Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

Bez visa iepriekšminētā, ar nastu, krāmiem mēs saprotam tās lietas, kam jūs tērējat jums doto laiku, kas vai kurš zog jūsu laiku un neļauj jums darīt pareizas un svarīgas lietas. Dievs saka, lai mēs atbrīvojamies no visiem šāda veida krāmiem. Mums jāizveido ieradums tērēt laiku svarīgām un vajadzīgām lietām. Ikvienam no mums katru dienu ir vajadzīgs laiks, kad lasām un piepildāmies ar Dieva Vārdu. Dievs norāda, ka mums jāpārskata tas, kam mēs tērējam savu laiku. Ir svarīgi izvākt no dzīves visu, kas padara mūsu dzīvi neefektīvu, kas mums traucē maksimāli izlietot mums uzticētos resursus. Nastas mums traucē būt efektīviem. Tāpēc mums jāveic revīzija, lai noskaidrotu, kas mums traucē kļūt efektīviem. Mums jāveido ieradumi, kuri mums palīdzēs kļūt efektīvākiem, kuri palīdzēs atbrīvoties no nepareiziem ieradumiem. Pats svarīgākais Dieva resurss, ko Viņš ir devis katram cilvēkam- tā ir dzīve un laiks. Tāpēc ir tik svarīgi sekot, lai mums dotais laiks netiktu iztērēts veltīgi. Laikam piemīt īpašība ātri aizlidot, un to vairs nevar atgriezt.No Vēstules Ebrejiem 12:1 mēs redzam, ka mums jānomet ne tikai savas nastas, bet arī grēks, kas ap mums tinas. Kas tas ir? Tas ir tas grēks, kas jums ir vistuvākais, kurš ātri paņem jūs savā varā un ievelk sevī. Tas bieži kļūst par ieradumu, bet Dievs saka, ka tas viss ir jāizmet no sevis un no savas dzīves. Ja Dievs to saka, tas nozīmē, ka ir iespējams grēku izmest un aizvākt no savas dzīves. Kas mums var palīdzēt nomest grēku, kas ap mums tinas? Bībele saka, ka mēs varam atzīties par šo grēku mums uzticētam cilvēkam. Tāpat arī Bībelē teikts, ka mēs varam lūgt, lai par mums aizlūdz, lai mēs atbrīvojamies no šī grēka, ja redzam, ka paši netiekam ar to galā. Jūs varat atrast cilvēku, kuram jūs uzticaties, kurš mīl Dievu un stāv par patiesību, un vērsties pie viņa pēc garīgas palīdzības un padoma, lai atbrīvotos no grēka. Jūs varat lūgt Dievu ar šo cilvēku tik ilgi, līdz atnāk pilnīga uzvara pār šo grēku. Mēs lasām:
1.Korintiešiem 9:25-27- Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.
 Pāvils šeit runā par to, ka visi ir sacīkšu dalībnieki, visi, kuri skrien, atturas no visa. Bet viņi to dara konkrēta mērķa dēļ – lai dabūtu balvu. Ko nozīmē atturēties? Tas nozīmē attīstīt pareizus ieradumus, atbrīvoties no nastām un grēka, kas ap mums tinas. Mēs, kā Dieva bērni, kuriem ir Dieva aicinājums, piedalāmies skrējienā, kura beigās Dievs apbalvos tos, kuri bija Viņam uzticīgi. Dieva balva vai vainags – tas ir daudz labāk nekā iznīcīgais zemes vainags. Tāpēc mums sevi jādisciplinē Dieva balvas dēļ. Pāvils saka, ka «es norūdu un kalpinu savu miesu», lai netiktu diskvalificēts. Viens no veidiem, kas palīdzēja Pāvilam norūdīt miesu, bija gavēnis. Gavēnis ir saistīts ar atturēšanos, lai sasniegtu mērķi. Atturēšanās no ēdiena, no miesas iegribām, lai stiprinātu savu garu. Kad mēs apzināti atturamies no savām vēlmēm, apetītes, lai stiprinātu garu, noteikti saņemsim balvu no Dieva.

Līdzīgi raksti