Jēzus Kristus kundzība V

Lai pieaug miers un labvēlība jums šai dienā!Mēs runājam par Jēzus Kristus kundzību. Šī ir ļoti svarīga tēma. Pat ja esam ticīgi cilvēki, mēs nevarēsim staigāt uzvarā, ja neizpratīsim Jēzus Kristus kundzības nozīmīgumu. Bez sapratnes par Jēzus Kristus kundzību, mēs nevarēsim stāties pretī tiem sātana un viņa armijas uzbrukumiem, kas tiek vērsti pret mūsu dzīvi, it īpaši šajās pēdējās dienās. Bez sapratnes par Jēzus Kristus kundzību, mēs nevarēsim parādīt to varu, kuru Dievs mums dāvājis caur Jēzu Kristu.
“Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, …”(Mateja 28:18-19).
Jēzus mums saka, lai mēs ejam pa dzīvi, bruņojušies ar sapratni par to, ka visa Dieva vara stāv mūsu pusē. Dieva griba ir tajā, lai mēs uzplaukstam, lai mēs esam veseli, lai ne tikai mēs izglābtos, bet arī mūsu mājinieki, lai mums ir miers un harmonija, lai izglābtos visi cilvēki un iepazītu patiesību. Bet ļoti bieži mēs varam redzēt, kā daudzās mūsu dzīves sfērās tiek pārkāpta Dieva griba.Tās mūsu dzīves sfēras, kurās netiek izpildīta Dieva griba, pārvalda sātans un tas notiek tāpēc, ka šajās dzīves sfērās, mēs kaut kādā veidā esam devuši viņam vietu un atdevuši kontroli. Ja esam slimi, vai arī ir slimas attiecības ģimenē, vai arī mūsu biznesā viss nenotiek tā, kā tam vajadzētu notikt, ja mūsu kalpošana klibo, ja mūsu sirdī nav miera, – tas viss ir kā pazīme tam, ka kaut kādā veidā mēs esam atļāvuši sātanam ņemt kontroli pār šīm dzīves sfērām.Bet, mums nav jāatstāj tāda lietu kārtība mūsu dzīvē. Mums jāpretojas līdzīgām lietām.
„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.”(Jēkaba 4:7).
Mums jāstājas sātanam pretī un jāatgriež kontrole savās rokās. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas dominē pār mums. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka jebkas kļūst par likumu mūsu dzīvē, ja tas nav saskaņā ar Dieva gribu. Mums jāstājas sātanam pretī, jo mums ir sapratne par to, ka tagad sātans nevar kontrolēt mūsu dzīvi, jo visu kontroli mēs esam atdevuši Jēzus Kristus rokās.Bet es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz kādu ļoti svarīgu momentu: pirms mēs stāsimies pretī sātanam, mums visupirms ir jāpakļaujas Dievam. Lieta tajā, ka mēs nespēsim stāties sātanam pretī līdz brīdim, kamēr paši nepakļausimies Dievam. Jēzus Kristus kundzība attiecas ne tikai uz sātanu, bet uz visu un visiem, ieskaitot mūs. Ja mēs paši sevi nepakļaujam Jēzus Kristus kundzībai, ja mēs neatļaujam, lai Jēzus Kristus valda un pārvalda mūsu dzīvi, tad mēs nevarēsim piespiest sātanu paklausīt mums. Sātans paklausīs mums tikai ar vienu noteikumu, – ja mēs paši būsim paklausīgi Dievam.Bībele saka, ka sātans ir mūsu brāļu apmelotājs, apsūdzētājs
 „…mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.”(Atklāsmes gr. 12:10).
Jebkurā mūsu dzīves sfērā, kurā mēs nepakļaujamies Dievam, atveras durvis sātana priekšā. Tādēļ sātans – apmelotājs var iet Dieva priekšā un pieprasīt taisnīgumu no Viņa – lai Dievs pārstāj aizsargāt, svētīt un parādīt mums Savu labvēlību. Nepakļaujoties Dievam, mēs atrodamies tādā pat stāvoklī, kā sātans – esam dumpī pret Dievu. Sātans tika padzīts no debesīm tāpēc, ka viņš sacēlās pret Dievu. Ja mēs caur savu nepakļāvību Viņam esam dumpī pret Dievu, – ar to mēs zaudējam Dieva apsardzību, mēs zaudējam tiesības rīkoties ar Dieva varu, un mēs nevaram baudīt Dieva nodrošinājumu mūsu dzīvē.Kad mēs pakļaujamies Dievam un paklausām Viņam visās mūsu dzīves sfērās, tad tā vara, kuru Dievs mums devis, darbosies. Kopā ar varu vienmēr līdz nāk arī atbildība. Ja mēs neuzņemsimies atbildību, tad mēs pazaudēsim varu. Tieši tas arī notika ar Ādamu. Mūsu atbildība ir tajā, ka mums jāpakļauj savu dzīvi Dievam. Dieva vara un apsardzība nedarbosies, ja mēs kādā no mūsu dzīves sfērām nepakļausimies Dievam.Ādams pazaudēja savu varu Ēdenes dārzā, jo viņš nepakļāvās Dievam, nepaklausīja Viņam. Jēzum, kā Kungam, ir jāpārvalda VISAS tavas dzīves sfēras. Tev pašam ir jāpakļaujas Jēzum, un tikai tad tev būs dota vara no Viņa, un sātans bēgs no tevis, kad tu stāsies viņam pretī.Esiet svētīti!Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.