Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana II

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, ko mūsu dzīvē ienes piedošana no Dieva. Mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Piedošana no Dieva anulē mūsu parādus.
 
  1. Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).
 
  1. Piedošana dod mums līdz ar visiem svētajiem pieeju mantojumam no Dieva.
 
  1. Piedošana atjauno mūsos pestīšanas prieku.
 
  1. Piedošana mīkstina mūsu sirdi attiecībā pret citiem cilvēkiem.
 Šodien mēs paskatīsimies uz to, ko vēl mūsu dzīvē atnes piedošana no Dieva. 6.Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. 
„ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. ”(Psalms 32:5).
 
„Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,” (1.Jāņa 3:21).
 Grēks rada mūsos vainas apziņu, bet vainas apziņa – laupa cilvēkam pārliecību un dara viņa ticību pasīvu. Neviens cilvēks nav pārliecināts par atbildes saņemšanu no Dieva, ja viņa sirds ir pilna nosodījuma Ja cilvēks jūtas vainīgs, viņš jebkuru negatīvu notikumu savā dzīvē pieņem kā kaut ko nenovēršamu. Šādā gadījumā cilvēks domā, ka viņš ir pelnījis tikai ko sliktu savā dzīvē, un tāpēc, viņš nav spējīgs cīnīties tam visam pretī vai pieņemt labklājību dzīvē. Mēs redzam apstiprinājumu tam Jāzepa brāļu dzīvē. 
„Un tie cits citam sacīja: “Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” Un Rūbens tiem atbildēja: “Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, – bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas.” Un viņi nezināja, ka Jāzeps viņus saprata, jo tur bija tulks starp tiem.”(1.Mozus 42:21-23).
 Vainas apziņa ne tikai atņem cilvēkam pārliecību, bet arī nostiprina viņā personīgās mazvērtības sajūtu. Savukārt piedošana anulē to visu. 7.Piedošana atbrīvo cilvēku no viņa pagātnes. Mūsu pagātnei ir milzīga ietekme uz mums. Iespējams, mēs esam kaut ko iemācījušies no tā, kas notika mūsu dzīvē, bet mēs nevaram aizbēgt no pagātnē notikušā. Mēs varam censties aizmirst pagātni, bet mēs nevaram to pārveidot. Mūsu pagātne ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Brīvība no mūsu pagātnes negatīvās ietekmes ir iespējama tikai caur piedošanu no Dieva. Vēlreiz vērsīsimies pie stāsta par Jēkaba dēlu dzīvi, kuri pārdeva savu brāli Jāzepu verdzībā. Šis notikums vajāja Jāzepa brāļus visu viņu dzīvi. Pat tad, kad Jāzeps viņiem sacīja, ka ir tiem piedevis, viņi tik un tā juta bailes un nevarēja atbrīvoties no savas pagātnes. Šīs mokas sasniedza savu kulmināciju brīdī, kad nomira viņu tēvs. Brāļi bija pārliecināti, ka tagad Jāzeps noteikti atgādinās viņiem par visu to ļaunumu, ko tie attiecībā pret viņu izdarīja pagātnē, un sāks viņiem atriebties. Tikai kārtējais apliecinājums no Jāzepa puses par to, ka viņš patiesi ir tiem piedevis, atnesa patiesu brīvību brāļu dzīvē. Tāds brīnums iespējams tikai caur piedošanu 
„ Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka viņu tēvs ir miris, tad tie sacīja: “Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.” Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: “Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams: sakait tā Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, jo tie tev darījuši ļaunu! – Bet tagad piedod mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!” Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: “Redzi, mēs tev gribam būt vergi.” Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā? Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus. Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.” (1.Mozus 50:15-21).
 Kāda brīvība ienāca šo cilvēku sirdīs brīdī, kad viņi izdzirdēja Jāzepu sakām: „JUMS IR PIEDOTS!” Daži notikumi mūsu dzīvē norāda uz kļūdām un grēkiem mūsu pagātnē, bet, caur piedošanu mēs varam tapt brīvi no pagātnes grēku ietekmes un sekām. Mums ir jāsaprot un jāpraktizē piedošanas spēks un priekšrocības. Kāda varena privilēģija – saņemt piedošanu! Svētīgs tas cilvēks, kura grēki un parādi ir piedoti! Tiksimies rīt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Plānošana palīdz mums atklāt priekš sevis dzīves mērķi un virzīt mūsu centienus šī mērķa realizēšanai

    Bībele runā par to, ka: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības! ” (Sāl. pam.29: 18).Citā tulkojumā jēdziens „atklāsme” tiek tulkots, kā izpirkšanas atklāsme no Dieva, bet vārds „mežonīga” tiek tulkots, kā bojāeja. Tātad, bez skaidras izpratnes par izpirkšanas mērķi, Dieva tauta iet bojā, tāpēc ka ir mežonīga un nevaldāma.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Priecājies tai Kungā! II

    Dārgie draugi, Dievs vēlreiz mudina mūs kalpot Viņam ar prieku. Jēzus reiz teica saviem mācekļiem: „Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas, 10:20). Ja tavs vārds ierakstīts Mūžīgās Dzīvības grāmatā, ja esi Dieva bērns, tad esi arī Kristus līdzmantinieks. Un tas ir pietiekoši, lai tu priecātos un pateiktos Dievam par katru dienu.
  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.