Kādas var būt nepiedošanas sekas?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ka nepiedošana laupa mums ticību un tīru sirdsapziņu. Nepiedodot mēs varam piedzīvot savas ticības sagrāvi un nokļūt cietumā garīgo mocītāju rokās. Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus. KĀDAS VAR  BŪT NEPIEDOŠANAS SEKAS? 1.Nepiedošana dod vietu sātanam mūsu dzīvē un draudzē.             Bībele aicina mūs nedot vietu sātanam. Nepiedošana ir viens no veidiem, kā mēs varam dot vietu sātanam. 
„Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.”(Efeziešiem 4:26-27).
 Kā jau pamanījām, nepiedošana atver durvis mocītājiem mūsu dzīvē. Kad Dievs ir spiests disciplinēt mūs mūsu nepareizā sirds stāvokļa dēļ( sirdī nav grēku nožēlas), tad Viņš vienkārši noņem Savu apsardzību vai aizsargžogu. Šādā gadījumā sātans izmanto visas iespējas, lai padarītu mūsu dzīvi neizturamu un nelaimīgu. Šādā gadījumā sātans rada cilvēka dzīvē tādas fiziskās un emocionālās slimības, kuras ar cilvēciskiem spēkiem nav iespējams dziedināt. Vai atceraties, kāda kļuva Ījaba dzīve pēc tam, kad Dievs noņēma Savu apsardzību no viņa (skatīt Ījaba 1:9-22)? Dievs nav traģēdiju autors. Šim nolūkam ir sātans, kuru Bībele sauc par nešķīstu. Caur savu nepiedošanu cilvēks ar savām rokām sagrauj Dieva aizsargžogu visapkārt savai dzīvei un kļūst par kārtējo upuri tam, kurš meklē, kuru aprīt, – kļūst par sātana upuri. 
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1.Pētera 8:10).
 
„Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku, arī bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai.” (Salamana pamācības 16:4).
 
„Kas bedri rok, var pats tur iekrist iekšā, un, kas mūri ārda, tam var iekost čūska.” (Salamans mācītājs 10:8).
 
„Kāpēc Tu esi noplēsis žogu ap to, ka visi ceļa gājēji to plūkā? Meža cūka to izrakņā, un to apgrauž lauku zvēri. Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis! Tas ir ar uguni sadedzināts, ir nopostīts, lai tas iet bojā no Tava vaiga dusmu draudiem! Tava labā roka lai ir par sargu pār vīru pie Tavas labās rokas, pār cilvēka dēlu, ko Tu Sev esi uzaudzinājis! Tad mēs Tevi nekad neatstāsim; uzturi mūs dzīvus, tad mēs piesauksim Tavu Vārdu. Ak, Kungs, Dievs Cebaot, atjauno mūs! Liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!” (Psalms 80: 13-20).
 
„ Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis. Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu.” (Psalms 89:41-42).
 Mēs dodam vietu sātanam tajā gadījumā, ja negribam un nemēģinām risināt konflikta situācijas un turam aizvainojumu savā sirdī. Pēc tam, kad grēcinieks no Korintas draudzes bija nožēlojis savu grēku, Pāvils draudzei rakstīja par to, ka šim cilvēkam ir jāpiedod un viņš ir jāstiprina ticībā. Pāvils raksta, ka pretējā gadījumā, sātans var radīt viņiem lielus zaudējumus. 
„ Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas. Tāpēc es jūs lūdzu, parādiet viņam mīlestību. Taisni tamdēļ es jums rakstīju, lai pārliecinātos, vai jūs esat paklausīgi visās lietās. Kam jūs piedodat, tam arī es piedodu; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad to esmu darījis jūsu dēļ Kristus vaiga priekšā, lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi.” (2.Korintiešiem 2:7-11).
 Nepiedošana atver durvis dažādām dēmoniskām izpausmēm. 
  1. Nepiedošana atņem mums žēlastību, jo tā baro rūgtuma sakni, kura rodas šīs nepiedošanas rezultātā.
  Ja mēs nepiedodam uzreiz, tad aizvainojums, dusmas un nepiedošana ātri vien pārvēršas rūgtumā, kas, līdzīgi garīgai infekcijai, inficē mūsu garīgo dzīvi un atņem mums Dieva žēlastību. Daudzi kalpotāji sava aizvainojuma un nepiedošanas dēļ ir zaudējuši savu kalpošanu un svaidījumu. Mūsu talanti vai dāvanas darbojas atbilstoši Dieva žēlastībai, kurā mēs staigājam. Ja mēs rūgtuma saknes dēļ zaudējam šo žēlastību, tad arī mūsu talanti vai dāvanas tiks sasaistītas. 
„ Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.” (Ebrejiem 12:14-15).
 Rīt mēs parunāsim par to, ko vēl sev līdz nes nepiedošana. Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.
  • Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

    Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā.Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu.
  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs.
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.