Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana II

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, ko mūsu dzīvē ienes piedošana no Dieva. Mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Piedošana no Dieva anulē mūsu parādus.
 
  1. Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).
 
  1. Piedošana dod mums līdz ar visiem svētajiem pieeju mantojumam no Dieva.
 
  1. Piedošana atjauno mūsos pestīšanas prieku.
 
  1. Piedošana mīkstina mūsu sirdi attiecībā pret citiem cilvēkiem.
 Šodien mēs paskatīsimies uz to, ko vēl mūsu dzīvē atnes piedošana no Dieva. 6.Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. 
„ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. ”(Psalms 32:5).
 
„Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,” (1.Jāņa 3:21).
 Grēks rada mūsos vainas apziņu, bet vainas apziņa – laupa cilvēkam pārliecību un dara viņa ticību pasīvu. Neviens cilvēks nav pārliecināts par atbildes saņemšanu no Dieva, ja viņa sirds ir pilna nosodījuma Ja cilvēks jūtas vainīgs, viņš jebkuru negatīvu notikumu savā dzīvē pieņem kā kaut ko nenovēršamu. Šādā gadījumā cilvēks domā, ka viņš ir pelnījis tikai ko sliktu savā dzīvē, un tāpēc, viņš nav spējīgs cīnīties tam visam pretī vai pieņemt labklājību dzīvē. Mēs redzam apstiprinājumu tam Jāzepa brāļu dzīvē. 
„Un tie cits citam sacīja: “Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” Un Rūbens tiem atbildēja: “Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, – bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas.” Un viņi nezināja, ka Jāzeps viņus saprata, jo tur bija tulks starp tiem.”(1.Mozus 42:21-23).
 Vainas apziņa ne tikai atņem cilvēkam pārliecību, bet arī nostiprina viņā personīgās mazvērtības sajūtu. Savukārt piedošana anulē to visu. 7.Piedošana atbrīvo cilvēku no viņa pagātnes. Mūsu pagātnei ir milzīga ietekme uz mums. Iespējams, mēs esam kaut ko iemācījušies no tā, kas notika mūsu dzīvē, bet mēs nevaram aizbēgt no pagātnē notikušā. Mēs varam censties aizmirst pagātni, bet mēs nevaram to pārveidot. Mūsu pagātne ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Brīvība no mūsu pagātnes negatīvās ietekmes ir iespējama tikai caur piedošanu no Dieva. Vēlreiz vērsīsimies pie stāsta par Jēkaba dēlu dzīvi, kuri pārdeva savu brāli Jāzepu verdzībā. Šis notikums vajāja Jāzepa brāļus visu viņu dzīvi. Pat tad, kad Jāzeps viņiem sacīja, ka ir tiem piedevis, viņi tik un tā juta bailes un nevarēja atbrīvoties no savas pagātnes. Šīs mokas sasniedza savu kulmināciju brīdī, kad nomira viņu tēvs. Brāļi bija pārliecināti, ka tagad Jāzeps noteikti atgādinās viņiem par visu to ļaunumu, ko tie attiecībā pret viņu izdarīja pagātnē, un sāks viņiem atriebties. Tikai kārtējais apliecinājums no Jāzepa puses par to, ka viņš patiesi ir tiem piedevis, atnesa patiesu brīvību brāļu dzīvē. Tāds brīnums iespējams tikai caur piedošanu 
„ Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka viņu tēvs ir miris, tad tie sacīja: “Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.” Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: “Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams: sakait tā Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, jo tie tev darījuši ļaunu! – Bet tagad piedod mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!” Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: “Redzi, mēs tev gribam būt vergi.” Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā? Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus. Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.” (1.Mozus 50:15-21).
 Kāda brīvība ienāca šo cilvēku sirdīs brīdī, kad viņi izdzirdēja Jāzepu sakām: „JUMS IR PIEDOTS!” Daži notikumi mūsu dzīvē norāda uz kļūdām un grēkiem mūsu pagātnē, bet, caur piedošanu mēs varam tapt brīvi no pagātnes grēku ietekmes un sekām. Mums ir jāsaprot un jāpraktizē piedošanas spēks un priekšrocības. Kāda varena privilēģija – saņemt piedošanu! Svētīgs tas cilvēks, kura grēki un parādi ir piedoti! Tiksimies rīt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

    „Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem

    Kalpošana dara mūs līdzīgus Dievam. Dievs Savā būtībā ir žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs. Un tieši caur kalpošanu Dieva bērni parāda Debesu Tēva žēlsirdību un līdzcietību. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un pārveidot mūs Jēzus Kristus līdzībā. Dievs vēlās, lai mēs atspoguļojam tās pašas rakstura īpašības, kas ir raksturīgas Jēzum, jo tieši Jēzus atklāja mums Dievu. Mēs jau runājām, ka izmaiņas nenotiek automātiski. Izmaiņas notiek tādā mērā, kā mēs īstenojam dzīvē Dieva baušļus un principus. Kalpošana ir viens no Dieva instrumentiem, ar kura palīdzību Dievs rada mūsos pārmaiņas un dara līdzīgus mūs Jēzum Kristum.
  • Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

    Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

    Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.