Kalpošana ir ceļš uz varenību

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs ar jums runājām, ka kalpošana dara mūs mundrus, laimīgus un apmierinātus šajā dzīvē. Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam mēs ļaujam šai dzīvībai plūst pie citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi un priecīgi cilvēki. Līdzīgu kārtību Dievs ir iedibinājis arī dabā. Cilvēks ieelpo gaisu, ieelpo skābekli, bez kura nav dzīvības, bet tai pat laikā viņam ir jāizelpo ogļskābā gāze atdodot to augiem. Cilvēks ne tikai ņem, bet viņam ir jāatdod kaut kas no sevis. Augi izmanto (ieelpo) ogļskābo gāzi, bet tai pat laikā atdod (izelpo) skābekli. Augiem ogļskābā gāze ir avots, bez kura viņi nevar eksistēt. Ja mēs paturēsim sevī ogļskābo gāzi, (to, kas mums ir jāatdod), tad mēs nomirsim. Bet ja koki paturēs sevī skābekli (to, kas viņiem ir jāatdod), tad viņi nomirs. Sanāk, ka viss dzīvē un dabā ir iekārtots tā, lai ne tikai ņemtu, bet arī atdotu no sevis to, kas vajadzīgs kādam citam. Koki saņem no dzīvnieku pasaules un no cilvēkiem, bet viņi atdod arī kaut ko pretī. Ja mēs tikai ņemamm no dzīves un neko neatgriežam atpakaļ, tad notiek līdzsvara izjaukšana un iestājas nāve. Tādā pašā veidā, kalpošana citiem – tā ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Caur ticību mūsos rodās Dieva dzīvības avots. Šis avots ir skābekļa līdzība, bez kura es garīgi mirstu. Tomēr, man ir jāizelpo un jāļauj, lai dzīvā ūdens straumes plūst no manis. Tu nevari tikai saņemt, tev ir arī kaut kas jādod no sevis. Tur kur cilvēki tikai saņem, bet neko neatdod, tur iestājas nāve. Daudziem kristiešiem ir vērojama pastāvīga garīga apātija, garlaicība un neapmierinātība dzīvē. Iemels tam visbiežāk slēpjas tajā apstāklī, ka šie cilvēki nekalpo un nepielieto savā dzīvē Dieva Vārdu, kuru viņi dzird. Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar svaigumu un prieku. Kā darbojas šis princips, mēs varam redzēt apskatot Galilejas un Nāves jūras piemēru. Praktiski visi tūriti, kuri apmeklē Izraēlu, noteikti vēlas apskatīt Galilejas jūru un Nāves jūru. Kāda ir Nāves jūra? Šai jūrai nav nekādu dzīvības pazīmju. Kāpēc? Šajā jūrā nav dzīvības, jo tajā ieplūst virkne upju, bet nekas no tās neizplūst. No Nāves jūras neizplūst dzīvā ūdesns straumes. Ja mēs aplūkojam Galilejas jūru, tad varam redzēt, ka šīs jūra taini otrādi ir dzīvības pilna. Kāpēc tāda atšķirība starp šīm divām jūrām? Galilejas jūrā ne tikai ietek citas upes, bet no šīs jūras arī izplūst upes. Dievs tātad maina mūs caur kalpošanu. Kalpošana pārvērš ticīgu cilvēku no egoista par mīlošu, līdzcietīgu un žēlastīgu Tā Kunga kalpu. Kalpošana vairo mūsos Dieva spēku un svaidījumu mūsu dzīvē. Kalpošana dara mūs svaigus, auglīgus, apmierinātu un laimīgus Dievā. Bez visa tā, kalpošana ir ceļš uz varenību. Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu. Tieši caur kalpošanu atnāk varenība. Bībelē ir teikts: 
„Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja : “Jūs zināt , ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” ”. (Mat.20:25-28).
 Katram, kurš vēlās īstenoties Dieva Valstībā, ir jāatliek malā savs svarīgums un jāsāk kalpot. Piemērs tam, kā Dievs aizveda cilvēku līdz varenībai caur kalpošanu ir Jāzeps. Viņš kalpoja no visas savas sirds katrā vietā – sava tēva mājās, kā vergs Patifara mājā, cietumā, pārvaldot Ēģipti, kalpojot saviem brāļiem. Pateicoties tieši Jāzepa centīgajai kalpošanai, Dievs darīja viņu varenu. Dievs arī jums ir sagatavojis varenību, bet jūs varat ieiet tur tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Ļaujiet Dievam izmainīt jūs caur kalpošanu! Uzdodiet šodien sev dažus jautājumus: „Vai patiešām es kalpoju? Vai patiešām es ļauju, lai Dievs izmaina mani caur kalpošanu? Kas man traucē kalpot labāk? Kā es varu praktiski kalpot cilvēkiem? Kādā veidā es atvedu cilvēkus pie Dieva caur manu kalpošanu? Kādā veidā es pagodinu Dievu caur manu kalpošanu?” Ja jūs godīgi atbildēsiet uz visiem šiem jautājumiem un sāksiet kalpot, tad jūsu dzīvē atnāks neticamas pārmaiņas un jūsu dzīve būs pilna prieka, apmierinājuma un varenības no Dieva.   Lai Dievs bagātīgi jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.
  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.