Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām sarunu par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvē. Mēs noskaidrojām, ka garīgā disciplīna – tas ir tie ieradumi(individuālie vai vispārējie), kuri sekmē mūsu garīgo izaugsmi, un konkrēti – pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši garīgā disciplīna dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa balsi. Un vēl, mēs noskaidrojām, ka Dievs izmanto garīgo disciplīnu ar nolūku, lai veiktu Savu darbu vispirms iekšienē, un tikai tad no ārpuses. Pats Jēzus aicina mūs būt garīgi disciplinētiem: 
„Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis….” (Mateja 11:29).
 
„Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Šie panti no Rakstiem liecina par to, ka kļūt par Jēzus mācekli – tas nozīmē mācīties no Viņa un sekot Viņa piemēram. Lai mācītos no Jēzus un sekotu Viņam, ir nepieciešama disciplīna. Tos, kuri mācās ik pa laikam, nevar saukt par īstiem mācekļiem. Mēs esam aicināti sekot Jēzum. 
„Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.” (Lūkas 6:40).
 Tieši tāpat, kā Jēzus pilnveidojās (skat. Ebrejiem 5:7-10), Viņš arī mūs aicina uz pilnību. Pilnība neatnāk automātiski, bet caur regulāriem un pastāvīgiem treniņiem. Dievbijība – tas nav biežu mēģinājumu rezultāts, bet nopietnu un pastāvīgu treniņu rezultāts. Mums nav jānodarbojas vienkārši ar reliģiozu darbību, bet jātrenē sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Piemēram, var visu laiku mācīties, bet tā arī nenonākt pie patiesības atziņas. 
„…kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.”(2.Timotejam 3:7).
 Mums nevajag mācīties tikai tāpēc, lai mācītos, – mēs mācāmies, lasām Bībeli, lūdzam tāpēc, lai mainītos. Tieši disciplīna palīdz mums mainīties un iemantot vajadzīgās iemaņas un rakstura īpašības. Kungs Jēzus Kristus ne tikai gaida no mums garīgo disciplīnu, bet Viņš to ir modelējis priekš mums. Jēzus disciplinēja Sevi ar dievbijības mērķi. Un ja mēs gatavojamies līdzināties Jēzum, tad mums ir jādzīvo tā, kā Kristus dzīvoja uz zemes. Mēs varam kļūt kā Jēzus, ja vien mēs izvēlēsimies to dzīvesveidu, kādu izvēlējās Viņš priekš Sevis. Ja mēs ticam Jēzum, tad mums vajag uzticēties Viņam attiecībā uz to, ka Viņš zina, kā mums jādzīvo. Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, vai arī attiecībā uz ko Jēzus Sevi garīgi disciplinēja? 
  • Gavēnis
„Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2).
 
  • Vientulība
„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).
 
„Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās Viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.” (Lūkas 5:15-16).
 
  • Nakts nomods
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas 6:12).
 
  • Lūgšana
„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).
 
  • Intensīva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem.
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” (Jesajas 50:4).
 Lūk, kas darīja Jēzu stipru un varenu kā cilvēka Dēlu. Jēzus trenēja Sevi un praktizēja garīgās disciplīnas. Dažas no šīm garīgajām disciplīnām mums ir nepieciešamas vairāk, kā Jēzum, jo mūsu vajadzības ir lielākas, kā Viņa. 
‘ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:29-30).
 Kad mēs paņemsim uz sevi Viņa jūgu, tad mēs spēsim reaģēt uz dzīves izaicinājumiem tā, kā to darīja Pats Jēzus.  Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus

    1. Dievs izmanto Savu Vārdu – Bībeli, lai disciplinētu mūs.Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu? Vai mācos es Dieva vārdu kopā ar citiem ticīgajiem? Vai klausos dievkalpojumus, kur tiek sludināts Dieva vārds? Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo Dievs runā ar mani personīgi caur Svētajiem Rakstiem. Caur Savu vārdu Dievs mācīs mani un dos svarīgas instrukcijas attiecībā uz to kā man būtu jādzīvo. Dievs redz un zin kā tu dzīvo.
  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Atbildība – atslēga uz veiksmi!

    Kāpēc ir tik svarīgi būt par atbildīgu personību?Viens no galvenajiem iemesliem ir tajā, ka tavas varas un autoritātes līmenis, tiešā veidā ir saistīts ar to, cik atbildīgs tu esi. Pat, ja tev ir iespaidīga autoritāte cilvēku acīs, bet pie visa tā, tu attiecies pret dzīvi bezatbildīgi, tad visdrīzāk, ka tu šo autoritāti ļoti drīz zaudēsi. Un, tas būs taisnīgi jebkurā situācijā: vai tas skar draudzi, ģimeni, uzņēmumu, vai atsevišķu indivīdu.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi!

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.