Pārmaiņu filozofija

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu.Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Šodien es vēlētos parunāt ar jums par tēmu: „Pārmaiņu filozofija”.Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.Visbiežāk tad, kad Dievs mūs aicina mainīt savus ceļus, rīkoties un domāt savādāk, viss mūsos kliedz un pretojas tam. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, jo nesaprotam, ka, bez pārmaiņām, kristieša dzīve un kļūšana par Jēzus Kristus mācekli nav iespējama. No paša sākuma līdz pat beigām, kristieša dzīve – tas ir aicinājums uz pārmainām un pārveidošanos. Tālab, mums vajag atvērt sevi pārmaiņām un ļaut Dievam mūs mainīt.Es vēlos, lai ikvienam no jums, kas lasāt šo ikdienas vārdu, apkārt esošie cilvēki būtu patīkami pārsteigti par tām pozitīvajām pārmaiņām, kuras Tas Kungs veic jūsos.Dievs var mainīt mūsu dzīvi līdz nepazīšanai. Vai jūs ticat, ka tas ir iespējams?Mums pastāvīgi ir nepieciešams mainīties un mums ir nepieciešamas pārmaiņas mūsu dzīvē, jo mēs vēl joprojām neesam pilnīgi.Kurš no jums domā, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību savā dzīvē un tam vairs nav vajadzīgas pārmaiņas? Es domāju, ka neviens godīgs cilvēks nevarēs teikt, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību. Es domāju, ka mēs ikviens varam parakstīties zem brīnišķīgajiem apustuļa Pāvila vārdiem no Vēstules Filipiešiem: 
„Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat, kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.”(Filipiešiem 3:12-15).
 Neviens no mums vēl nav sasniedzis pilnību. Mums visiem vēl ir jātiecas uz pārmaiņām personīgajā dzīvē, ar nolūku, lai sasniegtu „ goda balvu – Dieva debesu aicinājumu Kristū Jēzū.”Vienīgais , kurš nemainās, – tas ir Dievs, Tas Kungs Cebaots. Dievam nevajag mainīties, jo Viņš ir – pilnības etalons. Dievs ir pilnīgs Dievs. Dieva domas un Viņa principi nemainās, Viņa jūtas nemainās. Itin viss, kas skar Dievu nemainās. Tālab, lai līdzinātos Dievam, jāmainās ir mums.Dievs ir ieinteresēts tajā, lai mēs mainītos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam. Tikai tā mēs varēsim būt patiesi laimīgi šajā dzīvē. Dievs zina, ka paši par sevi mēs nespēsim mainīties, tālab, Viņš veic šīs pārmaiņas mūsos un dara to tādā mērā, kā mēs sadarbojamies ar Viņu.Dievam ir daudz līdzekļu, ar kuru palīdzību Viņš maina mūs. Un tas ir tas , ko es saucu par Dieva pārmaiņu filozofiju.Uzreiz gribu atzīmēt, ka Dievu vairāk ieinteresē jūsu raksturs, nevis jūsu ērtības. Es zinu, ka daudziem šāds paziņojums ne visai patīk un tas viņus mulsina. Taču, mums visiem nāksies rēķināties ar šo patiesību. Vēlreiz atkārtošu, ka Dievs liek augstāku likmi uz mūsu raksturu, nekā mūsu ērtībām.Mūsu dzīvē pārmaiņas ir nepieciešams komponents jau sākot ar to brīdi, kad mēs uzsākam savu ceļu kā kristieši un līdz pat mūsu zemes gājuma beigām. Dievs mūs aicina uz pārmaiņām! Šo pārmaiņu mērķis – mūsu rakstura maiņa.Ja tu neesi gatavs mainīties, ja tu vēl joprojām pretojies pārmaiņām, tad tu vēl neesi gatavs kļūt par Jēzus Kristus mācekli. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? III

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš sevis to labvēlību, kāda ir staigāšanai Dievbijībā, piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva, jo par to ir teikts Dieva Vārdā. Lepnie un augstprātīgie cilvēki agrāk vai vēlāk tiks pazemoti, viņu dzīve būs piepildīta ar kritieniem un bojāeju.Ja mēs vēlamies izpelnīties paaugstināšanu no Dieva, tad mums jāstaigā pazemībā un paklausībā Dieva priekšā.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.