Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām sarunu par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvē. Mēs noskaidrojām, ka garīgā disciplīna – tas ir tie ieradumi(individuālie vai vispārējie), kuri sekmē mūsu garīgo izaugsmi, un konkrēti – pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši garīgā disciplīna dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa balsi. Un vēl, mēs noskaidrojām, ka Dievs izmanto garīgo disciplīnu ar nolūku, lai veiktu Savu darbu vispirms iekšienē, un tikai tad no ārpuses. Pats Jēzus aicina mūs būt garīgi disciplinētiem: 
„Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis….” (Mateja 11:29).
 
„Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Šie panti no Rakstiem liecina par to, ka kļūt par Jēzus mācekli – tas nozīmē mācīties no Viņa un sekot Viņa piemēram. Lai mācītos no Jēzus un sekotu Viņam, ir nepieciešama disciplīna. Tos, kuri mācās ik pa laikam, nevar saukt par īstiem mācekļiem. Mēs esam aicināti sekot Jēzum. 
„Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.” (Lūkas 6:40).
 Tieši tāpat, kā Jēzus pilnveidojās (skat. Ebrejiem 5:7-10), Viņš arī mūs aicina uz pilnību. Pilnība neatnāk automātiski, bet caur regulāriem un pastāvīgiem treniņiem. Dievbijība – tas nav biežu mēģinājumu rezultāts, bet nopietnu un pastāvīgu treniņu rezultāts. Mums nav jānodarbojas vienkārši ar reliģiozu darbību, bet jātrenē sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Piemēram, var visu laiku mācīties, bet tā arī nenonākt pie patiesības atziņas. 
„…kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.”(2.Timotejam 3:7).
 Mums nevajag mācīties tikai tāpēc, lai mācītos, – mēs mācāmies, lasām Bībeli, lūdzam tāpēc, lai mainītos. Tieši disciplīna palīdz mums mainīties un iemantot vajadzīgās iemaņas un rakstura īpašības. Kungs Jēzus Kristus ne tikai gaida no mums garīgo disciplīnu, bet Viņš to ir modelējis priekš mums. Jēzus disciplinēja Sevi ar dievbijības mērķi. Un ja mēs gatavojamies līdzināties Jēzum, tad mums ir jādzīvo tā, kā Kristus dzīvoja uz zemes. Mēs varam kļūt kā Jēzus, ja vien mēs izvēlēsimies to dzīvesveidu, kādu izvēlējās Viņš priekš Sevis. Ja mēs ticam Jēzum, tad mums vajag uzticēties Viņam attiecībā uz to, ka Viņš zina, kā mums jādzīvo. Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, vai arī attiecībā uz ko Jēzus Sevi garīgi disciplinēja? 
  • Gavēnis
„Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2).
 
  • Vientulība
„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).
 
„Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās Viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.” (Lūkas 5:15-16).
 
  • Nakts nomods
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas 6:12).
 
  • Lūgšana
„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).
 
  • Intensīva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem.
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” (Jesajas 50:4).
 Lūk, kas darīja Jēzu stipru un varenu kā cilvēka Dēlu. Jēzus trenēja Sevi un praktizēja garīgās disciplīnas. Dažas no šīm garīgajām disciplīnām mums ir nepieciešamas vairāk, kā Jēzum, jo mūsu vajadzības ir lielākas, kā Viņa. 
‘ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:29-30).
 Kad mēs paņemsim uz sevi Viņa jūgu, tad mēs spēsim reaģēt uz dzīves izaicinājumiem tā, kā to darīja Pats Jēzus.  Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa?

    Draudzi ceļ Jēzus, Kurš teica: „Sekojiet Man, un Es jūs darīšu”.Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr tu nesāksi sekot Jēzum, tev nav garantiju tam, ka tava dzīve mainīsies. Izmaiņa vai pārmaiņas cilvēka dzīvē nav reliģiskas darbības rezultāts, bet rezultāts viņa sekošanai Jēzum.
  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.