Kādas var būt nepiedošanas sekas?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ka nepiedošana laupa mums ticību un tīru sirdsapziņu. Nepiedodot mēs varam piedzīvot savas ticības sagrāvi un nokļūt cietumā garīgo mocītāju rokās. Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus. KĀDAS VAR  BŪT NEPIEDOŠANAS SEKAS? 1.Nepiedošana dod vietu sātanam mūsu dzīvē un draudzē.             Bībele aicina mūs nedot vietu sātanam. Nepiedošana ir viens no veidiem, kā mēs varam dot vietu sātanam. 
„Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.”(Efeziešiem 4:26-27).
 Kā jau pamanījām, nepiedošana atver durvis mocītājiem mūsu dzīvē. Kad Dievs ir spiests disciplinēt mūs mūsu nepareizā sirds stāvokļa dēļ( sirdī nav grēku nožēlas), tad Viņš vienkārši noņem Savu apsardzību vai aizsargžogu. Šādā gadījumā sātans izmanto visas iespējas, lai padarītu mūsu dzīvi neizturamu un nelaimīgu. Šādā gadījumā sātans rada cilvēka dzīvē tādas fiziskās un emocionālās slimības, kuras ar cilvēciskiem spēkiem nav iespējams dziedināt. Vai atceraties, kāda kļuva Ījaba dzīve pēc tam, kad Dievs noņēma Savu apsardzību no viņa (skatīt Ījaba 1:9-22)? Dievs nav traģēdiju autors. Šim nolūkam ir sātans, kuru Bībele sauc par nešķīstu. Caur savu nepiedošanu cilvēks ar savām rokām sagrauj Dieva aizsargžogu visapkārt savai dzīvei un kļūst par kārtējo upuri tam, kurš meklē, kuru aprīt, – kļūst par sātana upuri. 
„Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1.Pētera 8:10).
 
„Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku, arī bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai.” (Salamana pamācības 16:4).
 
„Kas bedri rok, var pats tur iekrist iekšā, un, kas mūri ārda, tam var iekost čūska.” (Salamans mācītājs 10:8).
 
„Kāpēc Tu esi noplēsis žogu ap to, ka visi ceļa gājēji to plūkā? Meža cūka to izrakņā, un to apgrauž lauku zvēri. Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis! Tas ir ar uguni sadedzināts, ir nopostīts, lai tas iet bojā no Tava vaiga dusmu draudiem! Tava labā roka lai ir par sargu pār vīru pie Tavas labās rokas, pār cilvēka dēlu, ko Tu Sev esi uzaudzinājis! Tad mēs Tevi nekad neatstāsim; uzturi mūs dzīvus, tad mēs piesauksim Tavu Vārdu. Ak, Kungs, Dievs Cebaot, atjauno mūs! Liec Savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!” (Psalms 80: 13-20).
 
„ Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis. Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu.” (Psalms 89:41-42).
 Mēs dodam vietu sātanam tajā gadījumā, ja negribam un nemēģinām risināt konflikta situācijas un turam aizvainojumu savā sirdī. Pēc tam, kad grēcinieks no Korintas draudzes bija nožēlojis savu grēku, Pāvils draudzei rakstīja par to, ka šim cilvēkam ir jāpiedod un viņš ir jāstiprina ticībā. Pāvils raksta, ka pretējā gadījumā, sātans var radīt viņiem lielus zaudējumus. 
„ Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas. Tāpēc es jūs lūdzu, parādiet viņam mīlestību. Taisni tamdēļ es jums rakstīju, lai pārliecinātos, vai jūs esat paklausīgi visās lietās. Kam jūs piedodat, tam arī es piedodu; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad to esmu darījis jūsu dēļ Kristus vaiga priekšā, lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi.” (2.Korintiešiem 2:7-11).
 Nepiedošana atver durvis dažādām dēmoniskām izpausmēm. 
  1. Nepiedošana atņem mums žēlastību, jo tā baro rūgtuma sakni, kura rodas šīs nepiedošanas rezultātā.
  Ja mēs nepiedodam uzreiz, tad aizvainojums, dusmas un nepiedošana ātri vien pārvēršas rūgtumā, kas, līdzīgi garīgai infekcijai, inficē mūsu garīgo dzīvi un atņem mums Dieva žēlastību. Daudzi kalpotāji sava aizvainojuma un nepiedošanas dēļ ir zaudējuši savu kalpošanu un svaidījumu. Mūsu talanti vai dāvanas darbojas atbilstoši Dieva žēlastībai, kurā mēs staigājam. Ja mēs rūgtuma saknes dēļ zaudējam šo žēlastību, tad arī mūsu talanti vai dāvanas tiks sasaistītas. 
„ Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti.” (Ebrejiem 12:14-15).
 Rīt mēs parunāsim par to, ko vēl sev līdz nes nepiedošana. Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Dzīve – tas ir mērķis

    Dievs ir radījis katru no mums noteiktam mērķim. Ir kopējais mērķis un tāpat ir individuālais mērķis no Dieva katram cilvēkam. Kopējais mērķis slēpjas tajā, lai cilvēks slavētu Dievu. Bet Dievs ir arī radījis cilvēku noteiktam konkrētam mērķim. Es esmu piedzimis, lai risinātu konkrētu uzdevumu. Ja tevi virza šī izpratne, tad tu dzīvosi stratēģiski.
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.