Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums jūsu ikdienas gaitās ar Dievu.

Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kāpēc mums ir jāpiedod saviem pāridarītājiem.

Pamatojoties uz Jēzus līdzību, kas aprakstīta Mateja Evaņģēlijā 18:21-35, mēs ieraudzījām, ka nepiedošana sasaista gan to cilvēku, kurš mums nodarījis pāri, gan mūs pašus. Mēs redzējām arī to, kā mums jāuzvedas attiecībā pret savu pāridarītāju, – mums ir jābūt par izlīgšanas iniciatoriem ar savu pāridarītāju.

Vakar mēs apstājāmies pie tā, ka izlīgt vajag pēc iespējas ātrāk, kamēr ir iespēja, jo citādi, pretinieks var nodot mūs soģim.

Kas ir soģis?

            Dievs ir Augstākais Tiesnesis. Par to mēs varam lasīt ļoti daudzās Rakstu vietās.

„Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.”(Apustuļu darbi 10:42).
„Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, un atkal: Tas Kungs tiesās Savu tautu.”(Ebrejiem 10:32).
„…..svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem” (Ebrejiem 12: 23).

Ja tu neej uz izlīgumu ar savu pretinieku, (tas ir – tu negribi mainīties, nožēlot vai piedod viņam), tad tavs pretinieks izmisumā var nodot šo situāciju Dieva rokās, un tādejādi nodot tevi – visu Tiesnesim. Un ar to mirkli, tev jau būs darīšana ne vien ar cilvēku, bet arī ar Kungu, Kurš atdos tevi sulainim.

Kas ir sulainis?

            Sulainis – tas ir sātans un viņa dēmoni. Citos Bībeles pantos sātans tiek saukts par mocītāju un spīdzinātāju.

Runājot šodienas valodā, – tie ir bandīti, kuru mērķis ir iemest cilvēku cietumā un mocīt tik ilgi, kamēr tas nebūs nomaksājis savu parādu visā pilnībā.

„Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.”(Mateja 18:34).

Neviens cietums nevar būt sliktāks par garīgo cietumu! Un neviens parāds nevar būt lielāks par mīlestības parādu!

„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.”(Romiešiem 13:8).

Viens no mīlestības darbiem ir piedošana.

Tātad, līdz brīdim, kamēr tu nepiedosi savam pretiniekam un neizlīgsi ar viņu, – tu neizkļūsi no garīgā cietuma.

Gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā mēs varam lasīt par gadījumiem, kad Dievs bija spiests atdot cilvēkus mocītāja rokās.

Viens no tādiem gadījumiem notika Korintas draudzē. Šai draudzē bija kāds cilvēks, kurš pārkāpa laulību, un, tai pat laikā, viņš izrādīja pilnīgu vienaldzību attiecībā pret grēku vispār un personīgi pret savu grēku. Tad, kad draudze atmaskoja šo cilvēku viņa grēkā, šis cilvēks nenožēloja savu grēku un nezemojās.

Kā soda mērs par tādu viņa augstprātību un vienaldzību, draudzei tika dota vara no Dieva „ un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.” (1.Korintiešiem 5:5).

Arī Pāvils runāja par Aleksandru un Himenēju, kurus viņš nodeva sātanam, lai tie iemācītos nezaimot Dievu.

„ Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem labo cīņu savā ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži ir atmetuši, un tā viņu ticības laiva ir sadragāta; to starpā ir Himenējs un Aleksandrs. Tos esmu nodevis sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu.” (1.Timotejam 1:18-20).

Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu. Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.

Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.

„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd. Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers. Pāvils sacīja: „Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.” (1.Korintiešiem 7:31).

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet...

  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz! II

    Visas grēcīgās dzīves sekas, viss kauns, negods un zaudējumi, kas grēka dēļ ienāca cilvēka dzīvē, var tikt anulēti tikai Kristū. Kristū mēs esam ieguvuši jaunu dzīvi un jaunas iespējas. Tagad neviens no mums nevar žēloties par to, ka viņš nevar realizēties savā dzīvē savu iepriekšējo kļūdu vai savu grūto dzīves apstākļu dēļ. Dievs pasludina jūs brīvus no jebkādām grēka sekām, un Viņā – jūs noteikti īstenosieties. Kristū Dievs mums visiem dod izeju!

    Visas grēcīgās dzīves sekas, viss kauns, negods un zaudējumi, kas grēka dēļ ienāca cilvēka dzīvē, var tikt...

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b) Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi. Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts: „Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b) Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt...

  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!” Svētajos Rakstos ir teikts: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21). Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei. „Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!” Svētajos Rakstos ir teikts: „Ne ikkatrs, kas...

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess. „ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra...

  • Būt par Jēzus mācekli – tā ir īpaša privilēģija , un tai pat laikā tā ir noteikta atbildība

    „Es vēlos būt tāds kā Jēzus! Es vēlos būt kā Viņš savā uzvedībā un vārdos! Es vēlos būt tāds kā Jēzus savā attieksmē pret cilvēkiem! Nekad un neviens nav dzirdējis no Viņa mutes ļaunus vārdus! Es vēlos būt tāds kā Jēzus it visā!”

    „Es vēlos būt tāds kā Jēzus! Es vēlos būt kā Viņš savā uzvedībā un vārdos! Es vēlos būt tāds kā Jēzus savā...