Stratēģiskā dzīve

Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai vairojas jūsu dzīvē šajā brīnišķīgajā dienā! Šodien es vēlos vērsties pie jums ar vārdiem par tēmu: „Stratēģiskā dzīve”. Mums ir nepieciešams saprast dzīves jēgu, un to kā mēs varam dzīvot stratēģiski. Lai mēs varētu dzīvot stratēģiski ir vairākas lietas, kas apliecina pašu dzīvi, kuras mums ir nepieciešams saprast. Tas kā mēs saprotam pašu dzīvi, ietekmē mūsu vērtības sistēmu. Šodien ir novērots, ka daudziem cilvēkiem ir nepareiza izpratne par dzīvi, tādēļ viņi dzīvo nepareizi, ar nepareizām tieksmēm, un neskatoties uz to, tā paša iemesla dēļ viņi ir pievilti. Šīs vēsts mērķis ir tajā, lai palīdzētu jums atbrīvoties no nepareizas izpratnes par dzīvi. Ja tu pareizi saproti dzīves būtību – Slava Dievam! Bet neskatoties uz to, ļauj Svētajam Garam turpināt darboties tavā sirdī, lai atklātu tev šīs patiesības dziļumus. Dažreiz mēs saprotam dzīvi diezgan virspusēji, domājot par to, ka mēs jau visu zinām. Ļauj Svētajam Garam runāt uz tevi un atbrīvot no nepareizas izpratnes par dzīvi. Kas mums ir jāzina par dzīvi? Kas ir dzīve no Dieva redzes viedokļa? 
  1. Dzīve – tas ir laiks.
 
