs šodien piepildās vislabākie Dieva vēlējumi.
Mēs runājām par kānaāniešu sievietes ticību, kura pārvarēja savā ceļā visus šķēršļus un saņēma vēlamo no Tā Kunga.
Viens no iemesliem, kas stiprināja šīs sievietes ticību, bija pielūdzējas pazemīgā sirds. Tieši par to mēs šodien runāsim.

„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:22-25).

Pēc tam, kad Jēzus pateica viņai par to, ka Viņš sūtīts „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm”, sieviete neapvainojās, bet, tieši otrādi, zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņa palīdzību.

„Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”

Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību.
Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.
Iesākumā, kad šī sieviete tikko bija atnākusi pie Jēzus, viņa teica Viņam: ”Apžēlojies par mani!” Tas nozīmē, ka viņa neatnāca pie Viņa ar nekaunību, kā to šodien dara daži cilvēki, tālab nesaņemdami atbildi uz savām lūgšanām. Daudzi cilvēki šodien nāk pie Dieva tā, it kā Viņš būtu viņiem ko parādā. Šī sieviete lūdza Jēzu par to, lai Viņš apžēlojas par viņu, un viņa ar to sacīja, ka pati par sevi viņa neko nav pelnījusi un nevar izpelnīties ar saviem sasniegumiem. Šī sieviete paļāvās nevis uz saviem sasniegumiem, bet uz Dieva žēlastību, jo viņa zināja, ka Viņš ir žēlastības Dievs.
Es lasīju par kādu sievieti, kura lūdza par sava bērna glābšanu, un lūdz tā: „Kungs, izglāb manu bērnu, jo viņš ir tik labs un brīnišķīgs.” Bet atbilde nesekoja, jo viņa uzskatīja, ka viņas bērns pelnījis šo glābšanu, tālab, ka bija labs. Bet, pieaugot Dieva atziņā, šī sieviete saprata, ka neviens nav labs, jo visi ir grēkojuši. Un tad viņa mainīja savas lūgšanas un lūdza Dievam tā; „Kungs, apžēlojies par manu bērnu un izglāb viņu, jo viņš ir  grēcinieks.” Un zināt, atbilde atnāca.
Nākot Dieva priekšā ar lūgšanu, ir svarīgi, kāds ir mūsu sirds stāvoklis. Dievs vienmēr dzird sagrautu, satriektu sirdi. Satriekta sirds – tas ir vislielākais upuris Dievam. Mēs nedrīkstam nākt Dieva priekšā tā, it kā Viņš būtu mums ko parādā. Dievs mums neko nav parādā! Tālab, pielūgsme – pats labākais pamats patiesai lūgšanai. Sagrauta sirds, pateicības pilna sirds, kura apzinās savu bezpalīdzību, cilvēks, garā nabagais, – mantos Dieva Valstību.
Nāc Dieva priekšā tādā stāvoklī – pielūgsmes stāvoklī.
Šī sieviete pielūdza Dievu.
Dieva aicinājums tev šodien ir šāds: Tad, kad tev ir grūti, – pielūdz Dievu. Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā. Tas atver durvis un maina situāciju.
Tas Kungs lai jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije