Kalpošana ir ceļš uz varenību

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Mēs ar jums runājām, ka kalpošana dara mūs mundrus, laimīgus un apmierinātus šajā dzīvē. Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam mēs ļaujam šai dzīvībai plūst pie citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi un priecīgi cilvēki.

 

Līdzīgu kārtību Dievs ir iedibinājis arī dabā. Cilvēks ieelpo gaisu, ieelpo skābekli, bez kura nav dzīvības, bet tai pat laikā viņam ir jāizelpo ogļskābā gāze atdodot to augiem. Cilvēks ne tikai ņem, bet viņam ir jāatdod kaut kas no sevis. Augi izmanto (ieelpo) ogļskābo gāzi, bet tai pat laikā atdod (izelpo) skābekli. Augiem ogļskābā gāze ir avots, bez kura viņi nevar eksistēt. Ja mēs paturēsim sevī ogļskābo gāzi, (to, kas mums ir jāatdod), tad mēs nomirsim. Bet ja koki paturēs sevī skābekli (to, kas viņiem ir jāatdod), tad viņi nomirs. Sanāk, ka viss dzīvē un dabā ir iekārtots tā, lai ne tikai ņemtu, bet arī atdotu no sevis to, kas vajadzīgs kādam citam. Koki saņem no dzīvnieku pasaules un no cilvēkiem, bet viņi atdod arī kaut ko pretī. Ja mēs tikai ņemamm no dzīves un neko neatgriežam atpakaļ, tad notiek līdzsvara izjaukšana un iestājas nāve. Tādā pašā veidā, kalpošana citiem – tā ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Caur ticību mūsos rodās Dieva dzīvības avots. Šis avots ir skābekļa līdzība, bez kura es garīgi mirstu. Tomēr, man ir jāizelpo un jāļauj, lai dzīvā ūdens straumes plūst no manis.

 

Tu nevari tikai saņemt, tev ir arī kaut kas jādod no sevis. Tur kur cilvēki tikai saņem, bet neko neatdod, tur iestājas nāve.

 

Daudziem kristiešiem ir vērojama pastāvīga garīga apātija, garlaicība un neapmierinātība dzīvē. Iemels tam visbiežāk slēpjas tajā apstāklī, ka šie cilvēki nekalpo un nepielieto savā dzīvē Dieva Vārdu, kuru viņi dzird. Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar svaigumu un prieku.

 

Kā darbojas šis princips, mēs varam redzēt apskatot Galilejas un Nāves jūras piemēru. Praktiski visi tūriti, kuri apmeklē Izraēlu, noteikti vēlas apskatīt Galilejas jūru un Nāves jūru.

 

Kāda ir Nāves jūra? Šai jūrai nav nekādu dzīvības pazīmju. Kāpēc? Šajā jūrā nav dzīvības, jo tajā ieplūst virkne upju, bet nekas no tās neizplūst. No Nāves jūras neizplūst dzīvā ūdesns straumes.

 

Ja mēs aplūkojam Galilejas jūru, tad varam redzēt, ka šīs jūra taini otrādi ir dzīvības pilna. Kāpēc tāda atšķirība starp šīm divām jūrām? Galilejas jūrā ne tikai ietek citas upes, bet no šīs jūras arī izplūst upes.

 

Dievs tātad maina mūs caur kalpošanu. Kalpošana pārvērš ticīgu cilvēku no egoista par mīlošu, līdzcietīgu un žēlastīgu Tā Kunga kalpu. Kalpošana vairo mūsos Dieva spēku un svaidījumu mūsu dzīvē. Kalpošana dara mūs svaigus, auglīgus, apmierinātu un laimīgus Dievā.

 

Bez visa tā, kalpošana ir ceļš uz varenību.

 

Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu.

 

Tieši caur kalpošanu atnāk varenība.

 

Bībelē ir teikts:

 

„Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja : “Jūs zināt , ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” ”. (Mat.20:25-28).

 

Katram, kurš vēlās īstenoties Dieva Valstībā, ir jāatliek malā savs svarīgums un jāsāk kalpot.

 

Piemērs tam, kā Dievs aizveda cilvēku līdz varenībai caur kalpošanu ir Jāzeps. Viņš kalpoja no visas savas sirds katrā vietā – sava tēva mājās, kā vergs Patifara mājā, cietumā, pārvaldot Ēģipti, kalpojot saviem brāļiem. Pateicoties tieši Jāzepa centīgajai kalpošanai, Dievs darīja viņu varenu.

 

Dievs arī jums ir sagatavojis varenību, bet jūs varat ieiet tur tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem.

 

Ļaujiet Dievam izmainīt jūs caur kalpošanu!

 

Uzdodiet šodien sev dažus jautājumus: „Vai patiešām es kalpoju? Vai patiešām es ļauju, lai Dievs izmaina mani caur kalpošanu? Kas man traucē kalpot labāk? Kā es varu praktiski kalpot cilvēkiem? Kādā veidā es atvedu cilvēkus pie Dieva caur manu kalpošanu? Kādā veidā es pagodinu Dievu caur manu kalpošanu?”

 

Ja jūs godīgi atbildēsiet uz visiem šiem jautājumiem un sāksiet kalpot, tad jūsu dzīvē atnāks neticamas pārmaiņas un jūsu dzīve būs pilna prieka, apmierinājuma un varenības no Dieva.

 

 

 

Lai Dievs bagātīgi jūs svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs mīl Tevi, bet vai Tu mīli Viņu?

    Viens no pierādījumiem, ka mīli Dievu – ir tava mīlestības izpausme uz tiem, kurus mīl Viņš. Jūs zināt, ka Dievs mīl Jēzus Kristus Draudzi un Viņš arī mīl pazudušos ( neglābtos) cilvēkus. Kādā veidā, tava mīlestība uz Dievu atspoguļojas tavā attieksmē uz draudzi un uz neticīgajiem cilvēkiem, kuri ir tev apkārt? Vai tev ir dedzīga vēlēšanās redzēt Viņa Draudzes izaugsmi un caur Draudzi virzīt Viņa Valstības vērtības? Vai tev ir kaisle atgūt un atgriezt Viņa pazudušās avis Viņa ganāmpulkā?

    Viens no pierādījumiem, ka mīli Dievu - ir tava mīlestības izpausme uz tiem, kurus mīl Viņš. Jūs zināt, ka Dievs...

  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem. Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana - tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir...

  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem. Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds. Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā - domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti...

  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu - gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16). Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas. Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga...