Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Mēs turpinām runāt par disciplīnas svarīgumu to cilvēku dzīvēs, kuri vēlas redzēt acīm redzamas pārmaiņas un panākumus. Mēs runājām, ka tieši disciplīna iedarbina visas mūsu labās idejas un plānus. Līdz brīdim, kamēr mēs aplūkosim dažus bībeliskos disciplīnas piemērus, vispirms definēsim pašu jēdzienu „disciplīna”. Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā. Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs. No mums visiem tiek prasīta disciplīna, jo bez tās mēs nevarēsim būt pastāvīgi dzīvē. Pat ja mēs jau esam sākuši mainīties uz labo pusi un darīt labus darbus, bet, ja trūks disciplīnas, mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie vecā ierastā dzīves veida. Tieši tā šodien paiet daudzu cilvēku dzīve, – viņi vienkārši riņķo pa apli, un viņu dzīvē nekas nemainās. Viņi it kā izdara daudz kustību un darbību, bet, tas viss nenes nekādus rezultātus un nekādas pārmaiņas uz labo pusi, jo, tā vietā, lai virzītos uz priekšu, viņi atkal un atkal atgriežas pie sākuma punkta. Daudz kustību un darbību – tas vēl nenozīmē, ka mēs progresējam un virzāmies uz priekšu! Tieši disciplīna koncentrē mūs uz gala mērķi un dod mums iekšējo motivāciju virzīties uz šo mērķi līdz tam brīdim, kamēr tas nepiepildīsies. Bez disciplīnas veiksme vienkārši nav iespējama! Jūs nekad neatradīsiet veiksmīgus cilvēkus, kuri, tai pat laikā, būtu nedisciplinēti. Tas vienkārši nav iespējams! Īsta veiksme un disciplīnas trūkums nekad neiet roku rokā. Tālab, ja mēs vēlamies atrasties veiksmīgu cilvēku kategorijā, mums ir jākļūst par disciplinētiem cilvēkiem. Dievs vēlas, lai mēs būtu disciplinēti vai pastāvīgi cilvēki, jo tas palīdzēs mums pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam. Dievs sajūsminājās par Cadoka dēliem – priesteriem par to, ka tie neatkāpās no savas kalpošanas, tai laikā, kad pārējie Israēla bērni atkrita no Tā Kunga. 
„ Bet levītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu Manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis , tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt Manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis, tā saka Dievs Tas Kungs. Tiem būs iet Manā svētnīcā un nostāties pie Mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu Manu kārtību.” (Ecēhiēla 44:15-16).
 Cadoka dēli bija pastāvīgi savā attieksmē un kalpošanā Dievam, jo tie bija disciplinēti cilvēki. Lūk, kālab Dievs apsolīja, ka tieši viņi tuvosies Viņam un kalpos Viņam. Dievs izvēlas Sev disciplinētus, pastāvīgus un uzticamus cilvēkus, uz kuriem var paļauties jebkurā situācijā. Tādi cilvēki, lai kas arī nenotiktu, neatkritīs un neizvairīsies no saviem pienākumiem. Nepastāvīgi cilvēki nevarēs nest Dievam pienācīgus augļus. Nepastāvīgi un nedisciplinēti cilvēki ir virspusēji un emocionāli nestabili. 
„ Bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;” (Mateja 13:20-21).
 Nedisciplinētiem cilvēkiem nav spēcīgas garīgās sakņu sistēmas, kas spējīga pastāvēt dzīves vētrās un aukās, tālab, viņi viegli atkrīt no iešanas pa viņu izvēlēto un pareizo ceļu. Bet es ticu, ka mēs izvēlēsimies citu ceļu – pastāvības un uzticības ceļu Dievam, jo mēs alkstam izpatikt Dievam un pielīdzināties mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.