Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzos par to, lai Dieva žēlastība šodien piepilda jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām sarunu par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvē. Mēs noskaidrojām, ka garīgā disciplīna – tas ir tie ieradumi(individuālie vai vispārējie), kuri sekmē mūsu garīgo izaugsmi, un konkrēti – pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši garīgā disciplīna dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa balsi. Un vēl, mēs noskaidrojām, ka Dievs izmanto garīgo disciplīnu ar nolūku, lai veiktu Savu darbu vispirms iekšienē, un tikai tad no ārpuses. Pats Jēzus aicina mūs būt garīgi disciplinētiem: 
„Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis….” (Mateja 11:29).
 
„Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Šie panti no Rakstiem liecina par to, ka kļūt par Jēzus mācekli – tas nozīmē mācīties no Viņa un sekot Viņa piemēram. Lai mācītos no Jēzus un sekotu Viņam, ir nepieciešama disciplīna. Tos, kuri mācās ik pa laikam, nevar saukt par īstiem mācekļiem. Mēs esam aicināti sekot Jēzum. 
„Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.” (Lūkas 6:40).
 Tieši tāpat, kā Jēzus pilnveidojās (skat. Ebrejiem 5:7-10), Viņš arī mūs aicina uz pilnību. Pilnība neatnāk automātiski, bet caur regulāriem un pastāvīgiem treniņiem. Dievbijība – tas nav biežu mēģinājumu rezultāts, bet nopietnu un pastāvīgu treniņu rezultāts. Mums nav jānodarbojas vienkārši ar reliģiozu darbību, bet jātrenē sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Piemēram, var visu laiku mācīties, bet tā arī nenonākt pie patiesības atziņas. 
„…kas vienmēr mācās un nekad nevar nonākt pie patiesības atziņas.”(2.Timotejam 3:7).
 Mums nevajag mācīties tikai tāpēc, lai mācītos, – mēs mācāmies, lasām Bībeli, lūdzam tāpēc, lai mainītos. Tieši disciplīna palīdz mums mainīties un iemantot vajadzīgās iemaņas un rakstura īpašības. Kungs Jēzus Kristus ne tikai gaida no mums garīgo disciplīnu, bet Viņš to ir modelējis priekš mums. Jēzus disciplinēja Sevi ar dievbijības mērķi. Un ja mēs gatavojamies līdzināties Jēzum, tad mums ir jādzīvo tā, kā Kristus dzīvoja uz zemes. Mēs varam kļūt kā Jēzus, ja vien mēs izvēlēsimies to dzīvesveidu, kādu izvēlējās Viņš priekš Sevis. Ja mēs ticam Jēzum, tad mums vajag uzticēties Viņam attiecībā uz to, ka Viņš zina, kā mums jādzīvo. Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi, vai arī attiecībā uz ko Jēzus Sevi garīgi disciplinēja? 
  • Gavēnis
„Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2).
 
  • Vientulība
„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).
 
„Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās Viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.” (Lūkas 5:15-16).
 
  • Nakts nomods
„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas 6:12).
 
  • Lūgšana
„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).
 
  • Intensīva vārda studēšana, pārdomas par vārdu un Dieva ceļiem.
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” (Jesajas 50:4).
 Lūk, kas darīja Jēzu stipru un varenu kā cilvēka Dēlu. Jēzus trenēja Sevi un praktizēja garīgās disciplīnas. Dažas no šīm garīgajām disciplīnām mums ir nepieciešamas vairāk, kā Jēzum, jo mūsu vajadzības ir lielākas, kā Viņa. 
‘ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:29-30).
 Kad mēs paņemsim uz sevi Viņa jūgu, tad mēs spēsim reaģēt uz dzīves izaicinājumiem tā, kā to darīja Pats Jēzus.  Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām

    Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas, sākumā mums ir jānosaka šo problēmu cēloņi. Bet mums ir jāzina, ka neatkarīgi no problēmu avota, nav tādu problēmu mūsu dzīvē par kurām nezinātu Dievs.Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām, un Viņam ir spēks un resursi, lai izmainītu tavus apstākļus. Dievs ir spējīgs pagriezt visas lietas mūsu dzīvē mums par labu. Dieva Vārds saka, ka: “..tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. ” (Rom. 8:28).
  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris! II

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.