Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā!

 

Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu.

 

Mēs turpinām runāt par disciplīnas svarīgumu to cilvēku dzīvēs, kuri vēlas redzēt acīm redzamas pārmaiņas un panākumus.

 

Mēs runājām, ka tieši disciplīna iedarbina visas mūsu labās idejas un plānus.

 

Līdz brīdim, kamēr mēs aplūkosim dažus bībeliskos disciplīnas piemērus, vispirms definēsim pašu jēdzienu „disciplīna”.

 

Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā.

 

Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.

 

No mums visiem tiek prasīta disciplīna, jo bez tās mēs nevarēsim būt pastāvīgi dzīvē.

 

Pat ja mēs jau esam sākuši mainīties uz labo pusi un darīt labus darbus, bet, ja trūks disciplīnas, mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie vecā ierastā dzīves veida. Tieši tā šodien paiet daudzu cilvēku dzīve, – viņi vienkārši riņķo pa apli, un viņu dzīvē nekas nemainās. Viņi it kā izdara daudz kustību un darbību, bet, tas viss nenes nekādus rezultātus un nekādas pārmaiņas uz labo pusi, jo, tā vietā, lai virzītos uz priekšu, viņi atkal un atkal atgriežas pie sākuma punkta.

 

Daudz kustību un darbību – tas vēl nenozīmē, ka mēs progresējam un virzāmies uz priekšu! Tieši disciplīna koncentrē mūs uz gala mērķi un dod mums iekšējo motivāciju virzīties uz šo mērķi līdz tam brīdim, kamēr tas nepiepildīsies. Bez disciplīnas veiksme vienkārši nav iespējama! Jūs nekad neatradīsiet veiksmīgus cilvēkus, kuri, tai pat laikā, būtu nedisciplinēti. Tas vienkārši nav iespējams! Īsta veiksme un disciplīnas trūkums nekad neiet roku rokā. Tālab, ja mēs vēlamies atrasties veiksmīgu cilvēku kategorijā, mums ir jākļūst par disciplinētiem cilvēkiem.

 

Dievs vēlas, lai mēs būtu disciplinēti vai pastāvīgi cilvēki, jo tas palīdzēs mums pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam.

 

Dievs sajūsminājās par Cadoka dēliem – priesteriem par to, ka tie neatkāpās no savas kalpošanas, tai laikā, kad pārējie Israēla bērni atkrita no Tā Kunga.

 

„ Bet levītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu Manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis , tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt Manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis, tā saka Dievs Tas Kungs. Tiem būs iet Manā svētnīcā un nostāties pie Mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu Manu kārtību.” (Ecēhiēla 44:15-16).

 

Cadoka dēli bija pastāvīgi savā attieksmē un kalpošanā Dievam, jo tie bija disciplinēti cilvēki. Lūk, kālab Dievs apsolīja, ka tieši viņi tuvosies Viņam un kalpos Viņam. Dievs izvēlas Sev disciplinētus, pastāvīgus un uzticamus cilvēkus, uz kuriem var paļauties jebkurā situācijā. Tādi cilvēki, lai kas arī nenotiktu, neatkritīs un neizvairīsies no saviem pienākumiem.

 

Nepastāvīgi cilvēki nevarēs nest Dievam pienācīgus augļus. Nepastāvīgi un nedisciplinēti cilvēki ir virspusēji un emocionāli nestabili.

 

„ Bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;” (Mateja 13:20-21).

 

Nedisciplinētiem cilvēkiem nav spēcīgas garīgās sakņu sistēmas, kas spējīga pastāvēt dzīves vētrās un aukās, tālab, viņi viegli atkrīt no iešanas pa viņu izvēlēto un pareizo ceļu.

 

Bet es ticu, ka mēs izvēlēsimies citu ceļu – pastāvības un uzticības ceļu Dievam, jo mēs alkstam izpatikt Dievam un pielīdzināties mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus tēlam!

 

Līdz rītam!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

 

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē - stabilas lūgšanu dzīves esamību. Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila...

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt...

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, - nav...

  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā!

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir – Visuvarenais Dievs?” Lieta tajā, ka Dievs nolēma Sevi ierobežot, un nedarboties bez cilvēku līdzdalības. Dievs nolēma, ka fiziskajā pasaulē, dažās situācijās, kādās dzīves sfērās, – Viņš nedarīs kādas lietas, apejot cilvēkus. Tas nozīmē, ka, lai kā mēs arī negavētu un nelūgtu, tik un tā, eksistē kādas problēmas, kuras netiks atrisinātas līdz brīdim, kamēr vajadzīgajā vietā neparādīsies vajadzīgais cilvēks.

    Daži brīnīsies un jautās: „Vai tad Dievam var būt problēmas vai vajadzības, jo Viņš taču ir - Visuvarenais...

  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).

    "Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko...

  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad...