Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana II

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, ko mūsu dzīvē ienes piedošana no Dieva. Mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Piedošana no Dieva anulē mūsu parādus.
 
  1. Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).
 
  1. Piedošana dod mums līdz ar visiem svētajiem pieeju mantojumam no Dieva.
 
  1. Piedošana atjauno mūsos pestīšanas prieku.
 
  1. Piedošana mīkstina mūsu sirdi attiecībā pret citiem cilvēkiem.
 Šodien mēs paskatīsimies uz to, ko vēl mūsu dzīvē atnes piedošana no Dieva. 6.Piedošana atbrīvo mūs no vainas apziņas. 
„ Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. ”(Psalms 32:5).
 
„Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,” (1.Jāņa 3:21).
 Grēks rada mūsos vainas apziņu, bet vainas apziņa – laupa cilvēkam pārliecību un dara viņa ticību pasīvu. Neviens cilvēks nav pārliecināts par atbildes saņemšanu no Dieva, ja viņa sirds ir pilna nosodījuma Ja cilvēks jūtas vainīgs, viņš jebkuru negatīvu notikumu savā dzīvē pieņem kā kaut ko nenovēršamu. Šādā gadījumā cilvēks domā, ka viņš ir pelnījis tikai ko sliktu savā dzīvē, un tāpēc, viņš nav spējīgs cīnīties tam visam pretī vai pieņemt labklājību dzīvē. Mēs redzam apstiprinājumu tam Jāzepa brāļu dzīvē. 
„Un tie cits citam sacīja: “Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” Un Rūbens tiem atbildēja: “Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, – bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas.” Un viņi nezināja, ka Jāzeps viņus saprata, jo tur bija tulks starp tiem.”(1.Mozus 42:21-23).
 Vainas apziņa ne tikai atņem cilvēkam pārliecību, bet arī nostiprina viņā personīgās mazvērtības sajūtu. Savukārt piedošana anulē to visu. 7.Piedošana atbrīvo cilvēku no viņa pagātnes. Mūsu pagātnei ir milzīga ietekme uz mums. Iespējams, mēs esam kaut ko iemācījušies no tā, kas notika mūsu dzīvē, bet mēs nevaram aizbēgt no pagātnē notikušā. Mēs varam censties aizmirst pagātni, bet mēs nevaram to pārveidot. Mūsu pagātne ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Brīvība no mūsu pagātnes negatīvās ietekmes ir iespējama tikai caur piedošanu no Dieva. Vēlreiz vērsīsimies pie stāsta par Jēkaba dēlu dzīvi, kuri pārdeva savu brāli Jāzepu verdzībā. Šis notikums vajāja Jāzepa brāļus visu viņu dzīvi. Pat tad, kad Jāzeps viņiem sacīja, ka ir tiem piedevis, viņi tik un tā juta bailes un nevarēja atbrīvoties no savas pagātnes. Šīs mokas sasniedza savu kulmināciju brīdī, kad nomira viņu tēvs. Brāļi bija pārliecināti, ka tagad Jāzeps noteikti atgādinās viņiem par visu to ļaunumu, ko tie attiecībā pret viņu izdarīja pagātnē, un sāks viņiem atriebties. Tikai kārtējais apliecinājums no Jāzepa puses par to, ka viņš patiesi ir tiem piedevis, atnesa patiesu brīvību brāļu dzīvē. Tāds brīnums iespējams tikai caur piedošanu 
„ Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka viņu tēvs ir miris, tad tie sacīja: “Ka tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.” Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: “Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams: sakait tā Jāzepam: piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, jo tie tev darījuši ļaunu! – Bet tagad piedod mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!” Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja. Tagad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: “Redzi, mēs tev gribam būt vergi.” Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā? Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus. Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.” (1.Mozus 50:15-21).
 Kāda brīvība ienāca šo cilvēku sirdīs brīdī, kad viņi izdzirdēja Jāzepu sakām: „JUMS IR PIEDOTS!” Daži notikumi mūsu dzīvē norāda uz kļūdām un grēkiem mūsu pagātnē, bet, caur piedošanu mēs varam tapt brīvi no pagātnes grēku ietekmes un sekām. Mums ir jāsaprot un jāpraktizē piedošanas spēks un priekšrocības. Kāda varena privilēģija – saņemt piedošanu! Svētīgs tas cilvēks, kura grēki un parādi ir piedoti! Tiksimies rīt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.