Kas ir kristieši?

“Kristiešus no citiem ļaudīm neatšķir ne valsts, ne valoda, ne paražas, redzi, viņi nedzīvo savās pilsētās, viņi nerunā kādā savā īpašā dialektā, tāpat viņiem nav citāds dzīvesveids. Viņu mācību nav radījuši gudru vīru prātojumi, viņi neizplata vienkāršu cilvēcisku mācību kā citi. Viņi dzīvo gan grieķu, gan svešās pilsētās, kur vien gadījums viņus aizvedis. Viņi ievēro vietējās ģērbšanās, ēšanas un citas sadzīves tradīcijas. Bet tajā pašā laikā viņi mums demonstrē savas pilsonības brīnišķīgās un neapšaubāmi neparastās izpausmes. Kristieši dzīvo savās dzimtenēs, bet kā svešzemnieki. Kā savas zemes pilsoņi viņi savā starpā dalās it visā, bet, kā jau svešzemniekiem, viņiem vienmēr nākas ciest. Ikviena sveša zeme viņiem ir dzimtene, un ikviena dzimtene kā sveša zeme. Līdzīgi citiem, viņi precas un viņiem dzimst bērni, bet viņi neslepkavo savas atvases. Viņiem ir kopgalds, bet nav kopīga gulta. Viņi ir miesīgi, bet nedzīvo miesai. Viņu dienas paiet uz zemes, bet viņi ir debesu pilsoņi. Viņi pilda likumus, bet tie nav viņu dzīves likumi. Viņi mīl visus ļaudis, bet viņus visi vajā. Viņus nepazīst un nosoda; viņus sūta nāvē, bet viņi atdzimst dzīvībā. Viņi ir nabagi, bet daudzus dara bagātus; viņiem visa kā trūkst, bet viņi ir ar visu apmierināti. Viņus nievā, bet viņi caur negodu iegūst slavu. Par viņiem runā sliktu, bet viņi tiek taisnoti. Viņi tiek izsmieti, bet viņi izsmējējus svētī. Pret viņiem izturas ļauni, bet viņi ļaundariem izrāda cieņu. Kad viņi dara labu, viņus soda kā ļaundarus; saņemot sodu, viņi priecājas, it kā būtu ieguvuši jaunu dzīvību. Jūdaisti viņiem uzbrūk kā svešzemniekiem, un grieķi viņus vajā, tomēr tie, kas viņus nīst, nevar izskaidrot, kāpēc. Vienkārši sakot – dvēsele miesai ir tas pats, kas kristieši – pasaulei. Dvēsele atrodas visās ķermeņa daļās, un kristieši atrodas visās pasaules pilsētās. Dvēsele atrodas miesā, bet nav no miesas; kristieši ir pasaulē, bet nav no pasaules.” No anonīmas vēstules Diognētam. Iespējams rakstīta 2.gs.(no grāmatas “Kristietības vēsture”, 2005.g.)

Līdzīgi raksti

  • Izpratne par tavu uzdevumu Valstībā

    Bībele nešaubīgi runā par to, ka mūsu dzīvei uz zemes ir mērķis un nozīme. Daudzas Rakstu vietas to apgalvo, taču mani spēcīgi aizskāra tas, ko Pāvils uzrakstīja vēstulē Efeziešiem 2: 10 «Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.». Kāda dziļa patiesība apslēpta šajā nelielajā Bībeles Rakstu vietā. Izanalizējot tās nozīmi mēs varam izdarīt dažus secinājumus:
  • Draudzes nozīme

    Draudze nav ēka, uz kuru mēs atnākam, bet tie ir cilvēki, kuri ir atdalīti, lai pievienotos cilvēku sapulcei, kuri ir atdalīti no pasaules, grēka, lai pievienotos Jēzum un dzīvotu Viņam. Draudze arī tika radīta izaugsmei, attīstībai un Valstības Evaņģēlija sludināšanai. Draudzi radīja Dievs garīgo problēmu risināšanai un Dieva Vārda izplatīšanai.
  • Tuvojas Ziemassvētki, kā tos svinēsim?!

    Bībelē rakstīts :Dievs raugās no debesīm uz cilvēku bērniem, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši. Reiz viņi bīdamies izbīsies, jo Dievs ir ar taisno cilti. Daudz ciešanu sagaida tos, kas pielūdz elkus – svešus dievus.Jēzus sacīja:Atgriezieties no grēkiem, jo Dieva valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Kas ir Dieva valstība? Taisnība, miers un prieks! Kurš gan to negribētu? Bet kā mums to saņemt?
  • Īpašs brīnums īpašam gadījumam

    Ļoti bieži daudziem nav šaubu par to, ka Dievs palīdzēs citiem, viņiem nav grūti vingrināt savu ticību, lai otrs cilvēks saņemtu savu brīnumu, bet, kad runa ir par personīgo brīnumu, viņiem pietrūkst ticības. Ja tas attiecas uz tevi, tad esi gatavs mainīties tieši tagad. Dieva brīnums pieskarsies katram cilvēkam un arī tev.