Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

Dārgie brāļi un māsas, sveicinu jūs šodien mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā!Tas nav noslēpums, ka Dievs priecājās par Jūsu dzīves piepildījumu un veiksmi. Tomēr tas nenotiks, ja vien  jūs neuzņemsieties personīgo atbildību par savu dzīvi. Šodien es vēlos lai mēs īsumā iztirzātu, ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību. Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim,  ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību. 
„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.”  Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.””  (1.Mozus 3:12-13)
Citiem vārdiem runājot, šie cilvēki teica, ka mēs neesam atbildīgi par to ko ēdām. Pēc viņu domām, kāds cits ir atbildīgs par to. Viņi tā sprieda  tādēļ, ka nesaprata ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību.Personīgās atbildības uzņemšanās sevī ietver:
  • Atzīt, ka pats esi atbildīgs par lēmumiem savā dzīvē.
  • Atzīt, ka esi atbildīgs par to ko tu izvēlies just vai domāt.
  • Atzīt, ka tu esi tas, kas izvēlas savas dzīves virzienu.
  • Atzīt, ka tu nevari vainot citus par lēmumiem ko tu pats esi pieņēmis.
  • Noņemt aizsardzības masku un beigt pamatot to kādēļ citi būtu atbildīgi par to kas tu esi, kas ar tevi ir noticis vai kas tu varētu kļūt.
  •  Runājot par savas darbības sekām atbildības pirkstu vērst virzienā no citiem uz sevi.
  • Izprast, ka tu pats nosaki to ko jūti par notikumiem vai darbībām kas vērstas uz tevi, pat neskatoties uz to cik negatīvi tie varētu šķist.
  • Atzīt, ka pats esi sev labākais uzmundrinātājs. Nav saprātīgi un veselīgi būt atkarīgam no citu cilvēku uzmundrinājuma, bez kura tu nevari justies lieliski.
  •  Nenožēlot un neapraudāt  to cik slikti pret tevi ir izturējušies un cik daudz tev ir dzīvē darīts pāri, bet paņemt kontroli savās rokās, ieraudzīt jēgu un nospraust virzienu.
  • Atteikties no savas pārmērīgās atbildības uzņemšanās par citiem.
  • Aizsargāt, kā arī kopt savu veselību un emocionālo pašsajūtu.
  • Godīgi izanalizēt visas savas stiprās puses, dotības, talantus, labās īpašības un pozitīvos momentus.
  • Attīstīt pozitīvu attieksmi, veselīgu pašnovērtējumu, lai sekmētu savu personīgo attīstību un izaugsmi.
  • Atteikties no aizvainojuma un dusmām uz tiem, kas pagātnē tavā labā ir darījuši visu kas ir viņu spēkos, saskaņā ar savu pieredzi un zināšanām.
  • Tikt galā ar dusmām, naidu, pesimismu, un depresiju no pagātnes ievainojumiem, sāpēm, izmantošanas, sliktas attieksmes un maldināšanas.
Dieva vārds šodienai jums ir sekojošs: vai jūs uzņematies personīgo atbildību par savu dzīvi, vai arī vēl aizvien noveļat atbildību uz citiem? Pirms nākamreiz jūs vērsīsieties ar apvainojumiem pret citiem, atcerieties, ka jums ir pilnīga atbildība par savu attieksmi vai rīcību. Neviens cits kā tikai jūs esat atbildīgs par savām domām, vārdiem un rīcību. Vēlu jums svētīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams!
  • Dieva vārds – ir neizmērojami plašs atklāsmes, zināšanu un gaismas avots

    „Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.„ (Psalms 19: 9).Vēl bez zināšanām par Dieva nodrošinājumu Kristū, katram cilvēkam ir nepieciešamas zināšanas par sātana stratēģiju un nodomiem. Ja mēs nepārvaldīsim šīs zināšanas, tad sātanam izdosies mums nodarīt zaudējumus.„Jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2 Korintiešiem 2 : 11).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?