  1. Dzīve- tas ir mērķis.
 
  1. Dzīve- tie ir pārbaudījumi.
 
  1. Dzīve – tā ir uzticēšanās.
 
  1. Dzīve – tā ir īslaicīga.
 Es vēlos, lai mēs izskatītu šos jēdzienus. Ja tas, ko mēs zinām un saprotam virza mūs uz priekšu, tad mēs dzīvosim pareizi, un mums būs pareiza virzība, un tad mēs nemaldīsimies. Bet ja mēs to nesaprotam vai mūsu izpratne ir virspusīga vai abstrakta, un ja mēs neļaujam šai patiesībai formēt un virzīt mūsu dzīvi, tad mēs ļaunprātīgi izmantosim šo dzīvi, kuru dāvājis mums ir Dievs. Parunāsim sīkāk par dzīves jēgu. 
  1. Dzīve – tas ir laiks.
 Kad mēs saprotam, ka šī dzīve – ir laiks, tad mēs apzināmies, ka mūsu eksistence uz zemes tiek mērīta ar šo laiku. Pareiza attieksme pret laiku palīdz mums pareizi attiekties pret pašu dzīvi. Nepareizai attieksme pret laiku seko nepareiza attieksme pret dzīvi, tādēļ ka dzīve – tas ir laiks. Ļaunprātīgi izmantot laiku vai tērēt laiku veltīgi – tas ir tas pats kā veltīgi nodzīvot savu dzīvi. Laiks tev ir dots tādēļ, lai tu strādātu. Bet, ja tev nav dārgs tas laiks, kas tev ir no Dieva dots, tad tev nav dārga pati dzīve. Mēs zinām, ka laiks tiek mērīts sekundēs, minūtēs, stundās, dienās, nedēļās, gados. Laiks tas ir pats galvenais resurss, ko tev ir dāvājis Dievs, tādēļ, ka laiks – tā ir dzīve. Laiks tas it tas, ko tu nevari saglabāt. Ir resursi mūsu dzīvē, ko mēs varam saglabāt. Piemēram, ja tev šodien ir naudas krājumi, tad tu to vari pataupīt priekš tam ,lai iztērētu rīt. Laiku tu nevari pagriezt atpakaļ un nevari to saglabāt. Ja tu neesi pareizi izmantojis tev doto laiku, – tas nozīmē, ka tas laiks ir pagājis neatgriezeniski. Apziņa par to palīdz tev dzīvot un vadīt savu laiku tā, lai tu paspētu izdarīt to, kas patiešām ir ļoti svarīgi. Daudzi cilvēki velta savu laiku tam, lai dzīvē nav svarīgs, un tādēļ priekš svarīgām lietām viņiem vienkārši nepietiek laika. Ja tev nav laika priekš svarīgām lietām, tad tas liecina par to, ka tu slikti operē ar savu laiku. Ja tu saki, ka tev nav laiks lūgšanai, tad kam tev pietiek laiks? Ja pats svarīgākai ir saskarsme ar Dievu, bet tev nav laika, tad rodas jautājums ar ko tad tu esi aizņemts? Kad tu saproti, ka dzīve – tas ir laiks, tad tu pakārto savu laiku tādā veidā, lai ieguldītu to pareizās un svarīgās lietās. Dievs ir taisnīgs pret visiem mums. Dievs ir devis katram vienam no mums vienādu laiku diennaktī – vai nabags esi tu vai bagāts, izglītots vai nē. Nav svarīgi kāds ir tavs statuss, – Dievam mēs visi esam vienādi un Dievs mums visiem ir dāvājis 24 stundas diennaktī. Katru dienu tavā kontā tiek pārskaitītas 24 stundas. Gudri izmanto laiku tas, kas apzinās, ka dzīve – tas ir laiks un tādēļ netērē to veltīgi. Dievs ir daudzkārtīgi brīdinājis, lai mēs novērtētu laiku, jo šīs dienas ir ļaunas. Vienīgais veids kā mēs varam sasniegt ko lielu, kam ir mūžības vērtība,- tas iemācīsies pareizi izmantot laiku. Ja tu vēlies sasniegt ko nozīmīgu un lielu, tad attiecies ļoti nopietni pret laiku. Lai katra minūtei un katrai stundai būtu savs uzdevums. Tas nozīmē, ka tev ir jāplāno, un priekš katras stundas ir jābūt savam uzdevumam. Ja tu līdz šim esi tā novērtējis savu laiku, tad slava Dievam,- turpini to darīt. Bet, ja tu jūti, ka tev šajā jautājumā ir problēmas, ka tu nespēj vai nedari svarīgas lietas, tad tas ir izaicinājums tev, lai tu pievērstu savu uzmanību tam, kam tu velti savu laiku. Rīt mēs daudz sīkāk parunāsim par to, kā mēs varam vadīt savu laiku daudz produktīvāk. Esmu uzrakstījis grāmatu „ Pārāk aizņemts, lai pareizi dzīvotu”. Ja tu vēlies uzzināt par to, kā veltīt savu dzīvi, lai tā iegūtu mūžības vērtību, tad es tev rekomendēju izlasīt šo grāmatu. Atceries, ka dzīve – tas ir laiks!  Bagātīgas Dieva svētības! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Dieva Vārds kalpo mums kā kompass

    Dieva Vārds līdzinās navigācijas sistēmai, kura palīdz ieraudzīt, kur esam nogriezušies nepareizā virzienā. Tātad Dieva vārds uzrāda mums. Dieva Vārds arī parāda mums to, kā mēs varam atgriezties uz pareizā ceļa. Tātad Dieva Vārds labo mūs. Dieva Vārds arī palīdz mums turēties pie pareizā kursa un neapmaldīties. Tātad Dieva Vārds pamāca mūs taisnībā.
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam III

    Bībelē ir teikts: 15 Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem, (Ps.107:15)Ja jūs lasīsiet visu šo Psalmu, tad jūs ieraudzīsiet, ka tiek pieminēti daudz brīnišķīgu Dieva darbu, kurus Viņš ir veicis cilvēku dēlu labā, kuri ir pateicības vērti.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls

    Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. „Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)
  • Ja tu staigāsi Dieva Vārda gaismā un prāta skaidrībā, – tu spēsi apbruņoties uzvarai pār šo pēdējo dienu ļaunuma cunami!

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.