Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 2.daļa

[dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā mācītājs Rufuss turpināja mācīt par tēmu „Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība”. Mēs visi esam pārvaldnieki. Bet katram no mums ir jāatklāj pašam, kurš ir zemes un visa, kas to piepilda, patiesais Valdnieks. Patiesais zemes Saimnieks un Valdnieks ir Dievs. Viss, kas mums uz doto brīdi pieder, un viss, ko mēs lietojam vai izmantojam, nepieder mums, bet Dievam. Dievs ļauj mums tikai pārvaldīt to, kas pieder Viņam. Par savu pārvaldīšanu mums katram nāksies atskaitīties Viņa priekšā. Ja es dzīvoju, apzinoties šo patiesību, tad visa mana darbība un visa mana dzīve tiks celta saskaņā ar Dieva vēlmēm.

Ja jūs ticat tam, ka visa Saimnieks ir Dievs, tad padomājiet, kādā veidā tas izpaužas jūsu dzīvē.

Bībele saka, ka Dievam pieder pilnīgi viss – Visums un tas, kas to piepilda. Bībelē ir teikts, ka visa vara pieder Dievam. Tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kuram šodien ir (pieder) kāda vara (prezidents, kompānijas vadītājs, skolotājs, mācītājs utt.), patiesībā nav šīs varas saimnieks, bet tikai pārvaldnieks jeb pagaidu lietotājs. Saskaņā ar Bībeli, vecākiem, attiecībā uz saviem bērniem, ir dota vara no Dieva. Taču arī šī vara nepieder pašiem vecākiem, bet gan Dievam. Ja cilvēks dzīvos saskaņā ar šo patiesību, tad viņš neuzdrošināsies šo varu izmantot ļaunprātīgi, pazemojot cilvēkus, kuri atrodas viņa pakļautībā. Kāpēc? Cilvēks apzināsies, ka viņam nāksies atskaitīties Dieva priekšā par to, kā viņš ir izmantojis viņam doto varu un ar to kalpojis Dievam. Vara tiek dota kalpošanai cilvēkiem un Dieva Valstības ietekmes paplašināšanai uz zemes. Vara no Dieva – tā ir cilvēka privilēģija, kas ietver arī atbildību Viņa priekšā par to, kā šī vara tiks izmantota. Darba devējiem nav varas pār strādniekiem, – tiem jāizmanto šī vara kā Dieva pārvaldniekiem.

Līdzīgi raksti

  • Mūsu aicinājums – iet 4 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja sludināt par tēmu „Mūsu aicinājums – iet!”. Katra cilvēka dzīves mērķis ir tajā, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva. Iet tur, kur vēlas Dievs, – tā ir ticīga cilvēka aicinājuma sastāvdaļa. Lai ietu, cilvēkam ir jābūt kustībā.
  • Dievkalpojuma pārskats

    Dievs vēlās, lai mēs visās lietās paļaujamies uz Viņu un būtu atkarīgi no Viņa. Dievs vēlās lai mēs vienmēr būtu ar Viņu. Dievam ir plāns priekš mums un šis plāns bija jau pirms mūsu ierašanās šeit uz zemes. Dieva plāns nav mainījies. Dieva plāns ir piepildīt zemi ar cilvēkiem pēc Dieva tēla un līdzības, kuri izplatīs Dieva Valstību.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Kas ir Hīvieši? Giganti tavā zemē 3 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mēs nedrīkstam pierast pie Dieva Vārda, nedrīkstam izturēties pret Vārdu kā pret kaut ko ierastu. Daudzu ticīgo problēma ir tā, ka, tā kā savas dzīves laikā tie ir dzirdējuši tik daudz svētrunu, tad nekas no dzirdētā vairs neatstāj uz viņiem nekādu iespaidu, jo tiem šķiet, ka viņi jau visu zina. Tas ir ļoti bīstami – daudzo zināšanu dēļ nievājoši izturēties pret Dieva Vārdu. Dievs, sūtot Savu Vārdu, nerunā uz mūsu prātu, bet runā uz mūsu sirdi, jo..
  • Kas tā ir par tautu – Amorieši?

    Svētdienas dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja, – ka Dievs ir Saviem bērniem sagatavojis zemi – garīgo mantojumu no Viņa. Bet, lai es varētu ieiet un iegūt šo zemi, man ir jāiemācās cīnīties un uzvarēt garīgos pretiniekus, kuri atrodas šajā zemē. Gribam mēs to vai negribam, ticam mēs tam vai nē, bet mēs atrodamies karā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *