Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām sarunu par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvē. Mēs noskaidrojām, ka garīgā disciplīna – tas ir tie ieradumi(individuālie vai vispārējie), kuri sekmē mūsu garīgo izaugsmi, un konkrēti – pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši garīgā disciplīna dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa balsi. Un vēl, mēs noskaidrojām, ka Dievs izmanto garīgo disciplīnu ar nolūku, lai veiktu Savu darbu vispirms iekšienē, un tikai tad no ārpuses. Pats Jēzus aicina mūs būt garīgi disciplinētiem: 
„Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis….” (Mateja 11:29).
 
„Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Šie panti no Rakstiem liecina par to, ka kļūt par Jēzus mācekli – tas nozīmē mācīties no Viņa un sekot Viņa piemēram. Lai mācītos no Jēzus un sekotu Viņam, ir nepieciešama disciplīna. Tos, kuri mācās ik pa laikam, nevar saukt par īstiem mācekļiem. Mēs esam aicināti sekot Jēzum. 
„Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.” (Lūkas 6:40).
 Tieši tāpat, kā Jēzus pilnveidojās (skat. Ebrejiem 5:7-10), Viņš arī mūs aicina uz pilnību. Pilnība neatnāk automātiski, bet caur regulāriem un pastāvīgiem treniņiem. Dievbijība – tas nav biežu mēģinājumu rezultāts, bet nopietnu un pastāvīgu treniņu rezultāts. Mums nav jānodarbojas vienkārši ar reliģiozu darbību, bet jātrenē sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Piemēram, var visu laiku mācīties, bet tā arī nenonākt pie patiesības atziņas. 
„…kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.”(2.Timotejam 3:7).
 Mums nevajag mācīties tikai tāpēc, lai mācītos, – mēs mācāmies, lasām Bībeli, lūdzam tāpēc, lai mainītos. Tieši disciplīna palīdz mums mainīties un iemantot vajadzīgās iemaņas un rakstura īpašības. Kungs Jēzus Kristus ne tikai gaida no mums garīgo disciplīnu, bet Viņš to ir modelējis priekš mums. Jēzus disciplinēja Sevi ar dievbijības mērķi. Un ja mēs gatavojamies līdzināties Jēzum, tad mums ir jādzīvo tā, kā Kristus dzīvoja uz zemes. Mēs varam kļūt kā Jēzus, ja vien mēs izvēlēsimies to dzīvesveidu, kādu izvēlējās Viņš priekš Sevis. Ja mēs ticam Jēzum, tad mums vajag uzticēties Viņam attiecībā uz to, ka Viņš zina, kā mums jādzīvo. Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, vai arī attiecībā uz ko Jēzus Sevi garīgi disciplinēja? 
  • Gavēnis
„Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2).
 
  • Vientulība
„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).
 
„Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās Viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.” (Lūkas 5:15-16).
 
  • Nakts nomods
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas 6:12).
 
  • Lūgšana
„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).
 
  • Intensīva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem.
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” (Jesajas 50:4).
 Lūk, kas darīja Jēzu stipru un varenu kā cilvēka Dēlu. Jēzus trenēja Sevi un praktizēja garīgās disciplīnas. Dažas no šīm garīgajām disciplīnām mums ir nepieciešamas vairāk, kā Jēzum, jo mūsu vajadzības ir lielākas, kā Viņa. 
‘ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:29-30).
 Kad mēs paņemsim uz sevi Viņa jūgu, tad mēs spēsim reaģēt uz dzīves izaicinājumiem tā, kā to darīja Pats Jēzus.  Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Padomu došana jeb konsultēšana III

    Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai.
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).