Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?
Labdien, dārgie draugi!
Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības – tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.
Mēs runājam par to, cik svarīgi mums ir ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai.
Balstoties uz piemēru no Jēzus dzīves, mēs noskaidrojām, ka:
- Jēzus Dieva gribu vērtēja augstāk par fizisko barību.
- Jēzus nekad un nekur nemeklēja Savu gribu, bet vienmēr un it visā meklēja Dieva gribu.
- Jēzum bija prioritāte attiecībā uz to, ar ko Viņš kopā pavadīja vairāk laika.
- Jēzus līksmoja(priecājās), kad mācekļi atnāca pie Viņa ar pārskatu par to, ka Viņa Vārdā tiem pakļaujas ļaunie gari.
Mēs runājām, ka Dievam ziedojies cilvēks dibina draudzību vai attiecības balstoties uz savu aicinājumu vai savu ziedošanos Dievam un vairāk laika pavada ar cilvēkiem, kuri iet tai pat virzienā, kādā dodas viņš.
Es gribētu atzīmēt arī to, ka Jēzus meklēja jebkuru iespēju, lai piepildītu Dieva gribu, un ne attaisnojumu tam, kālab Viņš nevar piepildīt Dieva gribu.
„Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu. Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, tad nāk pļaujamais laiks? – Redziet, Es jums saku: paceliet savas acis un skatait druvas, jo viņas ir baltas pļaujai. Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.”(Jāņa 4:34-36).
Dievam ziedojies cilvēks, brīdī, kad vajag celties un rīkoties, nekad neatliek darbus uz rītdienu, nekad neizmanto attaisnošanos.
Jēzus Saviem mācekļiem norādīja uz to, ka tie gatavojas gaidīt ražas novākšanu vēl četrus mēnešus, laikā, kad būtībā gaidīt vairs nevar, kad laika vairs nav. Raža jau iet postā, iet bojā, jo nepietiek roku ražas novākšanai. Laika apzināšanās vai izpratne par laiku atšķir veiksmīgus un efektīvus cilvēkus no neefektīviem un neauglīgiem cilvēkiem.
Jēzus sacīja:
„Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.”(Jāņa 9:4),
bet mācekļi runāja par to, ka tiem vēl ir četri mēneši.
Dievam ziedojies cilvēks vienmēr meklē iespēju tam, lai virzītu uz priekšu savu misiju.
Tātad, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums, kas ir ziedošanās un ko nozīmē būt par cilvēku, kurš ziedojies Dievam. Ar Savu dzīvi Jēzus parādīja mums, kā cilvēka ziedošanās ietekmē viņa dzīves veidu.
Katrs cilvēks ir kādam vai kaut kam ziedojies, jautājums ir vienīgi – kam?
Kam jūs esat ziedojušies savā dzīvē? Kam jūs sekojat savā dzīvē? Kas virza jūsu dzīvi? Kas nosaka jūsu draudzību ar cilvēkiem? Kas jums sagādā milzīgu prieku šai dzīvē? Vai jūsu ziedošanās ir saistīta ar Dieva mūžīgo mērķi un Viņa gribu jūsu dzīvei?
Lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem, kamēr jums vēl ir iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē. Es novēlu katram lasītājam ziedot sevi tam, lai piepildītu savu aicinājumu un Dieva gribu savai dzīvei.
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
