Pārmaiņu filozofija

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu.Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Šodien es vēlētos parunāt ar jums par tēmu: „Pārmaiņu filozofija”.Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.Visbiežāk tad, kad Dievs mūs aicina mainīt savus ceļus, rīkoties un domāt savādāk, viss mūsos kliedz un pretojas tam. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, jo nesaprotam, ka, bez pārmaiņām, kristieša dzīve un kļūšana par Jēzus Kristus mācekli nav iespējama. No paša sākuma līdz pat beigām, kristieša dzīve – tas ir aicinājums uz pārmainām un pārveidošanos. Tālab, mums vajag atvērt sevi pārmaiņām un ļaut Dievam mūs mainīt.Es vēlos, lai ikvienam no jums, kas lasāt šo ikdienas vārdu, apkārt esošie cilvēki būtu patīkami pārsteigti par tām pozitīvajām pārmaiņām, kuras Tas Kungs veic jūsos.Dievs var mainīt mūsu dzīvi līdz nepazīšanai. Vai jūs ticat, ka tas ir iespējams?Mums pastāvīgi ir nepieciešams mainīties un mums ir nepieciešamas pārmaiņas mūsu dzīvē, jo mēs vēl joprojām neesam pilnīgi.Kurš no jums domā, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību savā dzīvē un tam vairs nav vajadzīgas pārmaiņas? Es domāju, ka neviens godīgs cilvēks nevarēs teikt, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību. Es domāju, ka mēs ikviens varam parakstīties zem brīnišķīgajiem apustuļa Pāvila vārdiem no Vēstules Filipiešiem: 
„Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat, kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.”(Filipiešiem 3:12-15).
 Neviens no mums vēl nav sasniedzis pilnību. Mums visiem vēl ir jātiecas uz pārmaiņām personīgajā dzīvē, ar nolūku, lai sasniegtu „ goda balvu – Dieva debesu aicinājumu Kristū Jēzū.”Vienīgais , kurš nemainās, – tas ir Dievs, Tas Kungs Cebaots. Dievam nevajag mainīties, jo Viņš ir – pilnības etalons. Dievs ir pilnīgs Dievs. Dieva domas un Viņa principi nemainās, Viņa jūtas nemainās. Itin viss, kas skar Dievu nemainās. Tālab, lai līdzinātos Dievam, jāmainās ir mums.Dievs ir ieinteresēts tajā, lai mēs mainītos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam. Tikai tā mēs varēsim būt patiesi laimīgi šajā dzīvē. Dievs zina, ka paši par sevi mēs nespēsim mainīties, tālab, Viņš veic šīs pārmaiņas mūsos un dara to tādā mērā, kā mēs sadarbojamies ar Viņu.Dievam ir daudz līdzekļu, ar kuru palīdzību Viņš maina mūs. Un tas ir tas , ko es saucu par Dieva pārmaiņu filozofiju.Uzreiz gribu atzīmēt, ka Dievu vairāk ieinteresē jūsu raksturs, nevis jūsu ērtības. Es zinu, ka daudziem šāds paziņojums ne visai patīk un tas viņus mulsina. Taču, mums visiem nāksies rēķināties ar šo patiesību. Vēlreiz atkārtošu, ka Dievs liek augstāku likmi uz mūsu raksturu, nekā mūsu ērtībām.Mūsu dzīvē pārmaiņas ir nepieciešams komponents jau sākot ar to brīdi, kad mēs uzsākam savu ceļu kā kristieši un līdz pat mūsu zemes gājuma beigām. Dievs mūs aicina uz pārmaiņām! Šo pārmaiņu mērķis – mūsu rakstura maiņa.Ja tu neesi gatavs mainīties, ja tu vēl joprojām pretojies pārmaiņām, tad tu vēl neesi gatavs kļūt par Jēzus Kristus mācekli. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Vai tu priekš savas paaudzes kļūsi par cilvēku, kurš līdzinās Noa?

    „Šis ir stāsts par Noa: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.” (1Mozus 6:9) 1. Noa bija taisns cilvēks. 2. Noa bija taisns un bezvainīgs cilvēks savā dzimtā, savā paaudzē. 3. Noa staigāja Dieva priekšā. Kad Dievs atrod tādu cilvēku, Viņš nostiprina Savu derību ar viņu.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.