Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

Sveicu jūs, dārgie draugi, un svētīju šai dienā! Es pateicos Tam Kungam par to, ka Viņš dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs un palīdz mums virzīties uz priekšu. Mēs turpinām runāt par disciplīnas svarīgumu to cilvēku dzīvēs, kuri vēlas redzēt acīm redzamas pārmaiņas un panākumus. Mēs runājām, ka tieši disciplīna iedarbina visas mūsu labās idejas un plānus. Līdz brīdim, kamēr mēs aplūkosim dažus bībeliskos disciplīnas piemērus, vispirms definēsim pašu jēdzienu „disciplīna”. Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā. Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs. No mums visiem tiek prasīta disciplīna, jo bez tās mēs nevarēsim būt pastāvīgi dzīvē. Pat ja mēs jau esam sākuši mainīties uz labo pusi un darīt labus darbus, bet, ja trūks disciplīnas, mēs atkal un atkal atgriezīsimies pie vecā ierastā dzīves veida. Tieši tā šodien paiet daudzu cilvēku dzīve, – viņi vienkārši riņķo pa apli, un viņu dzīvē nekas nemainās. Viņi it kā izdara daudz kustību un darbību, bet, tas viss nenes nekādus rezultātus un nekādas pārmaiņas uz labo pusi, jo, tā vietā, lai virzītos uz priekšu, viņi atkal un atkal atgriežas pie sākuma punkta. Daudz kustību un darbību – tas vēl nenozīmē, ka mēs progresējam un virzāmies uz priekšu! Tieši disciplīna koncentrē mūs uz gala mērķi un dod mums iekšējo motivāciju virzīties uz šo mērķi līdz tam brīdim, kamēr tas nepiepildīsies. Bez disciplīnas veiksme vienkārši nav iespējama! Jūs nekad neatradīsiet veiksmīgus cilvēkus, kuri, tai pat laikā, būtu nedisciplinēti. Tas vienkārši nav iespējams! Īsta veiksme un disciplīnas trūkums nekad neiet roku rokā. Tālab, ja mēs vēlamies atrasties veiksmīgu cilvēku kategorijā, mums ir jākļūst par disciplinētiem cilvēkiem. Dievs vēlas, lai mēs būtu disciplinēti vai pastāvīgi cilvēki, jo tas palīdzēs mums pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam. Dievs sajūsminājās par Cadoka dēliem – priesteriem par to, ka tie neatkāpās no savas kalpošanas, tai laikā, kad pārējie Israēla bērni atkrita no Tā Kunga. 
„ Bet levītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu Manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis , tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt Manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis, tā saka Dievs Tas Kungs. Tiem būs iet Manā svētnīcā un nostāties pie Mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu Manu kārtību.” (Ecēhiēla 44:15-16).
 Cadoka dēli bija pastāvīgi savā attieksmē un kalpošanā Dievam, jo tie bija disciplinēti cilvēki. Lūk, kālab Dievs apsolīja, ka tieši viņi tuvosies Viņam un kalpos Viņam. Dievs izvēlas Sev disciplinētus, pastāvīgus un uzticamus cilvēkus, uz kuriem var paļauties jebkurā situācijā. Tādi cilvēki, lai kas arī nenotiktu, neatkritīs un neizvairīsies no saviem pienākumiem. Nepastāvīgi cilvēki nevarēs nest Dievam pienācīgus augļus. Nepastāvīgi un nedisciplinēti cilvēki ir virspusēji un emocionāli nestabili. 
„ Bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem; bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;” (Mateja 13:20-21).
 Nedisciplinētiem cilvēkiem nav spēcīgas garīgās sakņu sistēmas, kas spējīga pastāvēt dzīves vētrās un aukās, tālab, viņi viegli atkrīt no iešanas pa viņu izvēlēto un pareizo ceļu. Bet es ticu, ka mēs izvēlēsimies citu ceļu – pastāvības un uzticības ceļu Dievam, jo mēs alkstam izpatikt Dievam un pielīdzināties mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus tēlam! Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss, kas vajadzīgs, tā ir mūsu gatavība samaksāt cenu par to, lai Dievs būtu ar mums

    Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks.Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu.Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.