Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 3.daļa

Lai mēs būtu par labiem pārvaldniekiem Dieva labad, mums vajag:

1.veltīt Dievam savu dzīvi un visu to, kas mums ir;

2.itin visā pakļaut sevi Dievam;

3.ar savu dzīvi slavēt un paaugstināt Dievu;

4.būt paklausīgiem tam, ko Dievs saka Savā Vārdā.

Katram no mums ir svarīgi iemācīties dzirdēt Dieva balsi un pakļauties šai balsij. Prasme dzirdēt Dieva balsi vistiešākajā veidā ir saistīta ar pārvaldīšanas principa izpratni.Dievs gaida, ka Viņa bērni itin visā pakļausies Viņam labprātīgi, nevis piespiedu kārtā. Bībelē ir teikts, ka labprātīgu (priecīgu) devēju Dievs mīl (2.Kor.9:7). Dievam paklausīgs jeb pazemīgs cilvēks ir tāds cilvēks, kurš pieņēmis labprātīgu lēmumu sekot Viņam, būt paklausīgam Viņam un kalpot.Kādas īpašības Dievs gaida no Saviem pārvaldniekiem?

1.    Uzticību.

Dievs gaida no pārvaldniekiem uzticību. Uzticīgu cilvēku nav vajadzības pārbaudīt, jo viņš apzinās, ka Dievs visu redz un visu zina. Uzticīgs cilvēks pārstāv nevis savas intereses, bet gan sava Saimnieka intereses. Vienā no savām vēstulēm apustulis Pāvils rakstīja, ka nav bijis uzticīgāka cilvēka par viņa mācekli Timoteju, kurš precīzi nodeva citiem to, ko tam bija mācījis Pāvils (Filip.2:19-23). Bez tam, vēršoties pie Timoteja, Pāvils lūdza viņam nodot dzirdēto mācību UZTICĪGIEM cilvēkiem, kuri spējīgi to nodot tālāk (2.Tim.2:2). Uzticīgs cilvēks – tas ir uzticams cilvēks. Uzticīgs cilvēks augstu vērtē un mīl savu saimnieku. Un Dievs gaida, ka mēs būsim uzticami un uzticīgi tajā lietā, uz kuru Viņš mūs kā pārvaldniekus ir aicinājis. Uzticīgs cilvēks nepievils, nenodos, nepametīs iesākto darbu, bet noteikti izpildīs un novedīs iesākto līdz galam. Lai uz zemes varētu veikt Dieva Valstības darbus, Dievam ir vajadzīgi uzticīgi pārvaldnieki. Uzticīgs cilvēks spēj nodot nākamajām paaudzēm Dieva patiesību, saņemtu no Tā Kunga. Tieši caur uzticīgiem pārvaldniekiem uz šīs zemes paplašinās Dieva Valstība.

2.    Atbildību.

Dieva pārvaldnieks uz zemes – tas ir par saviem vārdiem un darbiem atbildīgs cilvēks. Atbildīgs cilvēks vienmēr izrāda iniciatīvu. Atbildīgs cilvēks domā par to, kā laist apgrozībā un pavairot to, ko tam dāvājis Dievs. Bezatbildīgs cilvēks, tieši pretēji, neizrāda nekādu iniciatīvu, bet tikai gaida, kad tam pateiks, kas ir jādara. Ja tādam cilvēkam nepateiks, tad viņš arī neko nedarīs. Atbildīgs cilvēks problēmu atrisināšanai un sava aicinājuma piepildīšanai pieiet radoši. Atbildīgs cilvēks domā par uzlabošanu un peļņu savam Saimniekam.

3.    Atskaitīšanos.

Labs pārvaldnieks noteikti atskaitīsies Dievam un tiem cilvēkiem, zem kuru garīgās varas Dievs viņu būs nolicis. Labs pārvaldnieks jebkurā mirklī ir gatavs atskaitīties par to, ko viņš dara ar viņam uzticētajiem resursiem. Tikai tādu cilvēku, kurš gatavs atskaitīties, var uzskatīt par labu pārvaldnieku.

4.    Vēlēšanos mācīties.

Labs pārvaldnieks ļaujas, ka viņu māca. Cilvēks, kuru grūti mācīt, kurš domā, ka viņš visu zina, – tāds nevarēs kļūt par labu pārvaldnieku Tam Kungam. Cilvēks, kuru grūti mācīt, – tas ir lepns cilvēks. Dievs dod Savu labvēlību pazemīgajiem, bet lepnajiem – pretojas.

Līdzīgi raksti

  • Zemes iekarošana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)

    Šo svētdien sludināja Jesaja (Isaiah Baiyekusi).Jesaja visiem atgādināja, ka no šā gada sākuma Dievs pastāvīgi runā par to, ka mums jāiekaro zeme, kuruViņš priekš mums ir sagatavojis. Un Dievs māca mums, kā mēs to varēsim izdarīt. No mācītāja Rufusaun pravieša Dāvida svētrunām mēs dzirdējām, ka, visupirms mums vajag uzcelt savu priesterību Dievapriekšā, – jo tas ir pamats mūsu ikdienas kalpošanai Dievam. Mums jāsaprot arī tas, ka esam ne tikaipriesteri, bet arī ķēniņi, kuriem jāprezentē Dieva Valstība šai pasaulei.
  • Mūsu aicinājums – iet 3 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs turpināja runāt par to, ka mūsu aicinājums ir iet paklausībā Tam Kungam. Katrs no mums ir Dieva aicināts. Katram no mums Dievs ir devis aicinājumu. Un pats galvenais katra cilvēka dzīvē ir piepildīt šo aicinājumu no Dieva. Tajā ir apslēpta cilvēka dzīves jēga.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Nazīrieši

    Šajā svētdienā bērnu kalpošanas līdere Daina Eglīte sludināja par tēmu „Nazīrieši”. Kas ir nazīrietis? Nazīrietis – tas ir Dieva izredzēts un konkrētai kalpošanas atdalīts cilvēks.
  • Uzticības un vairošanas principi

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par dažiem Dieva principiem un, konkrēti, – par uzticības un pavairošanas (vairošanas) principiem. Uzticība noved pie pavairošanas, un tas attiecas uz visām mūsu dzīves sfērām. Pavairošana – tā ir balva no Dieva par uzticību. Būt uzticīgam nav viegli un bieži vien nav sevišķi ērti.