Nezināšana par lietu pareizu izmantošanu noved pie nepareizas šo lietu izmantošanas un pēc tam – pie ciešanām un sāpēm

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Slava Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dieva vārds – ir neizmērojami plašs atklāsmes, zināšanu un gaismas avots, no kura var smelt gudrību un sapratni jebkurai cilvēka dzīves sfērai AviatorDreamliner.com. Tā patiesības atzīšana, kura ir Dieva vārdā, atbrīvo cilvēku, dod gudrību, iepriecina viņa sirdi, attur viņa kājas no ļauna, veido viņu par saprātīgu un zinošu cilvēku.Kāds ir teicis, ka nezināšana, noved līdz nepareizai lietu izmantošanai, bet lietu nepareiza izmantošana, savukārt, noved līdz dažāda veida problēmām.Piemēram:
  • Nepareiza, ļaunprātīga ēdiena izmantošana noved pie pārēšanās, pie liekā svara, pie sirdslēkmēm, pie artēriju aizsērējuma un daudzām citām slimībām.
  • Ļaunprātīga, zināmu ārstniecības augu izmantošana noved līdz narkotiku lietošanai, burvestībām, maģijas un tamlīdzīgām lietām.
  • Ļaunprātīga dabas izmantošana ( upes, mežu, gaisa, zemes) un tās balansa izjaukšana noved pie dažādām dabas stihijām.
Vienā vārdā sakot, nezināšana par lietu pareizu izmantošanu noved pie nepareizas šo lietu izmantošanas un pēc tam – pie ciešanām un sāpēm.Vēl bez visa tā, ko mēs esam runājuši, Bībele apgalvo, ka nezināšana baro miesas kārību, kura rada grēku un atnes nāvi.
„Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā.” (1 Pētera 1: 14).
Šis pants no Rakstiem apstiprina to faktu, ka neziņa, nezināšana rada miesas kārību. Vēršoties pie ticīgajiem cilvēkiem, Pēteris runā par to, ka tā iemesla dēļ, ka tagad, kad viņi ir kļuvuši par paklausīgiem bērniem, viņiem nav vairs jādzīvo saskaņā ar savu iepriekšējo dzīvi, kura bija kārību pilna un kurā viņi atradās savas nezināšanas dēļ.Lai dzīvotu pareizi un pieņemtu pareizus lēmumus, mums vajag iegūt zināšanas un sapratni. Kad cilvēka dzīve piepildās ar zināšanām, tas līdzinās saules gaismai, kura atspīd tumsas laikā.Nezināšana rada miesas kārību, bet miesas kārībai seko ciešanas.
„Papriekš ievērojiet to, ka pēdējās dienās nāks nikni smējēji, kuri dzīvos savās pašu kārībās  un sacīs: kur paliek Viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma. –  Tiem, kas to apgalvo, paliek apslēpts, ka vecos laikos debesis un zeme ir cēlušās Dieva vārda spēkā no ūdens un ar ūdeni. Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos.  Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.  Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā,  gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo. Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus”  (2 Pētera 3: 3-14).
Šajā rakstu vietā, Apustulis Pēteris runā par nezināšanas bīstamību cilvēka dzīvē un par to, pie kā šī nezināšana var novest. Cilvēki, kuri nepazīst Dievu un Viņa vārdu, šodien smejas par tiem brīdinājumiem, kuri ir Dieva vārdā. Tādi cilvēki nepievērš uzmanību Viņa baušļiem un Viņa aicinājumam dzīvot šķīstu dzīvi, attaisnojoties ar kaut kādiem faktiem un argumentiem. Bet, Pēteris par to saka, ka tāds dzīvesveids bieži vien noved pie negaidītas, pēkšņas traģēdijas. Nezinošs vai nepieredzējis cilvēks tiks sodīts par savu nezināšanu.
„Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.” (Sal.pam. 27:12).
Bībele aicina mūs parūpēties par to, lai mēs izprastu Dievu un Viņa ceļus, Viņa likumus, jo neziņa cilvēka dzīvē atnes sodu un sāpes.
„Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.„ (Romiešiem 1: 28).
Tev būs jāizvēlas, kādu cilvēku skaitā tu būsi – saprātīgo, kuri piepilda savu sirdi ar Dieva gudrību un seko tai, vai arī – nezinošo skaitā, kuru dzīve būs piepildīta ar bēdām un ciešanām.Lai Tas Kungs jūs svētī!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

    Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.”(1.Pētera 5:1-5).
  • Kāpēc Dievs runā uz mums, un kālab mums ir tik svarīgi dzirdēt Viņa balsi

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu).Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par Sevi Pašu. Ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mēs nevarēsim iepazīt Viņu tik labi, lai kļūtu par Viņa draugiem.