Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 2.daļa

Mums jāsaprot, ka katrs no mums atbildēs Dieva priekšā par to, kā mēs dzīvojām un ko darījām uz zemes.

Neaizmirstiet, ka visam tam, ko Dievs jums atļauj lietot vai izmantot, Saimnieks ir Dievs, nevis jūs. Cilvēks, kuram atklājusies šī patiesība, nekad ļaunprātīgi neizmantos varu, jo saprot, ka ikviena vara ir no Dieva. Mēs zinām, ka katrai valstij ir sava zeme. Kam nav savas zemes, tam nav arī savas valsts. Mūsu valstij Latvijai arī ir sava zeme, savas noteiktas robežas. Bet katras valsts iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka arī zeme pieder Dievam, bet viņi ir tikai pārvaldnieki un pagaidu lietotāji tam, kas pieder Viņam. Bībelē ir teikts:

Apustuļu darbi 17:24-28 – Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts.

  Zemes konkrētās robežas katrai tautai dotas, lai šī tauta pārvaldītu zemi Dieva – patiesā Saimnieka – labad. Mēs nevaram darīt ar zemi visu to, ko mēs gribam, jo šī zeme pieder Dievam, un mums nāksies atskaitīties Viņam par mūsu attieksmi un pārvaldīšanu.